Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistītās iestādes ir vienojušās, ka turpmāk 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektu ietvaros pastiprināta uzmanība ES fondu programmu īstenošanas Ministru kabineta noteikumu izstrādē tiks pievērsta prasībai par iepirkumu veikšanu sociāli atbildīgā veidā*, tādējādi minēto prasību iekļaujot tikai izņēmuma gadījumos, ja ir skaidrs, kādu tieši sociālā mērķa sasniegšanu šī prasība veicina.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā administratīvā sloga mazināšanas pasākumus un atbildīgo iestāžu, pašvaldību un citu partneru sniegtos komentārus par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma (SAPI) piemērošanas izaicinājumiem, kas tika apspriesti sanāksmē starp Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Labklājības ministriju (LM), pieaicinot atbildīgās iestādes - nozaru ministrijas.
Tajās ES fondu programmās, kur jau programmu noteikumi paredz SAPI kā obligātu prasību, tā joprojām būs īstenojama, nodrošinot skaidru sociālo mērķu sasniegšanu. Savukārt citos gadījumos SAPI tiks veicināts caur horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (HP VINPI), atstājot finansējuma saņēmējam brīvību izlemt par tā iekļaušanu iepirkumos.
Lai atvieglotu SAPI kritēriju piemērošanu ieviešanā esošās programmās un projektos, liela nozīme ir pasūtītāju informēšanai un izglītošanai. To kopīgiem spēkiem veicina CFLA, LM un IUB, piedāvājot metodiskos materiālus un praktiskus piemērus SAPI īstenošanai dažādās jomās, piemēram, izglītībā, IT sistēmu izstrādē, būvniecībā un veselības veicināšanā.
CFLA sagatavotais metodiskais materiāls sniedz ieteikumus, kā pēc iespējas vienkāršā veidā ir iespējama SAPI kritēriju piemērošana:
Vairāk informācijas par SAPI pieejams arī šādos resursos:
- LM vadlīnijas HP VINPI īstenošanai (2021–2027)
- IUB: Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
* SAPI mērķis ir apzināta, sistemātiska un stratēģiska tādu apsvērumu integrēšana ar iepirkumu saistītās darbībās, lai radītu pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu un efektīvi virzītu uz priekšu sociālo un darbaspēka politiku. Tomēr SAPI kritēriju piemērošanas aspekti nav noteikti normatīvajos aktos, līdz ar to tas, kādā veidā tiek realizēta sociālā atbildība publiskajos iepirkumos, ir paša finansējuma saņēmēja individuāls novērtējums par sociālās atbildības mērķu sasniegšanu. Tāpat nepastāv normatīvais regulējums, kas paredzētu, cik daudz un cik lielā mērā sociālajiem kritērijiem ir jābūt iekļautiem iepirkumā, lai to uzskatītu par SAPI.