Publiskā finansējuma investīciju gadījumā (tai skaitā pašvaldības finansējums, valsts budžeta finansējums, Eiropas Savienības fondu finansējums), Komisijas Regulas Nr. 651/2014 [1] 56. panta ietvaros pašvaldība [2] var veikt ieguldījumus infrastruktūrā (publiskas personas īpašumā), kas vietējā līmenī veicina uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošanos un ražošanas bāzes modernizēšanu un attīstīšanu. Attiecīgo infrastruktūru nodod komersantiem atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasot tirgus cenu, un infrastruktūra nedrīkst būt mērķorientēta.
“Mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta vienam vai vairākiem iepriekš nosakāmiem komersantiem un pielāgota to vajadzībām (plašāku aprakstu skatīt 2.lapā). Nomas tiesību līgumu drīkst noslēgt tad, kad ir zināmas būvdarbu izmaksas (pēc iepirkuma par būvdarbu veikšanu un būvprojekta apstiprināšanas būvvaldē), nomas tiesību izsoli var veikt gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan arī būvdarbu laikā.
CFLA Eiropas Savienības fondu projektu uzraudzības praksē ir konstatējusi, ka projektu īstenotāji dažādos projekta posmos veic nosacījumiem neatbilstošas darbības, neievērojot atklātības, pārredzamības un nediskriminācijas principu, kā rezultātā palielinās risks zaudēt Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī var iestāties kriminālatbildība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Īsumā par galvenajiem riskiem:
- Neatbilstoša komunikācija ar komersantiem, kā rezultātā kādam no tiem rodas priekšrocība.
Projekta īstenošanas laikā un jo sevišķi sākumposmā ir svarīgi visiem potenciālajiem infrastruktūras lietotājiem sniegt vienu un to pašu informāciju ar mērķi, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas un nav priekšrocību attiecībā vienam pret otru, pretendējot uz infrastruktūras lietošanu. Pašvaldība var izpētīt tirgu un noskaidrot komersantu vajadzības, lai plānotā infrastruktūra kopumā atbilstu komersantu vajadzībām, taču tam jānotiek atklāti un pārredzami.
- Būvniecības dokumentācija, kurā ietvertas priekšrocības konkrētiem komersantiem.
Pēc komersantu vajadzību izpētes būvniecības dokumentācijas izstrādes procesā potenciālos infrastruktūras lietotājus nedrīkst iesaistīt tādā veidā, kas varētu novest pie mērķorientētas infrastruktūras. Individuālas, slēptas konsultācijas vai būvniecības parametru saskaņošana neizbēgami novedīs pie diskriminējošas attieksmes attiecībā pret tiem komersantiem, ar kuriem konsultācijas nenotiek.
- Diskriminējošs nomas tiesību izsoles process un nomas tiesību nosacījumi.
Nomas tiesību izsoles procesā nedrīkst būt interešu konflikts, kur izsoles organizētājs ir saistīts ar kādu no nomas tiesību pretendentiem. Informācijai par gaidāmo izsoli jābūt publiski izziņotai un nomas tiesību izsoles procesam jābūt dokumentētam. Nosacījumiem par dalību nomas tiesību izsolē jābūt bez diskriminācijas pazīmēm, lai tajā varētu piedalīties pēc iespējas plašāks pretendentu loks. Slēdzot nomas līgumu, tajā nedrīkst iekļaut labvēlīgākus nosacījumus, nekā nomas tiesību izsoles ietvaros bija paredzēts. Svarīgi ir arī korekti noteikt nomas tiesību izsoles sākumcenu, kas ir pirmais solis, lai infrastruktūras nomas maksa tiktu noteikta atbilstoši tirgus cenai.
- Pielāgojumi infrastruktūrā, kas izslēdz citu komersantu interesi par potenciālo infrastruktūras nomu.
Pēc nomas līguma noslēgšanas pašvaldībai ir jāuzrauga infrastruktūras stāvoklis un jāpieļauj situācija, ka esošā nomnieka vietā var ienākt cits nomnieks. Tādēļ ir svarīgi, ka tehniskais risinājums nav pielāgots viena vai dažu uzņēmumu vajadzībām tādā mērā, ka faktiski nav iespējams izvēlēties nevienu citu infrastruktūras nomnieku.
Kas ir mērķorientēta infrastruktūra?
Mērķorientēta infrastruktūra ir definēta Komisijas Regulas Nr. 651/2014 2. panta 33. apakšpunktā: “Mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam/-iem komersantam/-iem un pielāgota tā/to vajadzībām.
Eiropas Komisijas skaidrojumi, lēmumi vai tiesu prakse par praktisko mērķorientētas infrastruktūras vērtēšanu ietver skaidrojumus mērķorientētas infrastruktūras definīcijai, kas ietver jēdzienus "kas ir pielāgots konkrētu komersantu vajadzībām" vai “radīts konkrēta komersanta interesēs”. Proti, komersants var ietekmēt dizainu tādā pakāpē, ka infrastruktūra ir piemērota tikai viņam pašam un de facto nav iespējams izvēlēties citu nomnieku nākotnē. Tas parasti ir arī tad, ja infrastruktūrai ir daudz lielāka vērtība konkrētam komersantam nekā citiem potenciālajiem komersantiem. Savukārt, ja komersantam ir iespēja ietekmēt tikai noteiktas standarta īpašības, lai projekta noslēgumā infrastruktūra būtu vienlīdz noderīga citiem komersantiem (piemēram, nomnieku nomaiņas gadījumā), tas to nepadara par mērķorientētu infrastruktūru.
Ar mērķorientētu infrastruktūru komercdarbības atbalsta kontekstā saprot tādu infrastruktūru, kas tiek izbūvēta konkrētam, iepriekš zināmam komersantam (-iem), nevis specializētas infrastruktūras izbūvei. Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem ir pieļaujams izbūvēt infrastruktūru, kuru paredzēts lietot konkrētā nozarē strādājošiem komersantiem. Gadījumā, ja infrastruktūra tiek izbūvēta konkrētam, iepriekš zināmam komersantam (-iem), tā atbilst mērķorientētas infrastruktūras pazīmēm, un tai piemērot Komisijas regulas Nr.651/2014 56.panta nosacījumus nevar. Attiecīgi, Eiropas Komisija ir skaidri norādījusi, ka infrastruktūra, kas tiek izbūvēta iepriekš nosakāmam komersantam, ir atbalstāma saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 14. panta prasībām (ar mazāku līdzfinansējuma likmi).
Kas nav mērķorientēta infrastruktūra?
Infrastruktūra nav mērķorientēta, ja tā nav veidota konkrētam operatoram vai subjektam tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet ir atvērta darbībai un lietošanai visiem ieinteresētajiem dalībniekiem. Atbalstu šādai infrastruktūrai var piešķirt ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 56. pantu. Tomēr tas nosaka, ka attiecīgās infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem jānodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasītajai cenai ir jāatbilst tirgus cenai. Nomas tiesības attiecībā uz infrastruktūras ekspluatāciju jāpiešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus, respektīvi, finansējuma saņēmējiem ir jāpiemēro publiskas nomas izsoles noteikumi, tai skaitā Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”.
Eiropas Komisija Uplace lietā (Eiropas Komisijas lēmums lietā SA.36019 (2014/NN) - 39. punkts) ir atzinusi, ka bespoke (mērķorientēta) infrastruktūra ir dizainēta, lai apmierinātu tikai tāda iepriekš zināma gala lietotāja (labuma guvēja) vajadzības, kurš ir zināms darbu uzsākšanas brīdī. Ja infrastruktūra kalpo vairākiem mērķiem vai lietotājiem, kuri iepriekš nav zināmi izsmeļošā veidā, tad tā ir vispārēja infrastruktūra (Eiropas Komisijas lēmums lietā C 39/99).
Atbalsta pasākumu (informācijas avotu 1. punkts) ietvaros atbalsts paredzēts gan konkrēta komersanta interesēs radītai infrastruktūrai (atbalsta saņēmējs ir konkrēts komersants, attiecīgi mērķorientēta infrastruktūra), gan kā ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai (atbalsta saņēmējas ir pašvaldības), kad infrastruktūra nevar būt mērķorientēta un attiecīgās infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem atbalsta saņēmējs nodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, kā arī par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai).
Atbilstoši atbalsta pasākumu nosacījumiem – ja pašvaldība plāno uzbūvēt ēku un nomnieku atrast nomas tiesību izsolē (tātad komersants nav iepriekš zināms), tad pašvaldība var saņemt atbalstu līdz 85% [3] un nomnieks projektā netiek piesaistīts kā sadarbības partneris. Savukārt, ja infrastruktūra ir mērķorientēta un tās lietotājs ir jau zināms iepriekš, tad finansējuma saņēmējs piesaista šo komersantu projektā kā sadarbības partneri un CFLA atbalstu piešķir šim konkrētajam komersantam, nosakot atbalsta intensitāti atkarībā no komersanta kategorijas un atrašanās vietas, piemēram, komersanta atbalsta likme var būt 45%-55% (SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2.) atkarībā no komersanta kategorijas vai 30%-70% (5.1.1.1. pasākums un 6.1.1.3.pasākums) atkarībā no komersanta kategorijas un atrašanās vietas. Lielajiem komersantiem var būt noteikti papildu limiti.
Informācijas avoti projektu īstenotājiem, kur plašāk apskatīti minētie riski, to pazīmes un kā tos mazināt:
- Ministru kabineta noteikumi par SAM 3.3.1.[2] un SAM 5.6.2.[3] īstenošanu un to pamatredakciju anotācijas (SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2.).
- Valsts atbalsta pašpārbaudes lapa CFLA speciālistiem projekta uzraudzībai (publicēts projektu īstenotājiem preventīvu kļūdu novēršanai), pieejama CFLA tīmekļa vietnē.
- ES fondu projektu darbības[4], kuras kvalificē kā valsts atbalstu komercdarbībai, CFLA prezentācija (2018.).
- Valsts atbalsta un snieguma rezerves jautājumi projektu iesniegumu atlasē un īstenošanā, CFLA un VARAM[5] video seminārs (2018.).
- Valsts atbalsta komercdarbībai uzraudzība, CFLA prezentācija (2018.).
- Projekta dzīves cikls iznomājamai infrastruktūrai (15-25 gadi) / apbūves tiesības / valsts atbalsta kumulācija / citi jautājumi, VARAM video seminārs (2017.).
- Valsts atbalsta vadlīnijas, vispārīgs ieskats, Finanšu ministrijas prezentācija, video (2016.).
- Ziņojums "Par valsts atbalsta piemērošanu uzņēmējdarbības infrastruktūras projektiem", video, prezentācija (2016.).
- Par nomas veikšanas brīdi SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2. ietvaros, VARAM materiāls, (2016.).
- Skaidrojums par finansējuma avotu sadalījumu (ERAF, pašvaldības publiskais finansējums, t.sk. valsts budžeta dotācija, pašvaldības privātais finansējums) valsts atbalsta projektos, VARAM materiāls, (2016.).
- VARAM tīmekļvietne: https://www.varam.gov.lv/lv/noderiga-informacija.
[1] Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
[2] Plašāk – publiska, tai skaitā atvasināta publiska persona
[3] Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.
[4] Atbalsts viesnīcu infrastruktūrai vairs netiek paredzēts
[5] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija