Jelgavas populārākajā apskates objektā – Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu ierīkotas trīs jaunas vēsturiskās ekspozīcijas – «Jelgava laika griežos», «Mode Jelgavā cauri gadsimtiem» un «Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas stāsts». Vairāku gadu darbs noslēdzies ar trim pilnīgi jaunām tematiskām ekspozīcijām, kas, izmantojot inovatīvus un mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, iepazīstina ar pilsētas vēsturi un cilvēkiem.
«Jelgava laika griežos» (3. stāva ekspozīcija)
3. stāva ekspozīcija veidota kā multimediāls stāsts par Jelgavu – vēsturi, tās simboliem, mēriem, apbalvotajiem jelgavniekiem. Uzskatāmā veidā tiek parādīta pilsētas vēsturiskā attīstība cauri gadsimtiem. Ekspozīcijas centrā atrodas pilsētas reljefa makets no putna lidojuma, kurā vienīgais fiziski iezīmētais objekts ir Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, bet virtuāli vizuāli redzams, kā no Jelgavas pils un Svētās Trīsvienības baznīcas, kas šeit bija pirmie objekti, izveidojusies pilsēta un cik plaša tā ir šobrīd. Par pamatu ņemta pirmā vēsturiski pieejamā pilsētas karte no 1612. gada. Līdzās kartei uzstādīti trīs ekrāni, kuros var iegūt informāciju par nozīmīgām pilsētas celtnēm – kad tās celtas, vai tās ir zudušas vai vēl pastāv.
Šajā stāvā izveidota virtuālā Slavas zāle, kas iepazīstina ar cilvēkiem, kuri snieguši ieguldījumu Jelgavas attīstībā. Slavas zālē apkopota informācija par pilsētas mēriem un domes priekšsēdētājiem brīvās Latvijas laikā, informācija par Jelgavas augstākā apbalvojuma «Goda zīme» saņēmējiem.
Eksponāts «Jelgavas laika līnija» ir kā īss stāsts ar laika līniju, piktogrammām un animācijām par pilsētas vēsturi, iekļaujot 60 galvenos faktus no 1225. gada līdz mūsdienām.
«Mode Jelgavā cauri gadsimtiem» (4. stāva ekspozīcija)
Baznīca vēsturiski bijusi tā vieta, kur svētdienās cilvēki gāja sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Zināmā mērā tie bija svētki, kas ietekmēja arī modes tendences. Turklāt Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca sākotnēji piederēja vācu draudzei, līdz ar to šeit apgrozījās situēti ļaudis. Jaunajā ekspozīcijā tiek rādītas modes tendences Jelgavā 16.–20. gadsimtā. Apģērba valkāšanas tradīcijas un aktuālās modes tendences dažādos gadsimtos var iepazīt īpašā virtuālā modes skatē uz pieciem ekrāniem. Modes skati vada Dailes teātra aktieris jelgavnieks Niklāvs Kurpnieks, bet tekstus modes skatei, iepazīstinot ar katru no tērpiem, to valkātājiem, ir rakstījis romāna «Jelgava 94» autors jelgavnieks Jānis Joņevs.
Kā vēsturiski, tā šobrīd baznīca nav iedomājama bez laulību ceremonijām un ekspozīcijā īpaša loma atvēlēta kāzu tematikai. Proti, apmeklētāji gan klātienē, gan virtuāli var iepazīties ar dažādiem kāzu tērpiem Mītavā. Kā dāmām, tā kungiem pie kāzu tērpu skapja tiek dota iespēja pašiem virtuāli pielaikot kādu no četriem dažādu laiku kāzu tērpiem, piemēram, kāzu tērpu no 1900. gada. Tāpat apmeklētāji var sevi iemūžināt šajā tērpā un fotogrāfiju no torņa nosūtīt kā sveicienu uz e-pastu.
Šo ekspozīciju papildina Rotu galds, iepazīstinot apmeklētājus ar rotām, kādas Jelgavā savulaik izgatavoja, no kādiem materiāliem tās tapušas, šeit iespējams aplūkot arī rotu skices un redzēt, kā savulaik rotām tika dota otrā dzīve. Vēsturiski rotas tika nēsātas arī kā identitātes zīme – dzimtas simbols –, tāpēc viena lāde atvēlēta šai sadaļai, lai, iespējams, apmeklētājus rosinātu padomāt arī par savas dzimtas rotas dizaina izstrādi. Pie Rotu galda arī pats var uzzīmēt sava dizaina rotu un ar speciāla ekrāna starpniecību to piemērīt.
«Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas stāsts» (5. stāva ekspozīcija)
Ekspozīcija ļauj saskatīt, sataustīt, saklausīt un izjust Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas stāstu. Mākslinieki caur 3D maketiem ir centušies uzburt un parādīt to, kāda izskatījās viena no pirmajām no jauna uzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Tiek rādīts baznīcas makets, altāris, zvanu tornis, pulkstenis. Svētās Trīsvienības baznīcā noticis Lūcijas Garūtas kantātes «Dievs, tava zeme deg» viens no pēdējiem atskaņojumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Iedvesmojoties no kantātes, speciāli šai torņa ekspozīcijai komponists Sigvards Kļava kopā ar citiem mūziķiem ir radījis aptuveni stundu garu skaņdarbu, lai apmeklētājiem ļautu iejusties baznīcas atmosfērā, abstrahēties no ikdienas rutīnas.
Ekspozīcija veidota kā cilvēka dzīvesstāsts, kas saistīts ar baznīcas norisēm – kristības, laulības, bēres. Šo stāstu iespējams izzināt, klausoties austiņās Jaunā Rīgas teātra aktiera jelgavnieka Andra Keiša balsī. Viņš stāsta gan par kristību norisi, gan laulību, gan bēru norisi baznīcā, un šo stāstījumu papildina 3D skaņas, kas ļauj izjust īstas baznīcas atmosfēru, it kā pats piedalītos šajā procesijā. Pa vidu ekspozīcijā iekļauti arī divi A.Keiša stāstījumi par baznīcas sabiedrisko dzīvi.
Jauno ekspozīciju koncepciju izstrādi konkursa kārtībā izstrādāja personu apvienība, kurā darbojas SIA «DJA», SIA «SOLAVI», SIA «OVERLY», SIA «AD PRODUCTION» un SIA «Putnu studija». Jaunās ekspozīcijas izveidotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, īstenojot projektu «Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā». Kopējās ekspozīciju izveides izmaksas ir 571 870,20 eiro ar PVN, no tiem 558 000 eiro ir attiecināmās izmaksas (474 300 eiro ERAF finansējums, 20 925 eiro valsts budžeta dotācija pašvaldībām, 62 775 eiro pašvaldības līdzfinansējums), bet neattiecināmās izmaksas ir 13 870,20 eiro, kas ir pašvaldības līdzfinansējums.
Informācija- Jelgavas pilsēta, foto - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.