ES fondi ES fondi 2021-2027

No 2014. – 2020. gada perioda sākuma līdz šī gada novembra vidum ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu Latvijā īstenoti vairāk nekā divi tūkstoši projekti par četriem miljardiem eiro jeb aptuveni 86% no kopīgā Latvijai pieejamā ES finansējuma. Projektu īstenotājiem kopā izmaksāti jau gandrīz 3 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk kā 60% no kopējās 4,7 miljardu eiro Latvijai pieejamās ES fondu aploksnes 2014.-2020. gadā. Atsevišķi projekti vēl turpinās, kā arī aktīvi notiek darbs pie jaunās ES fondu programmas.

Nupat noslēgusies Finanšu ministrijas iniciētā virtuālā zibakcija, kur ar mirkļbirku #TurpinamAugtKopa pašvaldību, dažādu iestāžu pārstāvji un aktīvisti Facebook un Instagram platformās pastāstīja par to, kādi projekti Rīgā un reģionos īstenoti ar ES naudas palīdzību.

Rekonstruēti ceļi, kas uzlabo dzīves kvalitāti un autobraucēju garastāvokli; veicinātas inovācijas un sniegts atbalsts uzņēmējdarbībai un zinātnei, apgaismotas un sakārtotas teritorijas, kur ir drošāk uzturēties; iekārtotas pastaigu vietas un dažādi citi tūrisma objekti, kur atpūsties svaigā gaisā no ikdienas steigas; sociālie un rehabilitācijas centri, kur palīdzēt cilvēkiem atgūt fiziskos un garīgos spēkus; izglītības iestāžu projekti, kas ļauj apgūt konkurētspējīgas un nākotnē lietderīgas zinības; energoefektīvu un dažādu mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana pašvaldībās, – šie un daudzi citi projekti ļauj ar gandarījumu atskatīties uz to, kā 2014.-2020. gadā ir investēta ES nauda.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pateicas pašvaldībām par iesaistīšanos zibakcijā: “Pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kā arī citi aktīvisti dalījās ar īstenotajiem projektiem, parādot, ka Latvija prot ieguldīt naudu jēgpilni. Tā, lai nākotnē tiktu nesta atdeve no katra investētā eiro.” Viņš atgādina – ES kopumā ir novērtēts, ka kohēzijas politikas ieguldījumu atdeve ES kopumā līdz 2023. gadam sasniegs 2,74 eiro par katru 2007. – 2013. gada laikposmā ieguldīto eiro — tā ir 274% atdeve. J.Reirs uzsver: “Interesantu un noderīgu projektu īstenošana arī rada jaunas iespējas, piemēram, sakārtojot ceļu vai izveidojot tūrisma objektu, attīstās uzņēmējdarbība apkaimē. Lai arī zibakcija ir noslēgusies, no īstenotajiem projektiem sabiedrība iegūs vēl daudzus gadus.”

ES nauda ļāvusi Latvijā īstenot daudzas vērienīgas ieceres gan Rīgā, gan dažādos Latvijas reģionos:

  • Latvijā darba vidē balstītās mācībās iesaistīti 2624 audzēkņi, visvairāk Rīgā (428), Ogres novadā (217), Krāslavas novadā (175) un Daugavpilī (135), bet no Valmieras novada – 114, Madonas novada – 93, Liepājas – 89, Saldus novada – 84, Aizkraukles novada - 79, Jelgavas novada - 7.
  • Kopumā atbalstīto bezdarbnieku skaits sasniedz 145 362, no tiem Latgalē - 48 998, Rīgā - 29 053, Kurzemē - 21 122, Zemgalē - 16 005, Pierīgā 15 227 un Vidzemē 14 957.
  • Modernizētas 55 izglītības iestādes, visvairāk no tām Ventspilī - 8, Daugavpilī - 6, Liepājā - 6 un Rīgā - 4.
  • Ir jaunradīti 48 pakalpojumi kultūras un dabas mantojuma objektos, no tiem 9 Dienvidkurzemes novadā, 8 Cēsu novadā, 5 Talsu novadā un pa četriem Jelgavā un Ventspils novadā.       
  • Radītas 1710 pētnieku darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Krimūnu pagastā, Lībagu pagastā, Priekuļu pagastā un Salaspils pagastā.
  • Ir jaunizveidotas 714 darba vietas no investīcijām infrastruktūrā, visvairāk Daugavpilī - 98, Liepājā - 70, Valmierā - 61 un Mālpils pagastā - 42.
  • Uzstādītas 110 elektroauto  uzlādes stacijas, 78 no tām Rīgā, pa trim – Jelgavā, Ventspilī un Talsu novadā, kā arī daudzos citos Latvijas novados

Vairāki šī plānošanas perioda ES līdzfinansētie projekti vēl turpinās.
Piemēram, nākamgad 147,9 miljonu eiro atbalsts plānots energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, 48,1 miljons eiro paredzēts atjaunīgo energoresursu izmantošanai lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, bet 12,4 miljoni eiro plānoti individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanai mājsaimniecībām.  2022. gadā plānoti arī vairāki satiksmes jomas infrastruktūras projekti. Gada otrā pusē ar kopīgo finansējumu aptuveni 307,3 miljoni eiro plānots sākt modernizēt un uzlabot vairākas dzelzceļa līnijas, ieguldīt līdzekļus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizēšanā un drošības paaugstināšanā. Plānoti arī ieguldījumi aptuveni 285 miljonu eiro apmērā valsts galveno autoceļu infrastruktūras uzlabošanā.

16. novembrī Ministru kabinets apstiprināja ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam turpmāko virzību izskatīšanai Eiropas Komisijā. Programma paredz ES fondu investīcijas vairāk kā 4,7 miljardu eiro apmērā nākamajiem septiņiem gadiem, tā ietver ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas.

Programmas finansējuma 4 788 miljonu eiro apmērā sadalījums pa politikas mērķiem nākamajā plānošanas periodā:

1. “Viedāka Eiropa” – 972 miljoni eiro

2. "Zaļāka Eiropa" - 1,089 miljardi eiro

3. "Savienotāka Eiropa" – 1,012 miljardi eiro

4. "Sociālāka Eiropa" - 1,452 miljardi eiro

5. "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa" - 263 miljoni eiro.

 

Uzziņai:

Zibakcijā atspoguļotos projektus var atrast pašvaldību profilos Facebook un Instagram, meklējot ar mirkļbirku #turpinamaugtkopa.