R.Freimanis citāts
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Vakar, 8. jūnijā, svinīgā preses konferencē starptautiskā lidosta "Rīga" paziņoja par vērienīga publiskās un privātās partnerības (PPP) konkursa rezultātiem un vairāku koncesijas līgumu parakstīšanu komercplatību pārvaldības un attīstības jomā. Kopējā prognozētā līgumu vērtība nākamajiem 12 gadiem pārsniedz vienu miljardu eiro, padarot šos par finansiāli apjomīgākajiem līgumiem lidostas pastāvēšanas vēsturē.

Preses konferencē piedalījās arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) PPP, finanšu instrumentu un energoefektivitātes projektu departamenta direktors Reinis Freimanis, kurš atzinīgi novērtēja lidostas izvēlēto stratēģiju un modeļa efektivitāti. Jāatzīmē, ka CFLA Latvijā nodrošina PPP kompetences centra funkcijas, sniedzot metodisko atbalstu un uzraugot šādu liela mēroga partnerības projektu gaitu.

RIX preses konference

Starptautiskajā konkursā tiesības pārvaldīt lidostas komercplatības ieguvuši trīs pieredzējuši starptautiski operatori:

  • Beznodokļu tirdzniecības un ēdināšanas jomā uzvarējis Šveices uzņēmums Dufry International (strādā ar zīmolu Avolta).
  • Mazumtirdzniecības jomā – Maltas uzņēmums Calpe Associates Ltd. (ar WHSmith franšīzi).
  • Biznesa zāles pakalpojumu jomā – līdzšinējais partneris TAV Latvia Operations Services (ar zīmolu Primeclass).

PPP modelis – efektīvākais risinājums publiskajam sektoram

"Lidosta “Rīga” ir spērusi nozīmīgu attīstības soli, parakstot vairākus koncesijas līgumus komercplatību pārvaldības un attīstības jomā. Šis projekts ir rūpīgas sagatavošanās, analīzes un sadarbības rezultāts. Tā mērķis ir nodrošināt modernu, efektīvu un ilgtspējīgu lidostas komercplatību apsaimniekošanu, vienlaikus uzlabojot pasažieru pieredzi un stiprinot lidostas konkurētspēju Baltijas reģionā," uzsvēra Reinis Freimanis.

R.Freimanis arī skaidroja, ka PPP modelis tika izvēlēts pēc detalizētu aprēķinu un finanšu-ekonomiskās analīzes izvērtēšanas. Tā apliecināja, ka privātā sektora iesaiste nodrošina labāku ieguldījumam atbilstošu vērtību (Value for Money) nekā tradicionālā apsaimniekošana.

"Īpaši būtiski ir tas, ka privātie partneri uzņemas galvenos būvniecības un pieejamības riskus, kā arī lielāko daļu pieprasījuma (komerciālā) riska. Tas nodrošina publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un motivē partnerus sasniegt augstākos darbības rezultātus. Lai šis projekts kļūst par vēl vienu veiksmīgu piemēru tam, kā publiskais un privātais sektors, strādājot kopā, var radīt ilgtermiņa vērtību Latvijas ekonomikai, pasažieriem un sabiedrībai kopumā," rezumēja R. Freimanis, novēlot veiksmīgu sadarbību un izsakot cerību, ka šis nebūs pēdējais šāda mēroga PPP projekts lidostas attīstībā.

Jauna pieeja un fokuss uz Latvijas identitāti

Jaunais komercplatību pārvaldības modelis iezīmē pāreju no viena kopēja līguma uz četrām specializētām lotēm. Katrai jomai piesaistītais specializētais operators palīdzēs veicināt konkurenci un inovācijas, kas atbilst starptautiskajai lidostu labajai praksei.

Līdztekus digitālajiem risinājumiem un augstākiem kvalitātes standartiem, konkursa vērtēšanā būtisks svars bija Latvijas un Rīgas identitātes atspoguļojumam. Jaunajiem operatoriem būs uzdevums integrēt vietējo kultūru un dizainu veikalu un ēdināšanas vietu vidē, padarot to par neatņemamu pasažieru pieredzes daļu. Tāpat operatori tiek iesaistīti jau tagad – termināļa paplašināšanas plānošanas posmā –, lai pēc būvniecības pabeigšanas efektīvi paplašinātu pakalpojumu klāstu.

Informācija par projektu:

Rīgas lidosta, izmantojot PPP modeli un piesaistot starptautiski pieredzējušus operatorus, īsteno stratēģisku komercplatību attīstības projektu. Tā galvenais mērķis ir palielināt lidostas neaviācijas ieņēmumus, uzlabot pasažieru ceļojuma pieredzi un nostiprināt pozīcijas kā vadošajam aviācijas mezglam Baltijā.

Jaunie operatori darbu uzsāks 2027. gada 1. janvārī pēc pašreizējo līgumu termiņa beigām, un tiesības darboties lidostā tiem piešķirtas uz 12 gadiem.

Saskaņā ar iepirkuma noslēguma ziņojumu, līgumu prognozētās vērtības (balstoties uz privāto partneru plānotajiem komercdarbības ieņēmumiem 12 gadu periodā) sadalās šādi:

  • Beznodokļu tirdzniecības veikalu lote: 531,559 miljoni eiro;
  • Ēdināšanas iestāžu lote: 340,529 miljoni eiro;
  • Mazumtirdzniecības veikalu lote: 162,072 miljoni eiro;
  • Biznesa zāles telpu lote: 28,099 miljoni eiro.

Foto: starptautiskā lidosta "Rīga"

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
PPP