Lai Eiropas Savienības (ES) fondu projektos mazinātu administratīvo slogu, arī komercdarbības atbalsta nosacījumu nodrošināšanā ieviests pašdeklarācijas princips. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā ES fondu sadarbības iestāde turpina rosināt un ieviest iniciatīvas administratīvā sloga mazināšanai.
Procesu pārskatīšana, atsakoties no dažādām prasībām un samazinot finansējuma saņēmējiem iesniedzamo dokumentu apjomu, ļauj CFLA veiksmīgi nodrošināt investīciju apriti atbilstoši pašreizējai programmu uzsākšanas dinamikai un finanšu apjoma plāniem.
Arī vairāku komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana turpmāk būs balstīta uz pašdeklarācijas principu.
Pašdeklarācijas princips pēc būtības nozīmē to, ka finansējuma saņēmējam ikgadēji vairs nav jāiesniedz atskaites, bet gan jānodrošina paškontrole un jāsniedz informācija CFLA tikai tad, ja konstatēts noteikto ierobežojumu pārsniegums.
- ES fondu projektos, kuros tiek veikti ieguldījumi tā dēvētajā nesaimnieciskajā infrastruktūrā (piemēram, izglītības iestādēs), un tajā ir atļauts līdz 20% apmērā veikt papildinošu saimniecisku darbību*, finansējuma saņēmējam projekta dzīves cikla laikā vairs nav katru gadu jāsniedz atskaites par šo nosacījumu ievērošanu, bet gan dati ir jāuzkrāj un CFLA jāziņo tikai tad, kad rodas papildinošas saimnieciskas darbības pieļautā apjoma pārkāpums.
- Ja ES fondu projektos tiek attīstīta kultūras un dabas aizsardzības infrastruktūra, tā tiek uzskatīta par nesaimniecisku infrastruktūru līdz brīdim, kamēr ieņēmumi konkrētajā objektā nepārsniedz 50% no izdevumiem. Projekta dzīves cikla laikā finansējuma saņēmējam vairs nebūs katru gadu jāsniedz atskaites, bet gan šie dati jāuzkrāj un jāvēršas CFLA tikai gadījumā, ja šis ieņēmumu slieksnis tiek pārsniegts. 50% ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas gadījumā būs nepieciešams vērtēt iespējamo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū, kas tiek darīts, analizējot vietējo apmeklētāju īpatsvaru pret apmeklētājiem no ārvalstīm.\
- ES fondu projektu īstenotājiem, kuru projektos tiek veikti ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu jomā, uz projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi būs iespēja pašam apliecināt, ka tam nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes bez papildu dokumentācijas iesniegšanas.
- Ieviešot veselības nozares infrastruktūras ES fondu projektus, ir nepieciešams veikt infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinus, lai nodalītu infrastruktūru, kurā tiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, no infrastruktūras, kura tiek izmantota citu darbību un pakalpojumu sniegšanai. CFLA ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju, ka tiks vienkāršota šo infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķinu iesniegšana, proti, atkārtoti izvērtēšanai pie noslēguma maksājuma pieprasījuma tie būs jāsniedz tikai tad, ja būs izmaiņas sākotnēji definētajā apjomā. Projektu pēcuzraudzības posmā tie nebūs jāsniedz vispār.
CFLA ir aktīvi iesaistījusies valdības kopējā iniciatīvā administratīvā sloga mazināšanai ES fondu ieviešanas kontekstā. CFLA sniegums un ierosinājumi ES fondu projektu iesniegumu atlašu procesa uzlabošanā ir ietverti arī Finanšu ministrijas kopējā plānā administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos.
*Papildinoša saimnieciska darbība (PSD) ir saimnieciskā darbība, kas tiek veikta nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno nesaimniecisko izmantojumu. PSD ir pieļaujama līdz 20% no gada jaudas platības, finanšu vai laika izteiksmē