Ar Finanšu ministra 2023.gada 21.decembra rīkojumu Nr. Nr.509 tika izveidota vadības grupa “Par vadības grupas izveidi zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājumu izstrādei” (Vadības grupa), kuras darba rezultātā Ministru kabinets 2024.gada 11.jūnijā ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.

īres mājokļu programma

Vadības grupa ziņojuma izstrādes laikā konstatēja, ka cenu atšķirības dēļ reģionos uzbūvēt mājokļus par tirgus būvniecības izmaksām šobrīd nav iespējams - būvniecības izmaksas un iedzīvotāju maksātspēja nav līdzsvarā, būvniecības izmaksas pārsniedz pašvaldību iedzīvotāju ienākumu līmeni un tālāko spēju maksāt īri par dzīvokli.Tādejādi ir uzsākta pieejamu cenu īres dzīvokļu programma, kas ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki u.c.). Šobrīd plānots izbūvēt vismaz 1000 īres dzīvokļus Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, Kuldīgā, Ķekavā, Olainē, Alūksnē, Cēsīs, Siguldā un Rīgā, ar kopējām investīcijām vismaz 100 milj. euro.

Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

Programmas īstenošana Latvijā uzticēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

2024. gada jūlijā VNĪ noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju Banku (EIB) par finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādi un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu programmas strukturēšanai. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi – tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību. Projekts tiek veidots kā ārpus bilances projekts pēc “projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka gan projekta īstenošanas laikā, gan pēc PPP līguma termiņā beigām pašvaldībai īpašumā būs zeme un izbūvētie mājokļi iespējami augstākā kvalitātē.

2024. gada 2. oktobrī 13 pašvaldības noslēdza nodomu protokolus par konceptuālo dalību programmā, un ir uzsākta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde.

M.Brencis
māja
mājokļu programma
PPP mājokļi

2025. gada 24. martā Briselē notika Eiropas Komisijas rīkotā konference “Konference par mājokļiem par pieņemamu cenu — Eiropas mājokļu krīzes risināšana”. Konferences dalībnieki atzinuši Latvijas pieredzi pieejamās īres mājokļu programmas izstrādē par Eiropas Labo praksi.

Konferences darba kārtība un viss ieraksts: šeit

Augusta pirmajā nedēļā norisinājās informatīva sesija pašvaldību lēmumu pieņēmējiem un vadītājiem, kuru vadīja Eiropas Investīciju bankas eksperti. Pasākuma laikā dalībniekiem tika sniegts padziļināts ieskats publiskās un privātās partnerības (PPP) principos, to priekšrocībās un izaicinājumos, kā arī aplūkota PPP nozīme pašvaldību attīstības procesos, lai veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu.

Dalībnieki iepazinās ar galvenajiem PPP jēdzieniem, pamatprincipiem un saņēma vērtīgu informāciju par komunikāciju, kas saistīta ar PPP procesiem. Pasākuma norise ļāva pašvaldību vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem drošā un atklātā vidē apspriest svarīgus jautājumus, vienlaikus stiprinot savas zināšanas par šo sadarbības modeli.

Šīs konsultācijas notika saistībā ar programmu “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”, kas ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs, tostarp skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

“Sesijā mums bija iespēja gūt skaidrību par sev būtiskākajiem jautājumiem, taču lielāko vērtību redzam tajā, ka nepieciešamības gadījumā varam saņemt papildus skaidrojumus. Kopumā šādas tikšanās uzskatām par vajadzīgām un atbalstāmiem pasākumiem”, atzina viens no pasākuma dalībniekiem Jēkabpils mērs Raivis Ragainis.

Iepriekšējās nedēļās deviņām 1. lotes pašvaldībām individuāli tika prezentēti aprēķini attiecībā uz nepieciešamajām investīcijām, plānotajām īres izmaksām un pieejamības maksājumiem. Šie finanšu ekonomiskie aprēķini tika veikti saskaņā ar Publiskās privātās partnerības likuma nosacījumiem par PPP darījuma sagatavošanu un strukturēšanu.

Mērķis ir izveidot tādu modeli, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvus un ilgtspējīgus mājokļus par saprātīgu un iedzīvotājiem pieejamu īres maksu. Pašvaldības un valsts līdzfinansējums tiks sabalansēts atbilstoši izvēlētajam īres segmentam un novada sociālekonomiskajai attīstībai, vienlaikus nodrošinot programmas ilgtspēju un atbilstību Eurostat nosacījumiem par PPP projektu ārpusbilances uzskaiti. Sagatavotie aprēķini tiks nodoti pašvaldībām izvērtēšanai un lemšanai par turpmāko dalību programmā.

Paralēli pašvaldību lēmumiem, nākamie soļi ietver Eiropas investīciju bankas InvestEU atbalsta progrmmas ietvaros piesaistītā konsultanta “Ernst & Young” izstrādātās priekšizpētes un ekonomiskā modeļa gala versijas pieņemšanu pēc Ekonomikas ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas atzinumiem. Programmas apjomu un attīstības plānu paredzēts virzīt apstiprināšanai valdībā šī gada rudenī.

Jau ziņots, ka 2024. gadā VNĪ kā valsts pārstāvis programmas īstenošanai Latvijā parakstīja nodomu protokolu par pieejamu īres mājokļu izbūvi speciālistiem 13 Latvijas pilsētās. Patlaban par dalību programmā interesi izrādījušas jau 18 Latvijas pilsētas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst  1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akciju īpašniece ir valsts, bet kapitāla daļu turētāja Finanšu ministrija.

 

Informāciju sagatavoja VNĪ