Turpinot mērķtiecīgu virzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pacientu plūsmas pieauguma apstākļos, 28. maijā svinīgi atklātas paplašinātā un modernizētā Ķirurģijas dienas stacionāra un Intensīvās terapijas papildu nodaļas telpas, kas atrodas stacionāra “Gaiļezers” 10. korpusā. Līdz ar jaunajām telpām plānots kāpināt ķirurģisko operāciju kapacitāti. Savukārt Intensīvās terapijas jaunajā nodaļā ārstēsies pacienti, kuru veselības stāvoklis ir galēji smags vai kuru veselības stāvokļa smagumu pastiprinājusi infekcijas klātbūtne un kuriem nepieciešams vairāk kā trīs orgānu sistēmu atbalsts. Rekonstruētais 10. korpuss ir jau otrais liela mēroga infrastruktūras objekts, kuru Austrumu slimnīca atklāj šopavasar.
Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” 10. korpusa telpu kopējā platība ir 936,20 m2, un pēc vērienīgu rekonstrukcijas un modernizācijas darbu īstenošanas tajā darbosies paplašinātais – Latvijā lielākais – Ķirurģijas dienas stacionārs un papildus izveidotā valstī mūsdienīgākā Intensīvās terapijas nodaļa, nodrošinot efektīvas ārstēšanas iespējas nemitīga pacientu skaita pieauguma apstākļos.
Austrumu slimnīcā vienlaikus tiek īstenoti vairāki nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti, kas ļauj uzlabot ārstniecības vidi un pakalpojumu kvalitāti. Valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs skaidro: “Mūsu slimnīca jau vairākus gadus veiksmīgi īsteno vairākus apjomīgus rekonstrukcijas un attīstības projektus, nezaudējot fokusu uz galveno – visa veida palīdzības sniegšanu un pacientu dzīvības glābšanu. Šis darbs notiek apstākļos, kad tiek rekonstruēta teju puse stacionāra “Gaiļezers”, remontdarbi skar vienpadsmit tā stāvus un slimnīcas ikdiena joprojām turpinās pilnā apjomā. Šādas pārmaiņas iespējamas, vienīgi pateicoties milzīgam komandas darbam. Vislielākais paldies mūsu ārstiem, māsām, aprūpes personālam, tehniskajiem dienestiem, administrācijai un ikvienam kolēģim, kurš šo procesu organizējis, koordinējis, sakārtojis un – burtiski – iznesis uz saviem pleciem.”
Austrumu slimnīcas līdzšinējā Ķirurģijas dienas stacionārā tiek operēti aptuveni 5000 pacientu gadā. Plānots, ka jaunajās telpās varētu operēt līdz pat 60 pacientu dienā, un tas palielinās dienas stacionārā operēto pacientu skaitu par 50%, īpaši koncentrējoties uz visnoslogotākajiem profiliem – ķirurģiju, traumatoloģiju, ginekoloģiju un uroloģiju.
Stacionārā ir četras operāciju zāles, no kurām divās tiks veiktas sarežģītas operācijas, izmantojot rentgenstarojuma iekārtas, tādēļ šīs abas operāciju zāles ir izbūvētas ar aizsardzību pret rentgenstarojumu. Operāciju zāles ar rentgeniekārtu būs paredzētas traumatoloģisko un uroloģisko ķirurģisko operāciju veikšanai. Visās Ķirurģijas dienas stacionāra zālēs ir izvietotas anestēzijas un ķirurģijas konsoles, kā arī monitoru balstiekārtas.
Stacionāra centrālajā zālē ir izbūvētas 13 atmodinātavas jeb pēcoperācijas novērošanas gultasvietas, kā arī ērti un ergonomiski pacientu guļkrēsli. Šajā zālē uzturēsies arī pacienti pirms ķirurģiskajām operācijām. Lai ievērotu diskrētumu, pacientu gultas tiks nodalītas ar speciāliem aizslietņiem un aizkariem.
Pie katras gultas ir konsoles ar iemontētu trauksmes poga pacienta drošībai, kā arī nepieciešamās tehnoloģijas pacienta veselības stāvokļa novērošanai. Pacientu veselības stāvoklis tiks uzraudzīts nepārtraukti gan monitorējot vitālos dzīvības rādītājus, gan sekojot atlabšanas gaitai pēc operācijas.
Ķirurģijas dienas stacionāra telpās atrodas četras pilnībā aprīkotas medicīnisko manipulāciju telpas, kurās varēs veikt mazākas ķirurģiskās operācijas. Šeit pacientiem tiks veiktas dažādas ķirurgiskās operācijas ginekoloģijas, traumatoloģijas, uroloģijas profilos, kā arī dažādas onkoloģiskas operācijas vai medicīniskās manipulācijas, piemēram, nelielu ādas audzēju ekscīzijas.
Jaunizveidotajā Intensīvās terapijas nodaļā palīdzība tiks sniegta pacientiem ar smagu vai dzīvību apdraudošu veselības stāvokli, tostarp īpaši sarežģītos gadījumos, kurus ietekmē infekciju klātbūtne. Ir izveidotas 13 intensīvās terapijas gultasvietas, tostarp divas izolatora palātas pacientiem ar lipīgām infekciju slimībām, kas izbūvētas ar slūžu sistēmu un autonomu ventilācijas sistēmu gaisa attīrīšanai.
Katra pacienta gultasvieta ir aprīkota ar pacēlāja sistēmu, kas būtiski atvieglo pacienta aprūpi un guļošu pacientu pārvietošanu, lai veiktu diagnostiskos izmeklējumus vai medicīniskās manipulācijas. Atsevišķu pacēlāju celtspēja sasniedz pat 454 kg: līdz šim bija ārkārtīgi grūti un sarežģīti veikt nepieciešamos izmeklējumus un aprūpēt guļošus pacientus ar daudzkārt paaugstinātu ķermeņa svaru, bet tagad šādu pacientu aprūpes kvalitāte būtiski uzlabosies.
Lai saglabātu intimitāti un diskrētumu, Intensīvās terapijas palātu stiklotās sienas ir iespējams noēnot tā, lai no koridora puses palātā guļošais pacients nebūtu redzams. Katrā palātā ir izbūvētas medicīniskās griestu konsoles, kas nodrošinās nepieciešamo aprīkojumu pacientu ārstēšanai un aprūpei.
Nodaļas zāļu sadales telpa ir speciāli projektēta, lai varētu plānot un nodrošināt ērtu pacientiem nepieciešamo zāļu aprites sistēmu. Katram pacientam ir paredzēti atsevišķi zāļu rati, kuru saturs atbilstoši ārstu norādēm tiks komplektēts šajā telpā, nodrošinot medikamentu precīzu uzskaiti.
Atsevišķa telpa paredzēta ārsta sarunai ar pacienta tuviniekiem situācijās, kad nepieciešams lemt un saskaņot svarīgus turpmākās ārstēšanas jautājumus.
Pacientu mazgāšanas telpā varēs iestumt pacientu ar visu gultu un veikt kvalitatīvas nepieciešamās higiēnas procedūras.
Rekonstruētais 10. korpuss ir jau otrais liela mēroga infrastruktūras objekts, kuru Austrumu slimnīca atklāj šopavasar – aprīļa beigās slimnīcā tika atklāts paplašinātais un modernizētais Latvijā lielākais Radioloģijas centrs. Stacionāra “Gaiļezers” 10. korpusa rekonstrukcija ir vēl viens būtisks solis Austrumu slimnīcas modernizācijā, nodrošinot pacientiem augstas kvalitātes ārstniecības pakalpojumus un būtiski uzlabojot darba apstākļus medicīnas personālam.
Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” 10.korpusa projektēšanas, pārbūves un autoruzraudzības izmaksas ir EUR 5 971 021,68 ar PVN. Darbība tika īstenota ERAF projekta Nr. 9.3.2.0/21/I/001 ietvaros.