Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Savienības (ES) fondu regulējumu nākamajam 2028.-2034. gada plānošanas periodam. Tajā Latvija uzstāj uz papildu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm, lielāku elastību, pēc iespējas plašāku investīciju tvērumu, vienkāršāku struktūru un ciešāku sasaisti ar reformām, informē FM.
Pozīcija attiecas uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto regulējumu nākamajam periodam. Tajā ietvertas nostājas par EK priekšlikumiem attiecībā uz Valsts un reģionu partnerību (VRP) plāna regulējumu, kas kalpos par pamatu investīcijām nākamajā periodā, tā struktūru un izstrādes principiem, kā arī nacionālajām prioritātēm. Pozīcijā nav iekļauti jautājumi par resursu sadalījumu vai konkrētām investīcijām.
Būtiskākajos jautājumos nostājas ir salāgotas ar nacionālo pozīciju, kurā ir noteiktas Latvijas pamatintereses attiecībā uz ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada.
Pozīcijā ietverta Latvijas prasība nodrošināt pietiekamu kopējo finansējuma aploksni nākamajā ES daudzgadu budžetā, saglabājot vismaz līdzvērtīgu līmeni kā esošajā plānošanas periodā 2021.-2027. gadam. Latvija uzstāj piešķirt papildu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm un reģioniem sociālekonomisko izaicinājumu risināšanai, kā arī papildu atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu izlīdzināšanai.
Lai kohēzijas politika būtu efektīvāka, fokusējoties uz investīciju mērķu un rezultātu ilgtspējīgu sasniegšanu, Latvija iestājas par vienkāršāku struktūru, ciešāku sasaisti ar reformām un mazāku administratīvo slogu. Vienlaikus svarīgi saglabāt subsidiaritātes principu, respektējot dalībvalstu kompetences un ļaujot pašām noteikt reformu virzienus atbilstoši savām vajadzībām.
Latvijas ieskatā ir nepieciešams ļaut dalībvalstīm atbalstīt pēc iespējas plašāku investīciju tvērumu, paredzot mazāku obligāti iezīmēto resursu apjomu specifiskiem politikas mērķiem. Tādējādi tiktu veicināta lielāka elastība, investīcijas pielāgojot konkrētiem specifiskiem izaicinājumiem un mērķiem, jo īpaši, ieviešot plānu vairāku gadu garumā.
2026. gadā FM viena no prioritātēm ir VRP plāna savlaicīgas sagatavošanas procesa koordinēšana, kas būs pamats investīciju īstenošanai 2028.–2034. gadā. Lai nodrošinātu investīciju nepārtrauktību starp plānošanas periodiem, FM uzsver nepieciešamību plānu izstrādāt un apstiprināt pēc iespējas ātrāk. Līdz maija vidum nozaru ministrijām uzdots sagatavot priekšlikumus par reformām un investīciju prioritātēm, ievērojot partnerības principu un iesaistot sadarbības partnerus.
“Plānā iekļautajām investīcijām un reformām būs jānodrošina augsta kvalitāte, ar skaidru fokusu uz produktivitāti, konkurētspēju un reālu pienesumu ekonomikai,” pauž finanšu ministrs A.Ašeradens.
Jau ziņots, ka EK priekšlikums paredz nākamajā plānošanas periodā apvienot visus dalītās pārvaldības fondus vienā VRP plānā. EK priekšlikums nozīmē vienotu plānošanas ietvaru kohēzijas politikas fondiem, kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas fondiem, kā arī iekšlietu jomas fondiem un Sociālajam klimata fondam.
Saskaņā ar EK priekšlikumu, nākamajā 2028.–2034. gada periodā Latvijas iezīmētā aploksne veido 9,3 miljardus eiro, kas nomināli ir līdzvērtīga šobrīd spēkā esošā perioda piešķīrumam. Vienlaikus jāņem vērā, ka EK publiskotās finansējuma summas ir noapaļotas līdz miljardiem eiro, tādēļ faktiskā piešķīruma apmērs var atšķirties, kas īpaši būtiski ir mazām dalībvalstīm.
ES daudzgadu budžeta (MFF) sarunas ierasti ilgst un turpinās aptuveni pusotru līdz diviem gadiem, lai nonāktu pie kopsaucēja. Gala lēmumu attiecībā uz MFF pieņem ar valstu vienprātību un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.
Šis process notiek paralēli jau Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai un esošajam 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodam, kurā investīcijas sasniegušas intensīvu posmu un jau aptver lielāko daļu pieejamā finansējuma. Tiek plānots, ka līdz 2026. gada beigām ES fondu projekti ieviešanā būs jau par 90% no kopumā Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro finansējuma. Atbilstoši regulējumam ES fondu projekti ieviešami līdz 2030. gadam.