Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) 29.12.2021. ir nosūtījusi informāciju visiem finansējuma saņēmējiem (turpmāk - FS) (izņemot FS ar veidu: zemnieku saimniecība, fiziska persona, individuālais komersants un individuālais uzņēmums), aicinot FS iepirkumu dokumentācijā neparedzēt Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51. panta septītajā daļā un Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likuma (SPSIL) 57. panta septītajā daļā ietverto izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju. Tāpat CFLA ieteica izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu parametru, kas būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu. Minēto aicinājumu CFLA pamato ar saņemto Eiropas Komisijas auditoru norādījumu, ka PIL 51.panta septītajā daļā un SPSIL 57.panta septītajā daļā norādītais izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs.
CFLA no FS saņem jautājumus par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu un tā iespējamajām alternatīvām. Tādēļ CFLA skaidro, kādas varētu būt iespējamās alternatīvas izšķirošā kritērija izmantošanai iepirkuma dokumentācijā:
- Piedāvātā darbu (pakalpojumu, piegāžu) garantijas perioda ilgums, kas pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto minimālo garantijas periodu. Šis piedāvājuma izšķirošais izvēles kritērijs būtu atzīstams par atbilstošu un pieļaujamu, jo tas ir saistīts ar līguma priekšmetu un līguma izpildies kvalitāti, kā arī ir viegli pārbaudāms;
- Kā vēl viens kopumā atbalstāms risinājums ir tāda izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšana, kas attiecas uz pretendentu piesaistīto speciālistu padziļinātu (papildu) pieredzi vai kvalifikāciju, ja tā ir būtiska konkrētā līguma izpildei;
- Ir bijuši gadījumi, kad FS kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju ir paredzējis pretendentu veiktās sociālās iemaksās valsts budžetā. CFLA skaidro, ka, atbilstoši Eiropas Komisijas auditoru skaidrojumam, vērtēšanas kritērijs attiecībā uz kopējām vai vidējām sociālajām iemaksām valsts budžetā nav saistīts ar līguma izpildi un neapliecina tā kvalitatīvāku izpildi, līdz ar to šāda izšķirošā kritērija noteikšana nebūtu atbalstāma. Turklāt šāds kritērijs var radīt nevienlīdzīgas iespējas ārvalstu pretendentiem no dalībvalstīm ar zemākām sociālo iemaksu likmēm un līdz ar to, iespējams, zemākām vidējām valsts budžetā iemaksātajām sociālajām iemaksām. Tomēr, ņemot vērā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto skaidrojumu šajā jomā, šo kritēriju var izmantot ja iepirkuma dokumentācijā ir noteikts, ka veiktajām sociālajām iemaksām jābūt konkrētā līguma ietvaros un par tiem darbiniekiem, kas būs iesaistīti līguma izpildē. Attiecīgi iepirkuma dokumentācijā šādos gadījumos jāparedz arī skaidra informācija attiecībā uz konkrēto izvērtēšanas kritēriju un tā kontroli nākotnē. Papildus, piemērojot šo kritēriju, lai neradītu nevienlīdzīgu attieksmi, iepirkuma nolikumā nepieciešams norādīt, kā šī kritērija ietvaros tiks vērtēti ārvalstu pretendenti un kā tie var pierādīt atbilstību šim kritērijam.
- Vēl viens variants piedāvājuma izšķirošā kritērija noteikšanai ir izvēlēties vienu no jau iepirkuma dokumentācijā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, ja piedāvājuma izvēles kritērijs satur vairākus vērtēšanas kritērijus.
CFLA norāda, ka iepriekš minētajiem piemēriem ir tikai ieteikuma raksturs un FS, kā iepirkuma procedūras veicējs pats ir atbildīgs par šo kritēriju noteikšanu, kā arī tam pašam vislabāk zināms, kas ir būtiskākais kritērijs kvalitatīvāka līguma priekšmeta izpildei. Galvenais, uz ko CFLA vēlas vērst FS uzmanību ir tas, lai nosakot izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs tas būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu un neradītu brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu riskus.