Divas trešdaļas jeb 66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieguldīšanu Latvijā vērtē kā kopumā sekmīgu, tā secināts jaunākajā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” veiktajā pētījumā par iedzīvotāju informētību un izpratni par ES fondiem 2025. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams neliels, bet noturīgs pieaugums – 2024. gadā ES fondu ieguldījumus kā sekmīgus vērtēja 65% aptaujāto, savukārt 2023. gadā 62% respondentu, informē Finanšu ministrija.
Pētījuma dati apliecina, ka sabiedrības informētība par ES fondiem Latvijā ir augsta un stabila – gandrīz visi aptaujātie ir informēti (94%), ka Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi, un šis rādītājs virs 90 % robežas saglabājas jau kopš 2010. gada.
Trīs ceturtdaļas jeb 74% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ES fondu investīcijas pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību. Šāds vērtējums saglabājas līdzīgā līmenī arī iepriekšējos divos gados. Reģionu griezumā pozitīvāks ES fondu ietekmes vērtējums vērojams Latgalē, kur to atzīst 88%, kamēr Rīgā (75%) šis rādītājs ir zemāks, kas norāda uz fondu investīciju pamanāmību un nozīmību reģionālajā attīstībā. Pētījuma dati arī liecina, ka pozitīvāks skatījums uz ES fondu ieguldījumiem biežāk raksturīgs tiem iedzīvotājiem, kuri kopumā nav negatīvi noskaņoti par situāciju valstī un savā dzīvē – šajā respondentu grupā pozitīvais ES fondu ietekmes vērtējums (89%) sasniedz īpaši augstu līmeni.
“Fakts, ka divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju ES fondu ieguldījumus Latvijā nemainīgi vērtē kā sekmīgus, apliecina, ka investīcijas ir mērķtiecīgas un sabiedrībai saprotamas. Vienlaikus pētījuma rezultāti sniedz atgriezenisko saiti, kas ļauj vēl precīzāk fokusēt ieguldījumus, īpaši uzsākot darbu pie jaunā 2028.–2034. gada perioda plānošanas. Tāpat arī dod impulsu stiprināt komunikāciju par ieguvumiem, ko Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd var izjust no 2021.–2027. gada perioda ES fondu investīcijām un kas nākamajos gados kļūs vēl plašākas un redzamākas, piemēram, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā, videi draudzīgas mobilitātes attīstībā un daudzās citās jomās,” norāda valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Iedzīvotāju informētība par ES fondu ieguldījumiem nav tikai vispārīga – par vismaz vienu konkrētu projektu, kas īstenots ar ES fondu atbalstu, 2025. gadā ir dzirdējušas divas trešdaļas jeb 67% aptaujāto. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, šis rādītājs ir saglabājies stabils – 2024. gadā tas bija 66%, bet 2023. gadā – 69%. Ilgākā laika posmā visatpazīstamākie joprojām ir ceļu un transporta sistēmas sakārtošanas projekti, kam 2025. gadā seko Zemkopības ministrijas pārziņā esošā lauksaimniecības un lauku attīstības joma, kultūrvēsturisko objektu atjaunošana, vides sakārtošana un tūrisms, kā arī sociālās infrastruktūras – veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu – modernizācija.
Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka ES fondu investīciju sniegtos ieguvumus ir izjutuši arī savā ikdienā, piemēram, uzlabotā infrastruktūrā vai publiskajos pakalpojumos, kas liecina, ka ES fondu projektu rezultāti sabiedrībai ir ne tikai zināmi, bet arī praktiski pieredzēti.
Kā nozīmīgākie informācijas avoti par ES fondu izmantošanu Latvijā joprojām dominē nacionālā televīzija (50%), atbildīgo institūciju sociālo mediju konti (37%) un radio (32%). Savukārt iedzīvotāji, kuri aktīvi meklējuši informāciju par ES fondu iespējām, par galveno informācijas avotu visbiežāk izmantojuši tīmekļa vietni www.esfondi.lv.
Finanšu ministrija (FM) izvērtēs un ņems vērā sabiedriskās domas aptaujas respondentu sniegtos priekšlikumus ES fondu ieviešanas uzlabošanai. Jau ziņots, ka FM kopā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) turpina darbu, lai mazinātu administratīvo slogu projektu īstenošanā. Kā stratēģiski svarīgs uzdevums 2026. gadā iezīmēta CFLA lomas nostiprināšana kā klientorientētam un atbalstošam sadarbības partnerim projektu īstenotājiem. Tas nozīmē lielāku atbalstu un uzticēšanos projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, plašākas konsultāciju aktivitātes un individuālu pieeju neskaidru situāciju risināšanā.
Vienlaikus sabiedrība arī turpmāk aicināta iesniegt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai FM tīmekļa vietnes sadaļā “Birokrātijas mazināšana”, kur apkopota informācija arī par līdz šim ES fondu vienkāršošanā paveikto.
Sabiedriskās domas pētījumu FM pasūtījumā 2025. gadā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”, aptaujājot 1000 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.