Publicēts: 30.04.2025.

Īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus, atsevišķos specifiskā atbalsta mērķu (SAM) Ministru kabineta noteikumos paredzēta iepirkumu veikšana sociāli atbildīgā  veidā. 

Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums (SAPI) ir apzināta, sistemātiska un stratēģiska tādu apsvērumu integrēšana ar iepirkumu saistītās darbībās, kas rada pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu un efektīvi virza uz priekšu sociālo un darbaspēka politiku. Sociālās atbildības kritēriji var tikt integrēti visās ar preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procesa līdz pat sasniegto rezultātu uzraudzībai.

SAPI kritēriju piemērošanas aspekti nav noteikti normatīvajos aktos, līdz ar to tas, kādā veidā tiek realizēta sociālā atbildība publiskajos iepirkumos, ir paša finansējuma saņēmēja individuāls novērtējums par sociālās atbildības mērķu sasniegšanu. Tāpat nepastāv normatīvais regulējums, kas paredzētu, cik daudz un cik lielā mērā sociālajiem kritērijiem ir jābūt iekļautiem iepirkumā, lai to uzskatītu par SAPI.

Sociālā atbildība var izpausties dažādos veidos: risinājumiem iepirkumā nav jābūt sarežģītiem, ekonomiski neizdevīgiem un tādiem, kas var apgrūtināt līguma izpildi vai radīt šķēršļus iepirkuma līguma rezultāta sasniegšanai.

Iekļaujot SAPI kritērijus iepirkumā, jāatceras, ka tiem jābūt realizētiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) normu tvērumā – sociālo aspektu iekļaušana iepirkuma dokumentācijā nav pamats ierobežojošu prasību izvirzīšanai vai tādu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju iekļaušanai, kas ir konkurenci ierobežojoši un nav objektīvi salīdzināmi vai izvērtējami.

Lai nodrošinātu, ka SAPI kritēriji tiek īstenoti arī līguma izpildē, CFLA aicina finansējuma saņēmējus līguma projektā paredzēt kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka iepirkuma dokumentācijā paredzētie SAPI kritēriji tiek realizēti arī praksē, nepieciešamības gadījumā paredzot attiecīgās sankcijas (piemēram, līgumsodus) par prasību neievērošanu.  

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ir apkopoti informatīvie materiāli par SAPI īstenošanu. Vadlīnijas nacionālā un ES mērogā sniedz priekšstatu par SAPI mērķiem un izpausmēm, taču finansējuma saņēmējs ir tiesīgs izvēlēties individuālus, informatīvajos materiālos nenorādītus risinājumus, kas ir atbilstoši finansējuma saņēmēja spējām un vienlaikus pasūtītāja ieskatā veicina pozitīvas sociālās pārmaiņas un atbalstu sabiedrības labklājībai.  

Ja iepirkuma nolikumā tiek integrētas prasības nodrošināt vispārīgās un specifiskās horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, t.sk. kuras ir iekļautas projekta iesniegumā, tad iepirkums SAM Ministru kabineta noteikumu kontekstā uzskatāms par sociāli atbildīgu. Vairāk vispārīgo un specifisko darbību piemērus skatīt Labklājības ministrijas “Vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”.

Zemāk publicēti CFLA sagatavoti piemēri, ko finansējuma saņēmējs var integrēt tehniskajās specifikācijās, vienlaikus sociālās atbildības kritēriji var tikt iekļauti arī pretendentu vai speciālistu kvalifikācijas prasībās, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos vai līguma izpildes speciālajos noteikumos (vairāk: iub.gov.lv).

Piemēri izstrādāti ar Labklājības ministrijas un IUB atbalstu.

  • digitālā mācību programma piekļūstama plašākam personu lokam, t.sk. personām ar invaliditāti, piemēram, prasība par digitālā satura piekļūstamību (tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija);
  • pakalpojuma sniegšanas vieta/ vide piekļūstama un lietojama patstāvīgi cilvēkiem ar dažādu invaliditāti (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura);
  • pasākuma vieta ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu;
  • pielāgojumi pasākuma programmā un dalībnieku ērtībām – pārtraukumi pietiekami ilgi, lai cilvēki ar hroniskām veselības problēmām varētu atpūsties; alternatīvas sēdvietu iespējas – iespēja izvēlēties sēdēšanu ar muguras balstu vai citus pielāgojumus; pieejamas klusuma telpas dalībniekiem ar sensorām jūtībām vai citām īpašām vajadzībām.
  • aptaujas piekļūstamība dažādām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, cilvēkiem ar dažādiem valodas zināšanu līmeņiem (aptauju satura pielāgošana, piemēram, paredzot lielāku anketas teksta izmēru vai augsta kontrasta dizainu);
  • digitālās informācijas  satura piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (nodrošinātas alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem),  t.sk. materiāla programmatūra savietojama ar ES atzītām individuālām IT palīgierīcēm cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem;
  • alternatīvās atbildēšanas metodes cilvēkiem, kuri nevar aizpildīt standarta anketu (telefonintervija, viegli saprotama valoda  cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem);
  • video vai vizuālā instrukcija, kā pareizi aizpildīt aptauju;
  • iespēja izmantot asistentu aptaujas aizpildīšanai.
  • ja pētījumā tiek veikta aptauja vai intervija, jānodrošina aptaujas piekļūstamība, pielāgots saturs utt. (skat. piemērus sadaļā “aptauju veikšana”);
  • pētījuma rezultāts pieejams vairākās valodās, sākotnēji izvērtējot, vai šāda informācija vairākās valodās ir nepieciešama;
  • pētījuma rezultāti viegli uztveramā formātā – galvenie secinājumi jāsniedz ne tikai akadēmiskā valodā, bet arī vieglā valodā un saprotamā veidā sabiedrībai. Ja tiek veidotas infografikas tām ir jāpievieno tekstuālais apraksts u.tml.;
  • plašāka sabiedrības iesaiste – pētījuma metodoloģija ietver sabiedrības iesaistes komponenti (attiecīgi nodrošināta piekļūstamība tikšanās vietai);
  • atklātība un rezultātu piekļūstamība – publiski pieejami rezultāti, brīvpiekļuves (OPEN ACCESS) nodrošināšana.
  • IT sistēma nodrošina piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti  - redzes, dzirdes, kustību un kognitīviem traucējumiem:
  • studentu – praktikantu iesaiste iepirkuma līguma izpildē;
  • izstrādājot uz tīmekļvietnes un mobilajām ierīcēm izmantojamus pakalpojumus iedzīvotājiem, nodrošināts piekļūstamības princips un iespēja vienlīdzīgi ar citiem  saņemt pakalpojumu cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes un garīga rakstura traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar zemām digitālajām prasmēm;
  • digitālās informācijas satura piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (nodrošinātas alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem), t.sk. materiāla programmatūra savietojama ar ES atzītām individuālām IT palīgierīcem cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem.
  • papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam  projekta ietvaros īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem
  • plānojot būves dizainu, ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju
  • nodrošinātas vides piekļūstamības prasības - var tikt paredzēts kāds no universālā dizaina elementiem (vai vairāki), piemēram, noteikts, ka jānodrošina orientēšanos telpā ar informatīvo materiālu (norāžu, piktogrammu) sagatavošanu un precīzu izvietošanu, mākslīgajam apgaismojumam jānodrošina labu krāsu atveidojamu, t.i., ir ieteicami gaismas avoti ar krāsu renderēšanas indeksu Ra (krāsas atveides indekss), kas mākslīgo apgaismojumu maksimāli pietuvina dabīgajam, gaismas ķermeņu slēdži pielāgoti cilvēkiem ar locītavu saslimšanām un atrodas atbilstošā augstumā; prasības sienu krāsojumam – krāsu kontrastu izmanto drošībai, lai noteiktu priekšmetu malas vai robežas (piemēram, kāpnes, durvis, margas u.c.). Krāsu vai tās toņus izmanto, lai vizuāli noteiktu telpas robežas (sienas, grīdas robeža)
  • mazaizsargātu grupu iekļaušana būvniecības līguma izpildē, studentu prakses vietu nodrošināšana;
  • nodrošināt, ka visi darbinieki strādā drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos. Minētais kritērijs iekļauj mērķtiecīgas darbības, ko veic pasūtītājs, lai kopā ar izpildītāju risinātu konstatētās problēmas, piemēram, pasūtītājs sagatavo anonīmas anketas, kas jāizpilda darbiniekiem, kas darbojas konkrētajā būvobjektā – jautājumi par to, vai darbs objektā ir drošs, vai netiek radīti stresa apstākļi, vai nav novērota nepiedienīga uzvedība, cik organizēta un tīra ir darba vieta u.tml.
  • iekārtas ar viegli saprotamām instrukcijām (t.sk. instrukcijā izmantoti vizuāli piemēri);
  • ievēroti krāsu universālā dizaina principi;
  • noteikts, ka preču pielietojumam ir jābūt viegli saprotam vai pielietojums var būt dažādos veidos un atkarībā no katras personas individuālām spējām (skat. pieejamības vadlīnijas);
  • piegāžu ķēžu pārbaudes, vai tiek ievērotas cilvēktiesības un darba tiesības (darba samaksa, darba drošība - īpaši, ja darbs ar ķīmiju, darba laiks, utt.);
  • montāžas darbinieku apmācība par darba drošību un vides aizsardzības normām;
  • aprīkojums, kas piemērots arī cilvēkiem ar invaliditāti - augstumā regulējami galdi, krēsli, tāfeles, taktilie vai audio mācību materiāli u.c.

Minētie iepirkumu priekšmeti pēc būtības atzīstami par sociāli atbildīgiem, vienlaikus pasūtītājs var paredzēt papildus risinājumus, piemēram, pasākumu norise vietās, kur nodrošināta vides piekļūstamība (t.sk. labierīcības personām ar invaliditāti); pasākumi hibrīdrežīmā (iespēja pieslēgties attālināti), veselības apdrošināšana pasniedzējiem, pasākumi, kas piemēroti cilvēkiem ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem (redzes, dzirdes, dzirdes, kustību, garīga rakstura).

  • prasība mobilitātes pakalpojumiem (piemēram, papildus tiek piedāvāti videi draudzīgi risinājumi – velosipēdu noma, elektrisko skūteru noma u.tml.) ar mērķi veicināt veselīgu un kustīgu dzīvesveidu;
  • pretendentam jānodrošina, ka līguma izpildes laikā iestādē tiks izstrādāts pretdiskriminācijas plāns, t.sk. izstrādāta kārtība, kādā tiek iesniegtas sūdzības par iespējamo diskrimināciju, un kārtība, kādā tās tiek izskatītas, tostarp sniegta atgriezeniskā saite sūdzības iesniedzējam.

Personas, kas var tikt nodarbinātas līguma izpildē, lai iepirkums tiktu uzskatīts par SAPI:

  • personas ar invaliditāti;
  • personas vecumā virs 55 gadiem;
  • personas, kuras bijušas bez darba vismaz 12 mēnešus;
  • personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu;
  • personas, kurām līdz vecuma pensijai atlikuši ne vairāk kā divi gadi;
  • personas vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras absolvējušas speciālo izglītības programmu.