Līdz ar Finanšu ministrijas (FM) un Valsts kases sagatavotās noslēguma dokumentācijas, kā arī Revīzijas iestādes atzinuma un noslēguma kontroles ziņojuma iesniegšanu Eiropas Komisijā (EK) ir noslēdzies 2014.–2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Tā ietvaros pieejamais ES fondu finansējums – 4,6 miljardi eiro – ir pilnā apmērā investēts valsts attīstībā, īstenojot ap 2450 projektu dažādās jomās, informē FM.
Lai arī plānošanas periods formāli noslēdzās 2023. gadā, atbilstoši ES regulējumam projektu īstenotāji izmantoja iespēju turpināt un pabeigt projektu īstenošanu par savu finansējumu vai arī atsevišķi projekti tika sadalīti posmos, tos pabeidzot ar nākamā ES fondu perioda finansējumu. Tāpat turpinājās maksājumi projektu īstenotājiem par atbilstoši veiktiem izdevumiem un pārbaudes projektos. Apjomīga noslēguma dokumentācija bija jāiesniedz EK līdz 2026. gada februāra vidum, savukārt pēc EK apstiprinājuma plānošanas periods tiks oficiāli slēgts.
“2014.–2020. gada periods iezīmē sarežģītu laika posmu – tā noslēguma fāze sakrita ar globāliem satricinājumiem, kas ietekmēja projektu izmaksas un īstenošanas termiņus. Tas prasīja aktīvu risku vadību un savlaicīgus lēmumus, lai nodrošinātu piešķirtā finansējuma pilnīgu investēšanu. Rezultātā gandrīz desmit gadu investīciju ciklā, pateicoties projektu īstenotāju mērķtiecīgai un efektīvai darbībai, īstenoti vairāk nekā divi tūkstoši projektu ar būtisku pienesumu sabiedrībai – stiprināta uzņēmumu konkurētspēja, modernizēta infrastruktūra un veicināta nodarbinātība. ES fondu ietekmi uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un attīstību apliecina arī makroekonomiskie aprēķini – Latvijas IKP līmenis 2024. gadā* būtu par 8,7% zemāks bez ES fondu investīcijām,” rezumē valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Investīciju rezultātā stiprināta gandrīz 6900 uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte, uzlabota energoefektivitāte teju 23 tūkstošos mājsaimniecību, bet ES fondu atbalstītajos pasākumos iesaistījušies vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju. Vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku paaugstinājuši savas prasmes darba tirgū, ap 100 tūkstoši sociālam riskam pakļautu personu saņēmušas atbalstu darba vietu izveidei un saglabāšanai, savukārt aptuveni 90 tūkstoši iedzīvotāju saņēmuši atbalstu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos. Vienlaikus aptuveni 20 tūkstoši ārstniecības personu pilnveidojušas kvalifikāciju vai tika piesaistītas darbam reģionos.
Revīzijas iestāde EK uzdevumā regulāri vērtēja ES fondu administrēšanas sistēmu un projektu īstenošanu Latvijā. “Revīziju rezultāti apliecina, ka vismaz 98% projektu, kas saņēmuši ES finansējumu un atzīti par atbilstošiem, ir īstenoti bez būtiskām neatbilstībām un devuši reālu ieguldījumu sabiedrībai. Tas kopumā apliecina projektu īstenotāju motivāciju un atbildīgu pieeju investīciju izmantošanā. Diskusijām par to, ko nākotnē iespējams pilnveidot, ir nozīmīga vieta, taču vienlaikus būtiski ir novērtēt jau sasniegto un iespējas, ko ES fondu investīcijas Latvijai ir nodrošinājušas,” uzsver ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane.
Makroekonomiskie novērtējumi liecina, ka ES fondu investīciju ietekme uz tautsaimniecību ir būtiska. ES fondi ir palielinājuši visas IKP izlietojuma puses komponentes – privāto un publisko patēriņu, investīcijas, eksportu un importu. Latvijas eksports ar ES fondu atbalstu 2007.–2025. gadā vidēji bijis par 4,8% lielāks nekā scenārijā bez investīcijām, imports – par 3,8% lielāks, kopumā uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci vidēji par 0,6 procentpunktiem no IKP (pēdējos gados – nedaudz vairāk kā par vienu procentpunktu).
Lielākā daļa no ES fondu ietekmes uz IKP saistāma ar darba ražīguma pieaugumu – tas veido 87% no kopējās ietekmes. Vidēji darba ražīgums (2007. – 2025. gadā vidēji) ar ES fondu ieguldījumiem bijis par 5% augstāks nekā bez tiem, bet 2024. gadā – par 7,4% augstāks. Vienlaikus ES fondi veicinājuši arī nodarbinātību – nodarbināto skaits 2007. – 2025. gadā vidēji bijis par 0,75% lielāks, bet bezdarba līmenis – par 0,2 procentpunktiem zemāks.
Jau ziņots, ka piešķirtā finansējuma pilnīgu izmantošanu nodrošināja valdības laikus ieviestie risku vadības pasākumi un preventīvi pieņemtie lēmumi – piemēram, budžeta virssaistību iespējas, kompenesējot projektu kavējumus tādiem mērķiem kā centralizētās siltumapgādes energoefektivitāte, veselības un izglītības infrastruktūra u.c. Tāpat tika izmantota EK piedāvātā iespēja pārfinansēt no valsts budžeta segto siltumapgādes atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām. Līdzīgi valdība atbalstīja EK doto iespēju pabeigt atsevišķus projektus ilgāka termiņā, noslēguma posmu finansējot par saviem līdzekļiem vai, izmantojot nākamā ES fondu perioda finansējumu, piemēram, Stradiņu slimnīcas A2 korpusa būvniecības projekts un dzelzceļa jomas projekti (peroni, infrastruktūras modernizācija ātruma palielinājumam u.c.).
Ar 2014.–2020. gada periodu noslēdzas būtisks investīciju cikls Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Vienlaikus turpinās Atveseļošanas fonda investīciju ieviešana un 2021.–2027. gada ES fondu programmas īstenošana, kurā ES fondu projekti ieviešami līdz 2030. gadam.
“Šī gada prioritāte būs sekmīgi noslēgt Atveseļošanas fonda reformu un investīciju plānu, nodrošinot Latvijai paredzētā 1,97 miljardus eiro finansējuma pilnīgu saņemšanu. Vienlaikus mērķis ir saglabāt augstu ES fondu investīciju ieviešanas tempu, kā arī jau šobrīd esam uzsākuši gatavošanos nākamajam 2028.-2034. gada plānošanas periodam, lai investīciju plūsma būtu nepārtraukta un prognozējama,” norāda A. Eberhards.
Plašāka informācija par 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda noslēgumu pieejama ES fondu tīmekļvietnē.
*Kumulatīvā ietekme no 2007. gada, neietverot Eiropas Lauksaimniecības Fondu lauku attīstībai (ELFLA).