Raksta autors: Līga Grantiņa, Baiba Kellere, Jana Putniņa , Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Lai gan Eiropas Savienības fondu projekti ir liels atspaids mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atskaišu iesniegšanas process ir smagnējs. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pilnveidojusi Eiropas Savienības fondu projektu atlases procesu, lai padarītu to efektīvāku, ātrāku un mazinātu administratīvo slogu gan projektu iesniedzējiem, gan projektu vērtētājiem, kā arī atvieglotu un vienkāršotu prasību izpildes projektu uzraudzības posmā. Tostarp ieviestas pašdeklarēšanās iespējas, lai apliecinātu valsts atbalsta prasību izpildi. Kā pašdeklarēšanās princips atvieglos atskaišu iesniegšanu?
Atvieglojumu mērķis ir pāreja uz vienkāršāku, saprotamāku un uzticībā balstītu sistēmu, kurā uzsvars tiek likts uz atbalsta sniegšanu, nevis pastiprinātu kontroli.
Pašdeklarācijas princips nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ik gadu vairs nav jāiesniedz atskaites, pietiek nodrošināt paškontroli un sniegt informāciju Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) tikai tad, ja tiek konstatēts noteikto ierobežojumu pārsniegums.
Pašdeklarēšanās princips gan atlases procesos, gan projektu uzraudzībā samazina nepieciešamo laika patēriņu, piemēram, maksājumu pieprasījumu izskatīšanas ilgumu. Projektu iesniedzēji var iesniegt apliecinājumu par noteiktu prasību izpildi, piemēram:
- papildinošas saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu;
- kultūras infrastruktūras projektos par 50% ieņēmumu robežvērtības apjomu;
- sniedzot atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem, apliecinot, ka tiem nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju.
Vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem turpmāk vairs nebūs jāiesniedz apliecinājums par pārkompensācijas neesamību.
Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm) netiks prasīti infrastruktūras lietošanas proporcijas aprēķini pēcuzraudzības posmā.
Atskaišu būs mazāk
Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, kuros tiek veikti ieguldījumi nesaimnieciskajā infrastruktūrā (piemēram, izglītības iestādēs) un kuros ir atļauts līdz 20% apmērā veikt papildinošu saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējam projekta dzīves cikla laikā vairs nav katru gadu jāsniedz atskaites par šo nosacījumu ievērošanu. Tā vietā dati ir jāuzkrāj un CFLA jāziņo tikai tad, ja tiek pārsniegts papildinošās saimnieciskās darbības pieļautais apjoms.
Ja ES fondu projektos tiek attīstīta kultūras un dabas aizsardzības infrastruktūra, tā tiek uzskatīta par nesaimniecisku infrastruktūru līdz brīdim, kad konkrētajā objektā gūtie ieņēmumi nepārsniedz 50% no izdevumiem. Projekta dzīves cikla laikā finansējuma saņēmējam vairs nebūs katru gadu jāiesniedz atskaites, bet gan šie dati jāuzkrāj un jāvēršas CFLA tikai tad, ja tiek pārsniegts ieņēmumu slieksnis. Pārsniedzot 50% slieksni, būs jāvērtē iespējamā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū, analizējot vietējo apmeklētāju īpatsvaru salīdzinājumā ar ārvalstu apmeklētājiem.
ES fondu projektu īstenotājiem, kuru projektos tiek veikti ieguldījumi sabiedrisko pakalpojumu jomā, projekta iesniegšanas brīdī būs iespēja pašam apliecināt, ka tiem nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju.
Ieviešot ES fondu projektus veselības nozares infrastruktūrā, nepieciešams aprēķināt infrastruktūras izmantošanas proporcijas, lai nodalītu infrastruktūru, kurā tiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, no tās infrastruktūras, kas tiek izmantota citu darbību un pakalpojumu sniegšanai. CFLA ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju par šo aprēķinu iesniegšanas kārtības vienkāršošanu, proti, atkārtotai izvērtēšanai noslēguma maksājuma pieprasījuma brīdī šie aprēķini būs jāsniedz tikai tad, ja būs notikušas izmaiņas sākotnēji definētajā apjomā. Projektu pēcuzraudzības posmā tie nebūs jāsniedz vispār.
Pašdeklarācijas ieviešana
Papildinoša saimnieciskā darbība
Lai varētu uzskatīt, ka infrastruktūrā netiek veikta saimnieciskā darbība un piešķirtais atbalsts netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, tajā ir iespējams veikt papildinošu saimniecisko darbību. Tā ir saimnieciskā darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno – nesaimniecisko – izmantojumu. Papildinošajā saimnieciskajā darbībā jāpatērē tie paši resursi, kas paredzēti infrastruktūras pamatdarbībai, piemēram, darbaspēks, pamatlīdzekļi u. c. Tā nav daļa no infrastruktūras pamatfunkcijas, bet to bieži īsteno, lai nodrošinātu infrastruktūras efektīvāku izmantošanu. Papildinošā saimnieciskā darbība nedrīkst pārsniegt 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas, ko aprēķina laika, platības vai finanšu izteiksmē.
Piemēram, izglītības iestādes telpu iznomāšana bērnu nometņu rīkotājam, ja nometnei ir izglītojošs mērķis, dienesta viesnīcu telpu vai sporta zāles iznomāšana bērnu sporta pasākumu organizēšanai, kā arī sporta zāles iznomāšana pašvaldības iedzīvotājiem laikā, kad tā nav nepieciešama mācību procesam,– brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam vai sporta nometnēm.
Kā darbosies pašdeklarācija?
Izaicinājums gan finansējuma saņēmējiem, gan CFLA kā uzraugošajai iestādei ir Eiropas Komisijas (EK) izvirzītais nosacījums – ievērot papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumus visā projekta dzīves ciklā, turklāt ikgadējā griezumā. Projekta dzīves cikls parasti ir ļoti garš un praktiski vienmēr pārsniedz projekta pēcuzraudzības periodu (piemēram, ēku energoefektivitātes projektos tas var sasniegt 10–15 gadus, bet būvniecības projektos – pat 15-20 gadus vai pat ilgāk). Tādēļ tiek ieviests papildinošās saimnieciskās darbības pašdeklarācijas jeb paškontroles princips. Tas paredz, ka finansējuma saņēmējs katru gadu visā projekta dzīves ciklā sagatavo pārskatu par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu un, ja konstatē, ka ir pārsniegts konkrēto aktivitāti regulējošajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais 20% papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu, finansējuma saņēmējam ir pienākums par to informēt CFLA. Savukārt, ja projekta infrastruktūrā netiek veikta papildinošā saimnieciskā darbība vai arī tā nepārsniedz 20% jaudas apjomu, tādā gadījumā atskaites CFLA nav jāiesniedz. Šādu pieeju pašdeklarāciju veidā CFLA piemēro no 2025.gada.
Pašdeklarācijas princips tiek ieviests arī projektos, kurus īsteno kultūras vai kultūrizglītības iestādēs (piemēram, mākslas vai mūzikas vidusskolās). Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves cikla laikā katru gadu izvērtē kopējo pašu ieņēmumu un kopējo izdevumu attiecību atbalstītajā infrastruktūrā. Ja pašu ieņēmumu un izdevumu attiecība nepārsniedz 50%, tad projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un papildu padziļināta izvērtēšana nav jāveic. Ja attiecība pārsniedz 50%, tad finansējuma saņēmējs izvērtē iespējamo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punktā minētajai pazīmei jeb vietējas ietekmes kritērijiem:
- kultūrizglītības iestādes audzēkņi vai kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmēji vismaz 85% ir Latvijas iedzīvotāji;
- īstenotie kultūrizglītības un kultūras pasākumi pārsvarā notiek latviešu valodā;
- kultūrizglītības vai kultūras infrastruktūra netiek plaši reklamēta ārpus Latvijas teritorijas, tostarp netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.
Līdzīgs izvērtējums tiek veikts arī tad, ja tiek secināts, ka izglītības infrastruktūrā (piemēram, augstskolā) tiek veikta saimnieciska darbība. Šajā gadījumā kā viens no vietējas nozīmes kritērijiem ir fakts, ka augstskola nav iekļauta pasaules universitāšu reitingos 500 labāko augstskolu vidū. Ja situācija atbilst vismaz vienam no minētajiem trīs vietējas nozīmes kritērijiem, tad ietekme uz konkurenci netiek konstatēta, un projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Savukārt, ja neviens no vietējas ietekmes kritērijiem nav pierādāms, finansējuma saņēmējs informē CFLA, ka sniegtais atbalsts varētu būt uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Pāreja uz riskos balstītām kontrolēm
CFLA uzraudzības procesos ievieš riskos balstītas kontroles, kas praktiski nozīmē, ka augsta riska projektiem uzraudzības pārbaudes tiek plānotas lielākā apjomā, bet zema riska projektiem – mazākā. Tādējādi uzmanība tiks koncentrēta uz būtiskāko, resursus netērējot zema riska pārbaužu veikšanai un vienlaikus uzlabojot projektu administrēšanu, lai tos novirzītu, piemēram, ātrākai maksājumu apstiprināšanai un finansējuma saņemšanai.
Lai gan pašdeklarācija tiek plaši piemērota, joprojām saglabājas EK izvirzītais nosacījums par pieļaujamo kļūdu apjomu 2% apjomā no deklarētajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka, deklarējot izdevumus jeb iesniedzot rēķinus EK, deklarācijā nedrīkst iekļaut izdevumus, kas ir neatbilstoši iepirkumiem, konkursam, jebkādām citām normatīvo aktu prasībām vai sasniedzamajam rezultātam. Šis slieksnis ir galvenais rādītājs, kas norāda, vai līdzekļi ir izlietoti likumīgi un atbilstoši. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju līdzšinējā pieeja bija nodrošinājusi, ka Latvijā kļūdas līmenis ir bijis būtiski zem 2%, kamēr citās dalībvalstīs tas ir bijis augstāks.
Par mazā un vidējā uzņēmuma statusa deklarēšanu
Šobrīd Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu jeb komersantu statusa deklarācija ir nozīmīgs instruments, kas dod iespēju uzņēmumiem startēt ES fondu projektos, saņemt valsts atbalstu un nodokļu atvieglojumus, kā arī piedalīties dažādās programmās un konkursos.
Kaut gan mazā un vidējā uzņēmuma statusa deklarēšana nav uzskatāma par tiešu pašdeklarāciju, tās pamatprincips ir vienkāršs – uzņēmumam jāsniedz informācija par sevi, saistītajiem uzņēmumiem un partneruzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jāuzrāda finanšu dati par pēdējo noslēgto finanšu gadu (darbinieku skaits, apgrozījums, bilances kopsumma). Uzņēmumi tiek vērtēti atbilstoši regulas 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, 1.pielikumā noteiktajai definīcijai, kas tiek iekļauta visās EK programmās, kuras attiecas uz atbalstu mazajiem un vidējiem komersantiem. Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija ir būtisks EK instruments, kas nodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts tieši tiem uzņēmumiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Lai saņemtu atbalstu, komersantam jāatbilst konkrētiem kritērijiem, kas nosaka tā atbilstību mazā un vidējā uzņēmuma statusam.
Definīcijā tiek ņemts vērā ne tikai darbinieku skaits un finanšu robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmuma kategoriju, bet arī uzņēmuma saistība ar citiem uzņēmumiem. Tiek vērtēts, vai uzņēmumam pieder kapitāla daļas vai balsstiesības citos uzņēmumos, kā arī – vai citiem uzņēmumiem vai to īpašniekiem ir līdzīgas tiesības šajā uzņēmumā. Turklāt tiek ņemti vērā ne tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi, bet arī tie, kas ietilpst uzņēmumu grupā un ir reģistrēti ārvalstīs. Šo aspektu atbalsta pretendenti mēdz ignorēt, taču tieši ārvalstu uzņēmumi ir būtiski, jo Latvijas iestādēm ir piekļuve publiskām datu bāzēm tikai dažās valstīs. Tādēļ atbalsta sniedzējam, lai pārliecinātos par visu uzņēmuma struktūru, bieži vien ir jālūdz pretendentam iesniegt trūkstošos datus. CFLA praksē šādi gadījumi ir bieži sastopami.
Pamatojoties uz uzņēmumu savstarpējo saistību, uzņēmumi tiek iedalīti trīs grupās:
- autonomie uzņēmumi;
- partneruzņēmumi;
- saistītie uzņēmumi.
Šīs saistības ietekmē to, vai uzņēmumam var tikt piemērots mazā un vidējā uzņēmuma statuss. Piemēram, uzņēmums, kas ir saistīts ar lielāku uzņēmumu un tā rīcībā ir ievērojami finanšu resursi, var pārsniegt mazā un vidējā uzņēmuma kritērijus un netikt kvalificēts kā tāds, jo tiek uzskatīts, ka tam ir pieejami papildu līdzekļi no saistītajiem uzņēmumiem.
Lai atvieglotu uzņēmuma statusa deklarēšanu, pēc CFLA iniciatīvas ir pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.776 “Kārtība, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam”, kas nosaka uzņēmuma kategorijas jeb lieluma deklarēšanas kārtību. Turpmāk būs uzlabota deklarācijas digitālā aizpildīšana un samazināts administratīvais slogs. Uzņēmumiem vairs nebūs obligāti jāizmanto noteikumos paredzētā veidlapa – pietiks ar prasīto datu norādīšanu.
Turpmāk MK noteikumos paredzēto veidlapas formu, kas nebija uzlabota kopš 2014.gada, aizstās ērtāki tehniskie risinājumi:
- atbalsta sniedzēji varēs pielāgot deklarācijas formu savas atbalsta programmas mērķim, formai un nepieciešamajiem datiem, vienlaikus izmantojot tos tehnoloģiskos risinājumus, kas ir ieviesti konkrētās atbalsta programmas pieteikumu iesniegšanā, – deklarācija sniedzama atbalsta sniedzēja izveidotajā formā;
- ja atbalsta sniedzējs šādu formu nav izstrādājis, deklarāciju var sagatavot, izmantojot CFLA izstrādāto veidlapu ar iestrādātām aprēķinu formulām un pievienotiem skaidrojumiem, lai atbalsta pretendentam atvieglotu un automatizētu deklarācijas sagatavošanu.
Visi līdzšinējie kritēriji mazo un vidējo komersantu statusa noteikšanai paliek spēkā. Tāpat saglabāts princips, ka atbilstība jādeklarē, pamatojoties uz gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata datiem.