Skates Gada labākā būve Latvijā 2025 apbalvošanas svinīgajā ceremonijā ceturtdien, 2026. gada 10. septembrī, Reinvaldu ielas 17, Rīgā, konferenču zālē paziņotas 2025. gada labākās būves septiņās nominācijās, noslēdzot skates 28. ciklu.
Trīs nominācijās starp laureātiem arī ES fondu finansēti projekti.
Skate Gada labākā būve Latvijā notiek jau 28. gadu! Skati Gada labākā būve Latvijā 2025 organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ceresit un 17 nozares organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Būvniecības koledžu un RISEBA FAD.
Nominācijā “Inženierbūve”
1.vieta | Jēkabpils pilsētas aizsargdambis
Kopējās izmaksas – 15 891 265,85 eiro, ERAF finansējums – 13 507 575,50 eiro.
Aizsargdambi sāka būvēt pēc 1981. gada lielajiem plūdiem, kad Daugavas ūdens līmenis pārsniedza kritisko - 6,3 m atzīmi un pakāpās līdz rādījumam 8,7 metri.
2023. gada janvārī Jēkabpils piedzīvoja vienus no lielākajiem plūdiem pilsētas vēsturē. Ūdens līmenis sasniedza 8,92 m (83,60 m LAS 2000,5) virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Kritiski augstais ūdens līmenis Daugavā un ledus sablīvējums radīja bojājumus aizsargdambi, draudot to pārraut un appludināt pilsētas kreiso krastu. Simtiem Jēkabpils iedzīvotāju vairākas diennaktis strādāja, lai aizsargdambi stiprinātu. 2023. - 2025. gadam norisinājās aizsargdambja pārbūves darbi, kuru rezultātā:
- Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūve 5,2 km garumā. Slapjā nogāze nostiprināta ar hidrobetonu un dolomīta akmeņu krāvumu. Veikta aizsargdambja aizsargsienu pārbūve un izbūve. Pārbūvēti inženiertīkli un izbūvēta drenāžas sistēma aizsargdambja sausajā nogāzē. Izbūvētas pretplūdu sistēmas. Izbūvēts panduss un uzstādīti labiekārtojuma elementi.
- Daugavas labā krasta aizsargdambja pārbūve 1,2 km garumā – izbūvētas pretplūdu sistēmas;
Izbūvēta pretplūdu "zaļā" un "zilā" infrastruktūra - Daugavas kreisā krasta aizsargdambja slapjajā nogāzē izbūvēti fitoremediācijas lauki, mitrzeme un labiekārtota teritorija, lai cilvēki šajās vietās varētu arī pavadīt savu brīvo laiku.
Nominācijā “Ainavas būve”
1.vieta | Lielā Ezerkrasta promenādes izveidošana un krastmalas teritorijas labiekārtošana Ludzas pilsētā
Kopējās izmaksas - 942 401,12 eiro, ERAF finansējums 800 000,00 eiro.
Jaunajā promenādē senatnes vērtības satiekas ar mūsdienīgu dizainu. Pakāpienveida amfiteātris pie ezera radīts mierpilnai ainavas baudīšanai un kopā būšanai, savukārt skvēros izvietotie dizaina soli un strūklakas aicina uz mirkli piestāt ikdienas ritmā. Īpaša nozīme piešķirta “Saules promenādes” koncepcijai, kur bruģa krāsu spēle pelēkos un dzeltenos toņos simbolizē siltumu un enerģiju, radot mūsdienīgu, sabiedrībai atvērtu un ērti pieejamu satikšanās vietu.
Arī šogad pasniegta balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad ieguva Lielā Ezerkrasta promenāde Ludzā, kas balsojumā saņēma visvairāk balsu – 508 no kopumā 3346 balsīm.
2.vieta | Rīgas vēsturiskā centra zaļās infrastruktūras attīstība
Kopējās izmaksas - 3 523 959 eiro, ERAF finansējums līdz 2 995 365 eiro.
Projektā paredzēts uzlabot esošos un veidot jaunus ielu apstādījumus, izmantot daudzveidīgu augu sortimentu - pļavveida stādījumus, ziemcietes, graudzāles un krūmus, kas palīdz uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt temperatūru ielās kā arī veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.
Tāpat plānots uzlabot lietus ūdens infiltrāciju un lietus ūdens akumulāciju augsnē, veidojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus ietvju apdobēs, tai skaitā ilgtspējīgus apstādījumu apūdeņošanas risinājumus, un lietusdārzus lielākajās zaļajās teritorijās ārpus apdobēm.
Projekta laikā izveidotā zaļā infrastruktūra palīdzēs mazināt pilsētas karstuma salu efektu, atslogos lietus ūdens kanalizācijas sistēmu intensīvu nokrišņu laikā, kā arī uzlabos pilsētas centra gājēju infrastruktūras drošību un kvalitāti.
Projekta realizācijas laiks noteikts līdz 2027.gada 31.decembrim.
Atzinība | Aktīvās atpūtas velo parka izbūve Ventspilī
Kopējās izmaksas - 786 510,84 eiro, ERAF finansējums 668 534,21 eiro.
Jaunais veloparks ir pielāgots visu vecumu un braukšanas līmeņu braucējiem ar jebkuru nemotorizētu pārvietošanās līdzekli – velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli un skrejriteni. Veloparku veido nepārtraukta, speciāli konstruēta asfalta seguma trase ar viļņotu virsmu un izliektiem stūriem, kas sastāv no dažāda izmēra kalniņiem, virāžām un nelieliem tramplīniem. Lai būtu interesanti ikvienam – gan iesācējiem, gan profesionāļiem –, būs pieejamas divu līmeņu grūtības pakāpes trases. Iesācējiem un bērniem vairāk paredzēta ziemeļu daļas trase, savukārt lielajā – dienvidu daļas – trasē ir izveidoti dažādu grūtības līmeņu kalniņi, kā arī vietas, kur izpildīt trikus un lēcienus, līdz ar to šī trase vairāk piemērota pieredzējušākiem braucējiem ar iepriekš apgūtām iemaņām. Lielajā trasē ir iekļauti arī tādi elementi kā dubultā virāža un caurbraucams tunelis.
Velotrase ir izbūvēta Reņķa dārza nomalē un aizņem tikai sešus procentus no parka teritorijas. Turklāt velotrases atrašanās vieta jau sākotnēji tika plānota tā, lai netraucētu pastaigu cienītājiem, atpūtniekiem, kā arī dažādu pasākumu norisei, tāpēc veloparka ierīkošanai tika izvēlēts Reņķa dārza nostūris, kas iepriekš ikdienā tikpat kā netika apdzīvots.
Atzinība | Publiskās ārtelpas attīstība Avotiņu parka teritorijā Daugavpilī
Kopējās izmaksas 941 176,47 eiro, ERAF finansējums 800 000 eiro.
Projekta mērķis ir publiskās ārtelpas attīstība Daugavpils valstspilsētas Avotiņu parkā, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.
Parkā izbūvēti gājēju un velosipēdu celiņi, uzstādīti soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes un citi labiekārtojuma elementi. Īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas infrastruktūras izveidei – parkā izbūvēts brīvdabas aktīvās atpūtas laukums ar dažādiem funkcionāliem elementiem, tostarp kāpšanas kupolu, šķēršļu trasi, trošu ceļu, horizontālo trepi, pievilkšanās stieņiem, paralēlajām līdztekām, atspiešanās stieņiem un citiem elementiem.
Parka teritorijā izbūvēts videi draudzīgs apgaismojums, kas nodrošina parka pieejamību un rada drošību arī diennakts tumšajā laikā, kā arī uzstādītas videonovērošanas kameras, rūpējoties par sabiedrisko kārtību un apmeklētāju drošību. Parka teritorija ir pielāgota personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem apmeklētājiem, veicinot iekļaujošu un visiem pieejamu publisko ārtelpu.
Nominācijā “Publiskā jaunbūve”
2.vieta | Katastrofu pārvaldības centru jaunbūves Daugavpilī, Līvānos un Madonā
Projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju.
Jaunie katastrofu pārvaldības centri Madonas un Līvānu daļas amatpersonām nodrošinās mūsdienīgas, modernas un ugunsdzēsības prasībām atbilstošas telpas. Līdzās tam jaunie katastrofu pārvaldības centri sekmēs operatīvāku ugunsdzēsēju glābēju reaģēšanu uz negadījumiem un ļaus efektīvāk izmantot esošos resursus, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Madonas un Līvānu katastrofu pārvaldības centru telpās ir garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem, kā arī zona speciālo automobiļu apkopei. Plašas telpas ir paredzētas arī pašiem ugunsdzēsējiem glābējiem - apmācību telpas, pilnībā aprīkota virtuve un arī citas palīgtelpas, kas ļaus VUGD amatpersonām pilnvērtīgi veikt apmācību, uzturēt savu fizisko formu, kā arī nodrošināt aprīkojuma, tehnikas un aizsargtērpa uzturēšanu darba kārtībā.
Daugavpils katastrofu pārvaldības centrs ir būtisks solis civilās aizsardzības un sabiedrības drošības infrastruktūras stiprināšanā reģionā. Jaunais KPC ir izveidots, lai nodrošinātu operatīvāku un efektīvāku reaģēšanu uz ārkārtas situācijām Latgales reģionā, kā arī sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai, stiprinot iekšējās drošības sistēmas kapacitāti.
Šogad nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam bija pieteikti 74 objekti no visiem Latvijas reģioniem, kā arī Latvijas būvuzņēmēju būvētās būves ārzemēs. Visas būves Latvijā žūrijas eksperti apmeklēja klātienē, un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vēlreiz vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.