Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) skatīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo pusgada ziņojumu par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm. Dati liecina par ievērojamu tempa kāpumu Atveseļošanas fonda (AF) un kohēzijas politikas ES fondu investīcijās, ko apliecina gan 2025. gada, gan šī gada pirmo divu mēnešu budžeta izdevumu progress, pat apsteidzot attiecīgā perioda rādītājus pērn. Turpinoties 2025. gada investīciju uzrāvienam, arī 2026. gadā, kad noslēdzas AF plāna īstenošana, ekonomikas izaugsmei prognozēts vairāk nekā 1,4 miljardu eiro budžeta izdevumu potenciāls, informē FM.
2021.-2027. gadu plānošanas perioda ES fondu investīcijas ir pārgājušas intensīvā ieviešanas posmā, un investīciju regulējums ir izstrādāts praktiski pilnā apjomā. Līdz 2026. gada martam projektu atlases izsludinātas par 3,9 miljardiem eiro, sešos mēnešos pieaugot par 708 miljoniem eiro un martā sasniedzot jau ~94%. Projektu līgumi noslēgti par 2,8 miljardiem eiro, martā vēl par 148 miljoniem eiro, sasniedzot 70%.
Plānots, ka līdz 2026. gada vidum projekti ieviešanā būs jau par 86% un 90% līdz gada beigām no kopumā pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma.
Vienlaikus Eiropas Komisijai (EK) izskatīšanai jau iesniegti martā valdībā apstiprinātie ES fondu programmas grozījumi, paredzot finansējuma pārdali Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijas pabeigšanai, kā arī 51,9 miljonu eiro novirzīšanu augstas gatavības prioritāriem projektiem, tostarp 25,5 miljonus eiro uzņēmējdarbības un rūpniecības spēju stiprināšanai aizsardzības jomā.
Attiecībā uz AF 2025. gada beigās EK iesniegts ceturtais jeb pirmspēdējais maksājuma pieprasījums par 371,2 miljonu eiro, ko EK jau ir apstiprinājusi un kura saņemšana valsts budžeta ieņēmumos paredzēta indikatīvi šā gada maijā. Pēc tā saņemšanas Latvija kopumā būs saņēmusi 1,47 miljardus eiro jeb 75% no kopējā 1,97 miljardu eiro piešķīruma, savukārt plāna rādītāju izpilde martā sasniedz 76%.
Pēdējais maksājuma pieprasījums EK jāiesniedz ne vēlāk kā līdz šī gada 30. septembrim. Tādēļ noslēdzošajā AF plāna ieviešanas gadā atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga reformu un investīciju savlaicīgu īstenošanu, īpaši, ar lielu finansiālu ietekmi, tostarp augstākās izglītības reformu un Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformu. Tāpat arī apjomīgus infrastruktūras projektus, tai skaitā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecību, dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Tāpat tiek rūpīgi sekots līdzi IT investīciju projektiem par iepirkumu un izmaksu atbilstību, ņemot vērā publiskotās ziņas par EPPO un KNAB uzsāktajiem procesiem. FM apzina riskus un ministriju priekšlikumus, kā arī konsultējas ar EK, lai būtisku risku gadījumā grozījumi AF plānā tiktu iesniegti Komisijā ne vēlāk kā šā gada maijā.
ES fondu un AF investīcijas jau šobrīd sniedz taustāmus ieguvumus Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai, piemēram, pētniecībā, inovācijās un uzņēmumu produktivitātes veicināšanā piesaistīti vairāk nekā 160 miljoni eiro privāto investīciju, atbalstu saņēmuši vairāk nekā 1,6 tūkstoši uzņēmumu, kā arī vairāk nekā 7 tūkstošiem ārstniecības personu nodrošinātas mācību un izglītības iespējas. Vienlaikus vairāk nekā 45 tūkstoši iedzīvotāju pasargāti no plūdu un citu klimata katastrofu riska, savukārt vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku saņēmuši nodarbinātības vai darba meklēšanas atbalstu. Turpmākajos gados sagaidāma vēl redzamāka šo investīciju atdeve.
Tāpat arī ES fondu investīcijās pastiprināta uzmanība un risku vadība ir aktuāla apjomīgu infrastruktūras projektu efektīvai ieviešanai un to funkcionalitātes nodrošināšanai, tostarp dzelzceļa un slimnīcu infrastruktūras projektos, jo īpaši pabeidzot iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktos posmotos projektus.
Paralēli norit arī gatavošanās nākamajam ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodam.
Jaunā EEZ un Norvēģijas grantu programmu investīciju ieviešana varētu sākties 2026. gada otrajā pusē, pabeidzot programmu sagatavošanu un saskaņošanu ar donoriem. Atbilstoši Saprašanās memorandiem ar donorvalstīm Latvijai piešķirtais finansējums jaunajā periodā ir 107 miljoni eiro trīs prioritāro jomu programmās, kuru vidū ir arī civilās aizsardzības stiprināšana ar patvertņu un trauksmes sirēnu tīkla attīstību. Investīcijas tiks ieviestas līdz 2032. gada beigām.
Savukārt Šveices ieguldījuma programmas ietvaros Latvijā visi iepriekš noteikto projektu līgumi ir noslēgti, un to īstenošana turpināsies līdz 2029. gadam. Programmas finansējums 42,4 miljonu eiro apmērā tiek ieguldīts četrās jomās - vēsturiski piesārņotās vietas sanācijā Aizkrauklē, kur jau veikti sagatavošanās darbi teritorijas attīrīšanai, tāpat arī nozarē balstītā profesionālajā izglītības programmā, kur sadarbībā ar Šveices ekspertiem tiek ieviesta nozarē balstīta mācību pieeja. Lietišķās pētniecības programmā jau uzsākta Latvijas un Šveices partneru sadarbība ilgtspējīgu ceļu būves un enerģētikas risinājumos, savukārt bērnu vēža aprūpes programmā notiek sadarbība ar Šveices partneriem, pilnveidojot diagnostiku un attīstot personalizētas ārstēšanas pieeju.