​Atbilstoši būvniecības likuma definīcijai būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi.

Būvniecības procesu kopumā Latvijā regulē Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi (MK noteikumi Nr.500) un Speciālie būvnoteikumi (MK noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, MK noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, MK noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” u. c.).

Pilns būvnoteikumu saraksts pieejams ŠEIT

Lai uzsāktu būvniecību, būvniecības ierosinātājam, konsultējoties ar būvvaldes amatpersonām un/vai būvniecības jomas speciālistiem, piemēram, ar izvēlēto būvprojekta izstrādātāju, ir jānodefinē divas būtiskas lietas, no kā būs atkarīga būvniecības procesa kārtība un būvvaldē iesniedzamo būvniecības dokumentu saturs:

  • Plānotās būves grupa;
  • Plānotais būvniecības veids.

Būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Ēku un inženierbūvju iedalījumu grupās nosaka vispārīgie būvnoteikumi, kur būves iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz cilvēka dzīvību, veselību un vidi. Ēku un inženierbūvju iedalījums grupās atrodams Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā.

Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz:

  • ģeodēziskajiem punktiem, robežzīmēm un citām apvidū nostiprinātām zīmēm, kurām ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem – koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība – un kuru būvniecības kārtību nosaka normatīvie akti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;
  • pagaidu būvēm.

 Atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam izšķir šādus būvniecības veidus:

  • jaunas būves būvniecība - būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids;
  • būves pārbūve - būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu;
  • būves atjaunošana - būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;
  • būves ierīkošana - būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē;
  • būves restaurācija – būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas;
  • būves konservācija - būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī;
  • būves nojaukšana - būvdarbi, kuru rezultātā būve beidz pastāvēt;
  • būves novietošana - būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.

 

Papildus minētajiem būvniecības veidiem Ēku būvnoteikumi (MK not. Nr.529) paredz būvniecības veidus ar atvieglotu būvniecības realizācijas kārtību:

  • vienkāršota atjaunošana – būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi;
  • vienkāršota pārbūve – būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.,
  • lietošanas veida maiņa bez pārbūves - ēkas lietošanas veida maiņa bez pārbūves.

Lai ierosinātu būvniecību, būvniecības ierosinātājam vietējā būvvaldē vai institūcijā, kura veic būvvaldes funkcijas, ir jāiesniedz būvniecības ieceres iesniegums un speciālajos būvnoteikumos norādītie dokumenti. Pilna būvniecības procesa realizācija noris sekojoši:

tabula

Ja tiek plānota ēku būvniecība, tad būvniecības kārtību nosaka MK not. Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”, kur atkarībā no noteiktās būvju grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

  • paziņojums par būvniecību;
  • paskaidrojuma raksts;
  • būvniecības iesniegums.

Ja tiek plānota inženiertīklu būvniecība, tad būvniecības kārtību nosaka MK not. Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” ,kur atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, noteiktās būvju grupas un būvniecības veida, ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

  • paziņojums par būvniecību;
  • paskaidrojuma raksts;
  • būvniecības iesniegums.

Katram būvniecības ieceres iesnieguma veidam attiecīgajos speciālajos būvnoteikumos ir noteikts būvvaldē iesniedzamo būvniecības ieceres dokumentu saturs, apjoms un noformējums. Visu speciālo būvnoteikumu sarakstu skatīt šeit.

Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus (būvprojektu minimālā sastāvā) ir tiesīgs izstrādāt būvprojekta izstrādātājs-būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un/vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem. Būvspeciālists- persona, kas ieguvusi patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās. Informāciju par arhitekta prakses sertifikātu un būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iekļauj būvspeciālistu reģistrā. Informācija par būvspeciālistiem un būvkomersantiem publiski pieejama Būvniecības informācijas sistēmā www.bis.gov.lv.

Būvspeciālistu sertificēšanas un to uzraudzības kārtību skatīt šeit.

Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, izdod būvatļauju vai atvieglota būvniecības procesa gadījumā - veic atzīmi paskaidrojuma rakstā.

Pēc būvvaldes atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā, būvniecības ierosinātājs iesniedz informāciju par būvdarbu veicēju.

Paziņojumu par būvniecību piemēro gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista izstrādātas dokumentācijas vai atsevišķos gadījumos – paša būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentāciju.

Lai nodrošinātu, ka persona neveic patvaļīgu būvniecību, pirms būvdarbu uzsākšanas par to ir jāinformē būvvalde, iesniedzot BIS paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista vai būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentu. Būvdarbus var uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas BIS. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

Būvatļauja - administratīvs akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā (būvdarbus var uzsākt pēc nosacījumu izpildes un tad, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams).

Viena mēneša laikā no būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvvalde pieņem lēmumu par būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu.

Trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas būvvalde publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijai pievieno iesniegtās būvniecības ieceres vizuālo risinājumu, ja iecerēta ēkas būvniecība. Būvatļauja stājas spēkā ar brīdi, kad tā paziņota adresātam. Būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt 1 mēneša laikā no tās spēkā stāšanās.

Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi. Būvniecības ierosinātājam ir pienākums speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfele izvietojama piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas.

Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde - projektēšana. Projektēšanu uz pasūtītāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts speciālajos būvnoteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā.

Svarīgi atcerēties!

Publisko tiesību juridiskās personas, ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētām otrās vai trešās grupas ēkām papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

  • * Iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkumu;
  • * Būvdarbu apjomus;
  • * Izmaksu aprēķinu (tāme).

Izstrādāto būvprojektu iesniedz būvvaldē, kas izdara atzīmi (būvprojekta akcepts) būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi 15 darba dienu laikā. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, piemēram, ēkām - piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā:

  • būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums – pieci gadi;
  • pārējām būvēm – astoņi gadi.

Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

Ja ir izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, būvvalde veiz atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

 

Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam.

Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā.

Būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvekspertīzes veicējs.

Ja būvprojekta ekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot ekspertīzes nepieciešamību, būvprojekta ekspertīzes veicēju izvēlas būvniecības ierosinātājs. Līgumu par ekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

Pasūtītājs nav tiesīgs pilnvarot citus būvniecības procesa dalībniekus izraudzīties un slēgt līgumu par būveksperta pakalpojuma sniegšanu pasūtītāja uzdevumā.

Būvuzraudzību veic, ja:

  • būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, ES politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz normatīvie akti;
  • būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;
  • paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;
  • otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai. 

Svarīgi atcerēties!

To otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, ES fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants.

Būvuzraudzību ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu.

Lai sniegtu atbalstu būvniecības ierosinātājam un nepieļautu būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus un būvprojektā, kā arī darbu veikšanas projektā noteikto darbu veikšanas tehnoloģiju neievērošanu, Būvniecības valsts kontroles birojs kopā ar nozari izstrādājis būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijas, kas apskatāmas šeit.

Autoruzraudzību veic:

  • valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;
  • trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
  • otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:
    • publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;
    • jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);
  • būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti. Paziņojuma par būvniecības uzsākšanu gadījumā būvdarbus var uzsākt pēc paziņojuma iesniegšanas BIS.

Svarīgi atcerēties!

Galvenais būvdarbu veicējs nav tiesīgs nodot būvdarbu veicējam visu būvdarbu izpildi kopumā.

Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai.

Iepriekšējs paziņojums par darbu veikšanu. Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus, nosaka MK 25.02.2003. noteikumi Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk-MK noteikumi Nr.92). Minētie noteikumi nosaka, ka pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Paziņojums jānosūta:

  • ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniegs 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie;
  • ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniegs 500 cilvēkdienas ( viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātās darbadienas).

Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju jānovieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno. Sīkāka informācija un paziņojuma veidlapa atrodama šeit.

Būvniecības ierosinātāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji. Pasūtītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba aizsardzības plāns, ja:

  • būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji;
  • tiek veikts kāds no MK noteikumu Nr.92 3.punktā minētajiem būvdarbiem;
  • nepieciešams nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu.

Iepriekš minētos pienākumus pasūtītājs var uzdot projekta vadītājam, par to savstarpēji vienojoties.

Būvdarbu norises dokumentācija – darbu veikšanas projekts, darba aizsardzības plāns, būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), segto un nozīmīgo konstrukciju akti, būvizstrādājumu atbilstības dokumentācija, darbu izpildes tāmes - formas 2, materiālu saskaņošanas akti.

Norādījumus par būvdarbu un autoruzraudzības žurnāla aizpildīšanu skatīt Vispārīgajos būvnoteikumos

Svarīgi atcerēties!

Atbilstoši Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 111.punktam būvdarbu žurnālu neaizpilda paskaidrojuma rakstā paredzētajiem būvdarbiem, izņemot gadījumu, ja būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai ES politiku instrumentu līdzfinansējums vai ja paredzēta II grupas inženierbūves atjaunošana (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas).

Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti. Par būvizstrādājumu atbilstības dokumentāciju informāciju skatīt šeit.

Būvspeciālisti (būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs) un apakšuzņēmēji - objektā jābūt piesaistītiem būvspeciālistiem un apakšuzņēmējiem, kas tika norādīti piedāvājumā. Ja tiek veikta piedāvājumā norādīto speciālistu maiņa, jāizvērtē piedāvāto speciālistu atbilstība iepirkumā izvirzītajām pieredzes un kvalifikācijas prasībām. Ja tiek veikta apakšuzņēmēju, uz kuru iespējām (saimnieciskām vai finansiālām, tehniskām vai profesionālām) iepirkumā balstījās pretendents, maiņa, jāizvērtē piedāvātā apakšuzņēmēja atbilstība iepirkumā izvirzītajām prasībām. Ja tiek nomainīti apakšuzņēmēji vai piesaistīti jauni, kuru veicamais darbu apjoms sastāda 10% un vairāk no kopējā darbu apjoma, jāpārbauda, vai uz tiem nav attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 42.pantā minētie izslēgšanas nosacījumi.

Būvdarbu laikā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā.

Izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī būvprojektā minimālajā sastāvā vai būvprojektā neparedzētus pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvdarbus.

Ja būvprojektā, kuram ir veikta ekspertīze, būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums pārtraukt būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, nodrošināt attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, iesniegt būvprojekta izmaiņu dokumentāciju un ekspertīzes atzinumu būvvaldē. Būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas drīkst atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums un, ja to paredz speciālie būvnoteikumi, būvvaldē saskaņotas būvprojekta izmaiņas.

Veiktās izmaiņas atspoguļo arī būvdarbu tāmē, kas pievienota līgumam, sagatavojot izmaiņu aktus darbus apjomos, norādot arī pamatojumu nepieciešamajām izmaiņām. Izmaiņas būvdarbu līgumā jāveic atbilstoši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Skaidrojumu par iepirkuma līguma grozīšanu (Publisko iepirkuma likuma 61.pants) skatīt šeit.

Gadījumā, kad būvdarbu laikā tiek veiktas izmaiņas būvprojektā autoruzraudzības kārtībā, sagatavo izmaiņu aktus darbus apjomos ar pamatojumu izmaiņu nepieciešamībai. Veic attiecīgos ierakstus autoruzraudzības žurnālā un pievieno izmaiņu rasējumus.

Ja būvdarbu laikā tiek veikta būvprojektā/ būvdarbu līgumā iekļauto materiālu/ būvizstrādājumu nomaiņa uz ekvivalentiem materiāliem/ būvizstrādājumiem, tiek sagatavoti materiālu saskaņošanas akti, kuros atspoguļo informāciju par sākotnēji paredzēto materiālu/ būvizstrādājumu un tā būtiskajām tehniskajām īpašībām un piedāvāto materiālu un tā īpašībām, lai būtu izvērtējams, ka aizvietotais materiāls ir ekvivalents sākotnēji paredzētajam. Šajā gadījumā netiek gatavoti darbu apjomu izmaiņu akti. Materiālu maiņa tiek saskaņota ar autoruzraugu (ja tiek veikta autoruzraudzība), būvuzraugu un būvdarbu veicēju. Turpretī, ja tiek nomainīts būvizstrādājums uz tādu, kas nav ekvivalents, piemēram, būvprojektā paredzēta minerālvate, bet tiek piedāvāts cits risinājums, to aizstājot ar putu polistirolu, tad tiek gatavots izmaiņu akts darbu apjomos, aizvietojot vienu materiālu ar otru. Līdztekus tam izvērtē piedāvātā materiāla izmaksas, izvērtējot tirgus cenas. Ja materiāls ir sākotnēji tāmēts, tad cenu nosaka atbilstoši tāmei.

Svarīgi atcerēties!

Ja tiek veikta būvizstrādājumu/ materiālu nomaiņa būvdarbu laikā, piedāvātajam materiālam jābūt ekvivalentam sākotnēji paredzētajam vai labākam par to.

 

Būvi, tās daļu vai būves kārtu pieņem ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

Ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem būvvalde – būvvaldes būvinspektors un arhitekts, papildus pieaicinot citu būvvaldes amatpersonu, ja nepieciešams, vai birojs. Būvvalde vai birojs pēc saskaņošanas ar pasūtītāju un visu noteikto dokumentu saņemšanas nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē vai birojā.

Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta parakstīšanas ir:

  • trīs gadi otrās grupas ēkām;
  • pieci gadi trešās grupas ēkām.

Būves garantijas termiņš tiek skaitīts no būves pieņemšanas ekspluatācijā, nevis no darbu pabeigšanas dienas.

Iepriekš minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņu nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

Minimālais būvdarbu garantijas termiņš neliedz līdzējiem vienoties par papildus garantijas noteikumiem, piemēram, par būvdarbu trūkumu (defektu) novēršanas laikiem, termiņiem utml. Nošķirami ir arī garantiju saistību pastiprinājumi (piemēram, bankas garantija, drošības nauda) un to spēkā esamības termiņi no būvdarbu garantijas termiņiem. 

Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.

Svarīgi atcerēties!

Atliktie būvdarbi un to veikšanas termiņi jānorāda aktā par objekta pieņemšanu ekspluatācijā. 

Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta parakstīšanas dienu (ja būvniecības ieceres realizācijai ir izsniegta būvatļauja).

Paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē būvvaldi par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu, pievienojot speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. Būvvalde pēc minēto dokumentu saņemšanas 10 darbdienu laikā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod izziņu par ēkas neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš:

  • Pirmās grupas ēkām - divi gadi;
  • Otrās un trešās grupas ēkām – trīs gadi.

Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

Ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā vai ja ēka nojaukta ziemā un saskaņā ar būvniecības ieceri paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju un ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, tad minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. jūnijam. Atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

Paziņojuma par būvniecību procesa ietvaros būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā norādītajā būvdarbu pabeigšanas termiņā apstiprina būvdarbu pabeigšanu, vai gadījumā, ja plānotie būvdarbu ir uzsākti, bet nav pabeigti, pagarina būvdarbu izpildes termiņu.

Kārtību, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā citas būves, jāskata attiecīgo būvju speciālajos būvnoteikumos.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” ir obligāti apdrošināma būvspeciālistu profesionālā un būvdarbu veicēju civiltiesiskā atbildība. Apdrošināšanas kārtību un atbildības limitus skatīt noteikumos.

Ja komersants sniedz pakalpojumus būvniecības jomā – nodarbojas ar būvdarbiem, kas atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 2. punktam ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu, tam ir jābūt reģistrētam Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā www.bis.gov.lv.

Būvkomersants ir būvkomersantu reģistrā reģistrēts komersants.

Svarīgi atcerēties!

Ja būvdarbi atbilst saimnieciskās darbības veidiem, kas iekļauti NACE 2. redakcijas* F sadaļā “Būvniecība”, komersantam ir jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā.

NACE 2. redakcija

Papildu informācija un skaidrojumi par būvniecības procesu Būvniecības valsts kontroles biroja tīmekļvietnes sadaļās "Informatīvie semināri" un "Biežāk uzdotie jautājumi".