RFreimanis citāts

Ministru kabinets (MK) rītdien, 10. martā,  izskatīs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) sagatavoto ikgadējo informatīvo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības (PPP) jomas aktualitātēm. 2025. gads iezīmējies ar vērienīgu projektu virzību, kur īpaši izceļama pieejamu īres mājokļu programma un stratēģiski nozīmīgu objektu attīstība aizsardzības nozarē, savukārt nākamajā periodā plānots aktīvāk veicināt un paplašināt mazāku PPP projektu kustību.

 Ziņojumā CFLA kā PPP kompetences centrs norāda, ka interese par valsts un pašvaldību funkciju īstenošanu sadarbībā ar privāto sektoru arvien turpina augt. Šāds modelis ļauj īstenot sabiedrībai svarīgus infrastruktūras projektus, piesaistot privātos līdzekļus un zināšanas, nepalielinot tūlītēju slogu uz valsts budžetu.

"2025. gads ir bijis izšķirošs pagrieziena punkts – mēs esam pārgājuši no atsevišķiem pilotprojektiem uz sistēmisku pieeju, īpaši mājokļu un drošības jomās. Esam radījuši praktiskus digitālos rīkus un e-mācību platformu, kas palīdz publiskajam sektoram justies drošāk, plānojot sarežģītus projektus. Mūsu mērķis 2026. gadā ir skaidrs – turpināt standartizāciju, lai mazinātu birokrātiju, un īpaši atbalstīt mazāka mēroga pašvaldību projektus, padarot PPP modeli pieejamu un saprotamu ikvienā Latvijas novadā," uzsver CFLA PPP un finanšu instrumentu departamenta direktors Reinis Freimanis.

 2025. gada spilgtākās PPP jomas iniciatīvas

  • Īres mājokļi speciālistiem: Viens no nozīmīgākajiem pagājušā gada notikumiem ir valdības lēmums par programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" pirmo posmu. Plānots, ka līdz 2030. gadam sešās pašvaldībās (Rīgā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē) tiks uzbūvēti gandrīz 1300 mūsdienīgi dzīvokļi. Tie būs paredzēti speciālistiem, kuri strādā valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs, piemēram, izglītībā vai medicīnā.
  • Valsts aizsardzības stiprināšana: Uzsākts darbs pie viena no lielākajiem stratēģiskajiem projektiem – militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras un noliktavu izveides Nīkrācē. Projekta kopējie ieguldījumi tiek lēsti ap 403 miljoniem eiro, un tas paredz gan dzīvojamo, gan administratīvo ēku izbūvi, sadalot riskus starp valsti un privāto partneri.
  • Modernāks ielu apgaismojums un siltumapgāde: CFLA ir devusi pozitīvu atzinumu Rīgas ielu apgaismojuma modernizācijas projektiem, Daugavpils ielu apgaismojumam tiek izstrādāti iepirkuma dokumenti. Energoefektivitātes projekti siltumapgādes jomā virzās arī Gulbenes un Smiltenes novados.
  • Nacionālais futbola stadions: Turpinās darbs pie iespējamā PPP risinājuma jaunā nacionālā stadiona būvniecībai, izvērtējot dažādas īstenošanas alternatīvas.

 Atbalsts un digitālie rīki

Lai palīdzētu pašvaldībām un valsts iestādēm veiksmīgāk sagatavot projektus, CFLA 2025. gadā ir pilnveidojusi digitālos atbalsta rīkus:

  • Papildināts PPP risku sadales rīks, kas palīdz precīzi noteikt atbildības starp publisko un privāto partneri.
  • Izveidota e-mācību platforma ar videolekcijām un metodiskiem materiāliem speciālistu izglītošanai.
  • Turpināta standartizētu risinājumu izstrāde, lai atvieglotu finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) dokumentācijas sagatavošanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu projektu pieteicējiem.

 Plašs sadarbības partneru loks

Sekmīga projektu attīstība balstās uz ciešu sadarbību. CFLA 2025. gadā aktīvi sadarbojusies ar:

  • Valsts institūcijām: Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un tās padotībā esošām iestādēm, kopīgi slīpējot projektu tiesisko un finansiālo ietvaru.
  • Pašvaldību sektoru: sniegtas konsultācijas pašvaldībām, nodrošinot reģionu vajadzībām atbilstošus risinājumus.
  • Finanšu un nevalstisko sektoru: Eiropas investīciju banku, Eiropas Padomes Attīstības banku, Finanšu nozares asociāciju, veicinot dialogu ar potenciālajiem privātajiem partneriem un finansētājiem.

 Aktualitātes 2026. gadā

CFLA 2026.gada laikā plāno papildināt PPP projektu e-mācību bloku, sniegt priekšlikumus valsts atbalstam projektu priekšizpētes veikšanai un turpināt starptautiskās pieredzes apzināšanu, lai pārņemtu labāko Eiropas praksi.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta mazajiem PPP projektiem, lai veicinātu infrastruktūras uzlabošanu arī mazākās pašvaldībās.

Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu portālā (sk. MK 10.marta sēdes darba kārtībā) – ŠEIT.

Plašāka informācija par PPP projektiem, to soļiem un pieejamo atbalstu atrodama CFLA tīmekļvietnē: ŠEIT.

 

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
PPP