Ar ERAF atbalstu vasaras vidū Slutišķu vecticībnieku sādžā tika nodotas ekspluatācijā divas ēkas, kurās iekārto vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošās darbnīcas.
Slutišķu sādža Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū līdzās Markovas pilskalnam, ko savieno populāra dabas taka, iepazīstina ar zemnieku dzīvesveidu un kultūru pēc brīvlaišanas, Latgales vecticībnieku tradīcijām. Tā pārstāv UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto Daugavas loku dabas parka simbolisko ainavu. Slutišku sādžā ir vērojamas vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas, kas ir uzskatāmas par novadam tipisku arhitektūras pieminekli, kas kalpo kā etnokulturālās mijiedarbības paraugs. Projektā iesaistītā apbūve ir īpašs tautas celtniecības paraugs, kurā var vērot guļbaļķu ēkas celtniecības īpašo raksturu ar tradicionālo kaķētu apaļbaļķu guļbūves baļķu apstrādi, to savietošanas metodi būvē, akmens pamatus. Šī materiālā substance un celtniecības metode restaurācijas gaitā tika pilnībā saglabāta. Slutišķu vecticībnieku sādžas apbūve saglabājama kā vecticībnieku un latgaliešu līdzāspastāvēšanas vieta, kurā līdz ar dzīvesveida īpatnībām var iepazīt slāvu ieceļotāju tautas kultūras tradīcijas. Ar restaurācijas darbiem tika palielināta šīs vietas unikālā autentiskā vide.
Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem.
Lauku sētas “Slutišķi-2” atjaunošanas mērķis bija iespēju robežās saglabāt un atjaunot ēkas vēsturisko plānojumu, lai nodrošinātu telpu izmantošanu un drošu ekspluatāciju Vecticībnieku kultūras mantojuma centra un radošas darbnīcas izveides vajadzībām, paredzot esošo konstrukciju saglabāšanu pēc iespējas esošajā saglabātības līmenī, zudušo un nestspēju zaudējušo konstrukciju vai to daļu aizvietošanu, ēkas iekšējo inženierkomunikāciju (elektrotīklu) nomaiņu atbilstoši telpu plānotajai funkcijai, iekštelpu apdares atjaunošanu un restaurāciju. Ēkās ir ierīkota ugunsdzēsības un apsardzes signalizācija. Ir izbūvēts artēziskais urbums un labiekārtota teritorija.
Būvniecības laikā ar domkratu guļbūves tika saudzīgi paceltas no akmens pamatiem, lai varētu nomainīt vai restaurēt atsevišķas detaļas. Daudzus baļķus neglābjami sabojājis laika zobs un ķirmji, tāpēc tie tika aizstāti ar jauniem, taču lielākoties būvnieki saglabāja oriģinālās konstrukcijas.
Šķūnim ieklāts jauns skaidu jumts veca šīfera vietā. Katrs dēlis tika sanumurēts, lai pēc tā noņemšanas un restaurācijas atgrieztos savā vietā. Dažas detaļas atjaunot veda uz darbnīcām, taču lielākoties visi darbi tika veikti uz vietas.
Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu Latgalē ar augstu simbolisko vērtību un devumu vietējās, nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanai, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus ilgtspējīgai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai reģionā. Kopumā tiks atjaunoti seši valsts nozīmes kultūras pieminekļi Latgalē.
Vairāk par projektu - esfondi.lv.
