Projekta kontaktpersonas:
Inga Pole, VSIA “Valsts nekustamie īpašumi”, inga.pole@vni.lv
Iveta Strazdiņa, VSIA “Valsts nekustamie īpašumi”, strazdina.iveta@vni.lv
Ar Finanšu ministra 2023.gada 21.decembra rīkojumu Nr.509 tika izveidota vadības grupa “Par vadības grupas izveidi zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājumu izstrādei” (Vadības grupa), kuras darba rezultātā Ministru kabinets 2024.gada 11.jūnijā ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.
Vadības grupa ziņojuma izstrādes laikā konstatēja, ka cenu atšķirības dēļ reģionos uzbūvēt mājokļus par tirgus būvniecības izmaksām šobrīd nav iespējams - būvniecības izmaksas un iedzīvotāju maksātspēja nav līdzsvarā, būvniecības izmaksas pārsniedz pašvaldību iedzīvotāju ienākumu līmeni un tālāko spēju maksāt īri par dzīvokli.Tādejādi ir uzsākta pieejamu cenu īres dzīvokļu programma, kas ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki u.c.). Šobrīd plānots izbūvēt vismaz 1000 īres dzīvokļus Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, Kuldīgā, Ķekavā, Olainē, Alūksnē, Cēsīs, Siguldā un Rīgā, ar kopējām investīcijām vismaz 100 milj. euro.
Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Programmas īstenošana Latvijā uzticēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
2024. gada jūlijā VNĪ noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju Banku (EIB) par finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādi un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu programmas strukturēšanai. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi – tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību. Projekts tiek veidots kā ārpus bilances projekts pēc “projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka gan projekta īstenošanas laikā, gan pēc PPP līguma termiņā beigām pašvaldībai īpašumā būs zeme un izbūvētie mājokļi iespējami augstākā kvalitātē.
2024. gada 2. oktobrī 13 pašvaldības noslēdza nodomu protokolus par konceptuālo dalību programmā, un ir uzsākta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi vairāku pašvaldību jautājumu par tiesiskajiem aspektiem, kas saistīti ar pašvaldības iespējām slēgt vienošanos ar VNĪ par kopīgu dalību publiskās un privātās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 1. lotes projektā.
Atzinumā tiek secināts, ka vienošanās tiek slēgta saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma (turpmāk – Likums) 6.panta otro daļu un tās mērķis ir noteikt sadarbības un procedurālos jautājumus, tostarp partnerības iepirkuma procedūras veikšanu. (Saskaņā ar Likuma 6.panta otro daļu gadījumā, ja vienu publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, publisko partneru pārstāvji rakstveidā vienojas par vadošā publiskā partnera noteikšanu un partnerības iepirkuma procedūras veikšanu, kā arī par savstarpējās sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.)
Programmas pamats un valdības lēmumi
Pieejamu cenu īres mājokļu programma ir izstrādāta un apstiprināta Ministru kabineta līmenī:
2024. gada 11. jūnijā apstiprināts informatīvais ziņojums par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu;
2025. gada 22. decembrī pieņemts informatīvais ziņojums par programmas 1. lotes īstenošanu un pašvaldību dalību, kā arī Ministru kabineta rīkojums Nr. 900 par PPP procedūras uzsākšanu.
Šie lēmumi apliecina, ka programma ir valsts mēroga iniciatīva ar skaidru tiesisko un institucionālo ietvaru.
VNĪ loma programmā
Saskaņā ar apstiprināto modeli VNĪ darbojas kā publiskā partnera pārstāvis – gan valsts, gan pašvaldību. Tas nozīmē, ka VNĪ:
izstrādā un saskaņo finanšu un ekonomiskos aprēķinus sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju;
sagatavo un organizē PPP iepirkuma procedūru;
pēc iepirkuma pabeigšanas slēdz un uzrauga PPP līgumu kopā ar iesaistītajām pašvaldībām.
Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairāku pašvaldību vajadzības vienā projektā un nodrošināt efektīvāku projekta īstenošanu.
Pašvaldību pienākumi un tiesības
Pašvaldības programmā piedalās kā publiskie partneri, un to loma ietver:
projekta īstenošanai nepieciešamās zemes nodrošināšanu;
īrnieku atlasi un līdzfinansējumu īres maksām;
vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) nosacījumu noteikšanu pašvaldību saistošajos noteikumos;
pieejamības maksājumu veikšanu pieejamības periodā.
Vienlaikus pašvaldības saglabā pilnu kontroli pār savām autonomajām funkcijām un budžeta lēmumiem.
Vienošanās ar VNĪ ir procedurāls sadarbības dokuments, kas paredz:
kopīgu iepirkuma procedūras organizēšanu;
savstarpēju sadarbību programmas sagatavošanas posmā.
Svarīgi uzsvērt:
vienošanās nenozīmē finanšu saistību uzņemšanos;
tā nenodod VNĪ pašvaldības autonomās funkcijas;
tā neaizstāj domes lēmumu par ilgtermiņa saistībām.
Lēmumi par:
ilgtermiņa finanšu saistību uzņemšanos,
turpmāku dalību projektā,
galīgo PPP līguma noslēgšanu
tiks pieņemti pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas, kad būs zināmi konkrēti piedāvājumi un to finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu. Šie lēmumi paliek tikai un vienīgi pašvaldības domes kompetencē.
Secinājums
Pašvaldību dalība PPP programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”, slēdzot vienošanos ar VNĪ par iepirkuma procedūras organizēšanu, ir juridiski pamatota un institucionāli līdzsvarota. Tā nodrošina efektīvu sadarbību starp valsti un pašvaldībām, vienlaikus pilnībā saglabājot pašvaldību autonomiju, lēmējtiesības un atbildību par publisko finanšu izlietojumu. Gan pašvaldībām, gan valstij saglabājas tiesības atteikties no programmas īstenošanas gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības iepirkuma rezultāti būtiski atšķiras no sākotnēji plānotajiem nosacījumiem. Publiskās un privātās partnerības līgums tiek parakstīts tikai pēc tam, kad ir pieņemti pozitīvi lēmumi no visiem iesaistītajiem publiskajiem partneriem, un to paraksta VNĪ saskaņā ar PPP likuma prasībām un savstarpēji vēl slēdzamiem starpinstitūciju līgumiem ar pašvaldībām.
