Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

1.VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI PAR ATLASI 

1.1. 

Kāda terminoloģija un atbilstoši arī tai izvirzītās prasības ir attiecināmas pasākuma ēku energoefektivitātes un siltumnoturības prasību nodrošināšanai –  

MK noteikumu Nr. 222  8. punktā norādītais termins “ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka” vai 8.¹ punktā norādītais termins “ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas atjaunota ēka”? 

Projektos var piemērot abus no minētajiem terminiem un ar tiem saistītās prasības. 

Pasākuma MK noteikumi ir grozīti, lai salāgotu tos ar spēkā esošo horizontālo regulējumu ēku energoefektivitātes jomā, ļaujot piemērot MK noteikumu Nr. 222 8.¹ punktā atvieglotās prasības ēku atjaunošanai un pārbūvei. 

MK noteikumi neparedz noteikt finansējuma saņēmējiem stingrākas prasības kā horizontālajos normatīvajos aktos noteiktās, tādēļ līdz grozījuma veikšanai pasākuma MK noteikumu termins “gandrīz nulles enerģijas ēka” ir interpretējams plašākā nozīmē, kas ietver arī gandrīz nulles enerģijas atjaunotās ēkas.  

To pamato arī MK noteikumu 23. punktā ietvertā atkāpe, kur sasniedzamajam ēkas energoefektivitātes līmenim var tikt piemēroti energoefektivitāti un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie izņēmumi un atkāpes no pienākuma publiskajam sektoram ēku atjaunošanā un pārbūvē sasniegt gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas līmeni. 

1.2. 

Vai pašvaldība var iesniegt vairākus projektu iesniegumus? 

Jā, projekta iesniedzējs var iesniegt neierobežotu skaitu projektu, ja projekta iesniegums tiek iesniegts par dažādām, atsevišķām ēkām¹. 

1.3. 

Vai projektu var īstenot ēkas daļā? 

Jā, projektu var īstenot ēkas daļā, ja tai ir atsevišķa siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaite un ja šī ēkas daļa (ēkas sekcija, korpuss) pēc projekta īstenošanas kļūst par atsevišķu ēku ar atsevišķu ēkas būves kadastra apzīmējumu.  

1.4. 

Ja pašvaldības ēka tiek 100 % iznomāta valsts tiešās pārvaldes iestādei, vai pašvaldība var iesniegt projekta iesniegumu? 

Saskaņā ar papildinošas saimnieciskās darbības metodikas 6. lpp., ka saimnieciskā darbība netiek konstatēta, piemēram, kad darbība ir saistīta vienīgi ar valsts pārvaldes funkciju (t.sk. pašvaldību autonomo funkciju) un pārvaldes uzdevumu izpildi, t.sk., ja telpas ēkā vai ēkas daļā tiek iznomātas valsts (tajā skaitā pašvaldības autonomo) pārvaldes funkciju vai pārvaldes uzdevumu veikšanai. Maksas iekasēšana par atsevišķiem pakalpojumiem pārvaldes uzdevumu izpildē netiek uzskatīta par saimniecisku darbību. 

Šāda ēka būs atbalstāma, ja tajā kopumā vismaz 80% būs saistīti ar valsts vai pašvaldības funkciju īstenošanu (nesaimniecisko darbību).  

Atbilde papildināta 13.08.2026. 

1.5. 

Vai ir atbalstāmas ēkas, kas ir pieņemtas ekspluatācijā, bet šobrīd netiek izmantotas? 

Saskaņā ar MK noteikumu anotāciju pasākuma mērķis ir atbalstīt energoefektivitātes uzlabošanu un pāreju uz AER pašvaldības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz AER izmantošanu enerģijas ražošanā, kas veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas ES noturībā un autonomijā.  

Ēkas jāizmanto pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai, kas pēc projekta īstenošanas arī samazina pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem valsts un pašvaldību sniegtos un organizētos pakalpojumus. 

1.6. 

Vai ir atbalstāmas ēkas, kas sniedz ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus? 

Nē, pasākumā netiek paredzēts atbalsts ēkām, kurās tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.  

Informācija par sociālo pakalpojumu “01 ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija” sniedzējiem pieejama Labklājības ministrijas reģistrā. 

1.7. 

Vai ir attiecināmas izmaksas par apkures katlumājas remontu un apkures katla nomaiņu, ja katlumāja nodrošina siltumenerģiju skolas ēkai? Katlumāja atrodas uz vienas zemes vienības ar skolu. 

Vienā projektā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās (kopējā ēku grupa), ja tām ir kopīga siltumenerģijas vai elektroenerģijas uzskaite².  

Atbilstoši atbalstītas tiek darbības, kas paredzētas projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas (kopējās ēkas grupas) energosertifikātā. 

1.8. 

Vai projekta ietvaros saules paneļi ir jāuzstāda obligāti? 

Prasība par saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu nav attiecināmas gadījumā, ja: 

• kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai nav pieļaujama šādu sistēmu uzstādīšana;  

• tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējama šādu sistēmu uzstādīšana;  

• ja ēkai jau pirms projekta īstenošanas ir uzstādītas piemērotas saules enerģijas iekārtas;  

• ēkas kopējā platība ir mazāka par 250 m² un uz to neattiecas normatīvajos aktos noteiktie pienākumi šādu sistēmu uzstādīšanai. 

1.9. 

Vai ir kādi ierobežojumi, ja projektā tiek plānots iekļaut pašvaldības administrācijas ēku, kas ir apvienota ar kultūras namu?  

Kultūras nams tiek izmantots arī pašvaldības domes sēdēm administratīvo funkciju nodrošināšanai. 

Pašvaldības administrācijas ēka, kas ir apvienota ar kultūras namu, var būt atbalstāma, taču izšķiroša ir ēkas faktiskā funkcija un tās izmantošanas veids. 

Nosakot atbilstību, pārliecinās: 
1. ka ēku izmanto pašvaldības pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai; 
2. kādā apmērā ēkā tiek sniegti parastie papildpakalpojumi un veikta papildinoša saimnieciskā darbība (kopumā tā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē); 
3.  vai ēkā netiek veikta cita veida saimnieciskā darbība. 

Ja kultūras infrastruktūrā (kultūras namā) tiek pildīti pašvaldības deleģētie pārvaldes uzdevumi, pārliecinās, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (ieņēmumu daļas) attiecīgajā infrastruktūrā³. 

1.10. 

Vai kultūras mantojuma ēka ietilpst izņēmumos pie ēku atjaunošanas kategorijas, ja ēka sasniedz 30% ietaupījumu, bet nesasniedz apkures C klasi? 

Prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas līmeni nosaka Ēku energoefektivitātes likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr. 222. Šis ir horizontālais regulējums, kurā atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrās daļas otrajam punktam kultūras pieminekļu ēkām var tikt piemērotas atkāpes no atsevišķām energoefektivitātes prasībām, ja prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību. 

Vispārīgi atlases ietvaros ir jāsasniedz vismaz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasību līmenis saskaņā ar MK noteikumu Nr. 305 23.punktu, tomēr, ja objektīvu, ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistīto ierobežojumu dēļ nav iespējams sasniegt un pilnā apjomā īstenot atsevišķus energoefektivitātes pasākumus (piemēram, fasādes siltināšanu vai logu nomaiņu attiecībā uz to norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības vērtībām), tad šādā gadījumā ēkas energosertifikātā jāiekļauj attiecīgs detalizēts pamatojums, kā gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību. Ņemot to vērā, projekts var tikt atbalstīts, ja ēka nesasniedz apkures C klasi, bet tiek sasniegts plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums ne mazāks kā 30 procenti gadā.  

1.11. 

Kāda ir minimālā projekta gatavības pakāpe? 

Minimālā prasība projekta iesniegšanai ir sagatavots ēkas energosertifikāts, kas ir pamats plānoto energoefektivitātes pasākumu un sasniedzamo rezultātu vērtēšanai. 

Projektiem ar augstāku gatavības pakāpi ir iespēja saņemt papildu 1 punktu kvalitātes kritērijā, ja visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām projekta iesniegšanas brīdī ir izstrādāts ēkas vai ēkas daļas energosertifikāts un ir: 

• veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā vai 

• būvvaldes izziņa, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama. 

1.12. 

Ēka, kurā paredzēts īstenot projektā paredzētās darbības, ir kapitālsabiedrības īpašumā, taču nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku.  

Vai šāds apstāklis ietekmē kapitālsabiedrības tiesības piedalīties projekta atlasē? 

Nē, šāds apstāklis neietekmē kapitālsabiedrības atbilstību.  

Investīcijas var veikt nekustamajā īpašumā, kas ir pašvaldības vai attiecīgās kapitālsabiedrības īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai noteiktos gadījumos bezatlīdzības lietošanā.  

Iesniedzējam jāpārliecinās, vai saskaņā ar hipotekārā kreditora prasībām un noslēgtajiem līgumiem ir atļauts veikt ēkas pārbūvi, renovāciju, rekonstrukciju un citus projektā paredzētos būvdarbus un vai plānotie darbi ēkā neietekmēs kreditora nosacījumus. 

1.13. 

Vai kritērijā Nr. 1.6. minētais “kopējās primārās enerģijas ietaupījums” un MK noteikumu Nr. 222 8.¹ punktā noteiktais “primārās neatjaunīgās enerģijas patēriņš” ir vērtējami kā viens un tas pats energoefektivitātes rādītājs, vai arī kritērija 1.6. piemērošanā tie ir vērtējami atsevišķi un tiem piemērojamas atšķirīgas prasības. 

Vērtēšanas kritērijā noteiktais “kopējās primārās enerģijas ietaupījums” un MK noteikumu Nr. 222 8. punktā noteiktais “primārās neatjaunīgās enerģijas patēriņš” nav uzskatāmi par vienu un to pašu energoefektivitātes rādītāju. 

MK noteikumu 24.1 apakšpunkts nosaka, ka pēc projekta īstenošanas plānotajam kopējās primārās enerģijas ietaupījumam jābūt ne mazākam kā 30 procenti gadā. Tādējādi tiek vērtēts enerģijas patēriņa samazinājums salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta īstenošanas. 

Savukārt MK noteikumu Nr. 222 8. punkts nosaka nosacījumu gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas statusa sasniegšanai.  

Kritērijā Nr. 1.6. tiek vērtēti abi nosacījumi: 

1) 30% kopējais primārās enerģijas ietaupījums; 

2) ēkas atbilstība gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas statusa sasniegšanai. 

1.14. 

Ja projekta ietvaros attiecināmās izmaksas un sasniedzamie rezultāti tiek attiecināti tikai uz daļu no ēkas, savukārt energoefektivitātes pasākumi tiek plānoti visā ēkā (īstenojot uz projektu neattiecināmo daļu ārpus projekta), bet ēkai ir izstrādāts vienots energosertifikāts, kā šādā gadījumā nosakāmi un uzrādāmi projekta rezultatīvie rādītāji? 

Ja projekta ietvaros attiecināmās izmaksas un sasniedzamie rezultāti tiek attiecināti tikai uz daļu no ēkas, bet energoefektivitātes pasākumi tiek īstenoti visā ēkā, projekta rezultatīvie rādītāji tiek noteikti, balstoties uz visas ēkas kopējo energoefektivitātes rezultātu.  

Līdz ar to, ja ēkai ir izstrādāts vienots energosertifikāts, tajā norādītie energoefektivitātes rādītāji raksturo ēku kopumā, nevis atsevišķi projektā iekļauto ēkas daļu, rezultatīvie rādītāji nav atsevišķi jāaprēķina tikai projektā iekļautajai (attiecināmajai) ēkas daļai. 

2. DARBĪBU UN IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA 

2.1. 

Kad darbības nedrīkst būt pabeigtas un objekts nodots ekspluatācijā – uz projekta iesniegšanas dienu vai projekta apstiprināšanas, līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu dienu? 

Ar pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir pieņemti ekspluatācijā, saprot pabeigtu projektu vai pakalpojumu līgumu, kas uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, neietverot garantijas saistību nodrošināšanu, ir pilnībā pabeigts, piemēram, pilnībā funkcionāls saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai vai atjaunota ēka, kas pieņemta ekspluatācijā.  

Par pabeigtu darbību un objektu neuzskata projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ja tās iecerētais rezultāts nav uzskatāms par sasniegtu. 

Ja projekta darbības īstenošana ir uzsākta pirms vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas, projekta iesniegumā sadaļas “Darbības” atbilstošās darbības aprakstā norāda informāciju par aktivitātēm, kas veiktas/plānotas pirms vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas, un to uzsākšanas datumu. 

2.2. 

Kādi ir izmaksu ierobežojumi saistībā ar atbalstāmo darbību – iekštelpu pārbūve vai atjaunošana, pielāgojot telpas un nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu III kategorijas patvertņu ierīkošanai? 

• telpu pārbūves vai atjaunošanas izmaksas atbilstoši III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām nav ierobežotas; 

• patvertnēm atbilstoša telpu vai telpu grupu aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta kopējām plānotajām attiecināmajām izmaksām. 

2.3. 

Vai projektā ir attiecināms, piemēram, lietusdārzs vai kāda cita zaļā infrastruktūra, ar mērķi izveidot lietus notekūdeņu sistēmu? 

Jā, pasākumā ir atbalstāma dabā balstītu vai "zaļās" infrastruktūras risinājumu izveide. 

Ja projektā plānotas šādas izmaksas, tad tām atbilstošas darbības īstenošanas aprakstā jāsniedz pamatojums par klimata risku novērtējumu. 

2.4. 

Vai projekta ietvaros ir iespējams paredzēt pasākumus vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar dažādām vajadzībām, piemēram, lifta izbūvi?  

Vai šīs darbības jānorāda energosertifikātā? 

Jā, projektā var plānot darbības vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai⁴. 
Darbības var nenorādīt energosertifikātā, ja risinājums pats par sevi nesniedz enerģijas ietaupījumus, bet, ja, piemēram, līdz ar uzbrauktuves izbūvi vides piekļūstamības nodrošināšanai siltina cokolu, kas var sniegt siltumenerģijas ietaupījumus, tad darbībai ir jābūt iekļautai energosertifikātā. 

2.5. 

Vai ir attiecināma pieslēguma izbūve, ja attālums līdz esošajam centralizētās siltumapgādes (CSA) tīklam pārsniedz 20 metrus? 

Jā, attālums neierobežo CSA pieslēguma izbūvi. 

Pasākumā prioritāra siltumenerģijas ražošanas avotu izbūves darbība ir pieslēgums efektīvai CSA sistēmai. Iekļaujot to projekta iesniegumā, pievieno CSA sistēmas operatora apliecinājumu, ka siltumapgādes sistēma atbildīs efektīvai centralizētai siltumapgādei⁵. 
Regulējamo centralizēto siltumapgādes sistēmas komersantu saraksts pieejams šeit.  

Ja tehniski vai ekonomiski nav iespējams pieslēgties efektīvai CSA sistēmai, tad nākamā prioritāte ir bezemisiju AER tehnoloģiju uzstādīšana. Bezemisiju AER tehnoloģiju uzstādīšanu kā izvēli ir iespējams pamatot ar CSA operatora apliecinājumu par to, ka tuvākā iespējamā CSA pieslēguma vieta atrodas vairāk nekā 20 metru attālumā bez atsevišķa prioritārās kārtības izvērtējuma veikšanas. 

2.6. 

Vai projekta attiecināmajās izmaksās drīkst iekļaut gan 2024. gadā sagatavotā ēkas energosertifikāta un tā aprēķinu pielikumu izmaksas, gan arī pašreiz nepieciešamās energosertifikāta aktualizēšanas, pārrēķina un CFLA atlases nolikuma 7. pielikuma “Ziņojums par kopējo ēkas energoefektivitāti” sagatavošanas izmaksas, ja šie dokumenti ir nepieciešami projekta iesnieguma un būvniecības ieceres sagatavošanai un izmaksas ir radušās pēc 2023. gada 1. janvāra?  

Kādi dokumenti nepieciešami, lai pamatotu šo izmaksu attiecināmību? 

Papildus — ja sākotnējā energosertifikāta sagatavošanas izmaksas ir daļēji segtas no cita atbalsta avota, piemēram, “ALTUM” granta, vai projektā drīkst iekļaut tikai faktiski nesegto izmaksu daļu, un kā to pareizi norādīt projekta budžetā, lai nerastos dubultais finansējums? 

Jā, izmaksas par energosertifikāta aktualizēšanu un nolikuma 7. pielikuma sagatavošanu var būt attiecināmas projekta ietvaros. 

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra⁶. Ja izmaksas radušās pirms projekta iesniegšanas, jāspēj uzrādīt attiecīgus pamatojošos dokumentus (piemēram, līgumu, rēķinu un samaksu apliecinošus dokumentus). 

Ja energosertifikāta sagatavošanas izmaksas ir daļēji segtas no cita publiskā atbalsta avota (piemēram, “ALTUM” granta), projektā drīkst iekļaut tikai to izmaksu daļu, kas nav finansēta no cita atbalsta avota. Izmaksas skaidri jānodala, un projektu papildināmība/demarkācija jāskaidro sadaļā “Projekta saturiskā saistība ar citiem projektiem”. 

Ja izmaksas veicis vispārējā tautsaimniecības nozīmes pakalpojuma (VTNP) sniedzējs, projekta iesniegumam pievieno 3. pielikumu par komercdarbības atbalsta kumulāciju, kurā norāda informāciju par projekta darbībām, par ko saņemts atbalsts citās atbalsta programmās. 

2.7. 

Ja ēka ir pievienota CSA, tomēr ir iespējams samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas papildus, izmantojot siltumsūkņa tehnoloģiju pavasara un rudens laikos, vai CSA tomēr tiks piešķirta augtāka prioritāte?  

Vai siltumsūkņa tehnoloģijas izveide šajā gadījumā vispār  tiks atbalstīta? 

Pasākumā jānodrošina, ka netiek veiktas tādas investīcijas kā rezultātā tiek aizstāta efektīvas CSA sistēmas izmantošana⁷, kas pasākuma ietvaros novērtējama kā prioritārs risinājums siltumapgādes nodrošināšanai⁸. 

Atbilstoši atlases kvalitātes kritērijam Nr. 4.1. “Projekta efektivitātes kritērijs“ primāri tiek atbalstīti efektīvākie projekti, kuros ar vismazāko nepieciešamo finansējumu ir iespējas panākt vislielāko kopējās primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu.  

Ņemot vērā, ka jautājumā ietvertajā ēkā jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra CSA izmantošanai un vispārīgi jaunu tehnisko risinājumu izveidošana visbiežāk saistāma ar izmaksu intensīvākiem risinājumiem, tai skaitā ar salīdzinoši maziem kopējās primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma efektivitātes rādītājiem salīdzinot pret esošu CSA pieslēgumu, kā arī piedāvātais siltumsūkņa risinājums kā tāds varētu veidot situāciju, kur uzstādītā iekārtu jauda varētu būtiski pārsniegt ēkai faktiski nepieciešamo jaudu, papildus radot risku darbības neatbilstībai pasākuma un atlases mērķim, aicinām kā risinājumu izmantot atlasē primāri atbalstāmo tehnoloģiju. 

Ja bezemisiju tehnoloģijas tiek paredzētas tikai kā papildinošs risinājums un tiek saglabāts efektīvas CSA pieslēgums un tās pamatfunkcija ēkas siltumapgādē, nepieciešams individuāls tehniski ekonomiskais pamatojums iekārtas nepieciešamībai. 

3. PROJEKTA IESNIEGUMA AIZPILDĪŠANA UN PIEVIENOJAMIE PIELIKUMI 

3.1. 

Kādi dokumenti ir jāiesniedz projekta iesniegumā, lai pamatotu ēkas energoefektivitātes prasības? Vai tiks pārbaudītas ievaddatu vērtības? 

Projekta iesniegumam ir jāpievieno ēkas energosertifikātu, kas atbilst un ir izstrādāts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 222.  

Ja ēkas vai ēkas daļas energosertifikāts ir izstrādāts pirms 2026. gada 19. jūnija, projekta iesniegumam un izstrādātajam ēkas energosertifikātam pievieno neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavotu un apliecinātu pamatojumu brīvā formā (precizējumu, pārrēķinu vai skaidrojumu) vai aģentūras izstrādātu rekomendējošu paraugu atbilstoši atlases nolikuma 7. pielikuma formai par energosertifikāta atbilstību atlases izsludināšanas dienā spēkā esošajām prasībām. Atlasē projektus salīdzina, izmantojot ēkas energoefektivitātes novērtējumus, kas noteikti atbilstoši atlases izsludināšanas dienai spēkā esošiem primārās enerģijas faktoriem. 

Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavotais un apliecinātais pamatojums pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā kā spēkā esošā ēkas energosertifikāta pielikums. 

Ēkas energosertifikāta pielikumā norādīto ievaddatu un to atbilstības izvērtēšana ir energosertifikāta izstrādātāja un energoekspertu uzraugošo institūciju kompetencē. 

3.2. 

Vai projektā var iesniegt pagaidu energosertifikātu? 

Nē, uz projekta iesniegšanas dienu nepieciešams ēkas vai ēkas daļas energosertifikāts pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem, jo tajā tiks norādītas projektā paredzamās darbības, lai uzlabotu ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāti un siltumnoturību līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas, tai skaitā norādīs projektā plānoto ikgadējo kopējās primārās enerģijas ietaupījumu pēc projekta īstenošanas, ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. 

Pieņemot ēku ekspluatācijā, būs nepieciešams ēkas pagaidu energosertifikāts, kas norāda enerģijas patēriņu, kāds būs ēkā pēc būvdarbu pabeigšanas. Projekta vērtēšanā kopējās primārās enerģijas samazinājumu nosaka pēc energosertifikātā norādītajiem datiem kā starpību pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. 

Normatīvajā regulējumā ēkas energosertifikāts un ēkas pagaidu energosertifikāts ir noteikti kā divi atšķirīgi dokumentu veidi, kurus izsniedz atšķirīgos gadījumos.  

Jāņem vērā, ka MK noteikumi Nr. 222 ir vairākkārt grozīti, tai skaitā atvieglojot iespējas sagatavot ēkas energosertifikātu arī tādām ēkām vai ēkas daļām, kurām ir nepilnīga energoresursus uzskaite. 

3.3. 

Kādi dokumenti ir jāiesniedz projekta iesniegumā, ja projektā plānota III kategorijas patvertnes ierīkošana? 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas (VUGD) pagrabstāva novērtējumu atbilstoši VUGD Vadlīnijām par minimālajām prasībām telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnes izveidošanai. 

3.4. 

Kuros gadījumos projekta iesniegumam jāpievieno jaudas īpatsvara aprēķins? 

Atlases nolikuma 5. pielikums “Ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvara aprēķins” ir jāpievieno projekta iesniegumam, ja projekta iesniedzējs ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, lai noteiktu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru finanšu izteiksmē, izmantojot pēdējo 3 gadu finanšu pārskatus. Lai noteiktu ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kam projekta ietvaros tiek attiecinātas izmaksas, un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem, kam – netiek. 

3.5. 

Kuros gadījumos projekta iesniegumam jāpievieno prioritārās kārtības izvērtējumu? 

Prioritārās kārtības izvērtējumu jāpievieno projekta iesniegumam, ja projekts tiek īstenots valstspilsētā vai novada pilsētā un plānota cietās biomasas apkures iekārtas uzstādīšana. 

Izvērtējums satur vismaz šādus aspektus: 

• tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas bezemisiju AER tehnoloģijas; 

• ekonomiskā pamatotība – vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu; 

• juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai. 

Ja projekts tiek īstenots valstspilsētā vai novada pilsētā un siltumenerģijas ražošanai plānots uzstādīt AER tehnoloģijas, kas nav cietās biomasas apkures iekārtas, tad var nepievienot prioritārās kārtības izvērtējumu, bet nepieciešams sabiedriskā siltumapgādes sniedzēja apliecinājums, ka attālums no projekta ēkas ārsienas tuvākā punkta līdz centralizētās siltumapgādes tīkliem vai līdz to tuvākajai iespējamai pieslēguma vietai pārsniedz 20 metrus. 

3.6. 

Kā iesniedzējs var zināt, ka projekts tiek īstenots plūdu riskam pakļautajā teritorijā? 

Plūdu riskam pakļautās teritorijas var apskatīt “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Latvijas plūdu riska un plūdu draudu kartē (pieejama: https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes), izmantojot pavasara plūdu kartes upēm un ezeriem, kā arī jūras vējuzplūdu piekrastes zonai kartes slāņus par 10 % plūdu scenāriju (plūdu skartās teritorijas, kur plūdu iestāšanās biežums ir vienu reizi 10 gados). 

Ja projekts tiek īstenots kartē norādītajā plūdu riskam pakļautajā teritorijā, jābūt norādītam aprakstam ar rīcību par to, kā projekta ietvaros atbalstāmā infrastruktūra tiks aizsargāta pret ūdens uzplūdiem un infrastruktūras pamatu vai grunts bojājumiem ūdenslīmeņa izmaiņu dēļ. 

3.7. 

Kas ir jāiekļauj plānotās enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānā? 

Plāns ir uzskatāms kā atbilstošs, ja tajā ietverti uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumi un ēkas īpašnieka periodiski veicamās darbības, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. 

Ja plāns uz projekta iesniegšanas dienu nav izstrādāts, projekta iesniegumā sniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā. Šādā gadījumā plānu iesniedz ar noslēguma maksājuma pieprasījumu. 

3.8. 

Kāda veida energosertifikāts būs piemērots konkursam, ja ēkai ir pieejami tikai elektroenerģijas patēriņa dati? Aprēķina vai faktisko datu sertifikāta aprēķins?  

Vai nepareiza energosertifikāta izvēle var ietekmēt projekta iesnieguma apstiprināšanu? 

Energosertifikātu izstrādā saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.222. Sertifikāta sagatavošanā izmanto ēkas faktiskos un aprēķinu datus, tostarp enerģijas patēriņa uzskaites informāciju. Ja ēkā ir nodrošināta enerģijas patēriņa uzskaite un pieejami ticami izmērītie dati, tas ir pietiekams pamats energosertifikāta sagatavošanai arī gadījumā, ja apkure tiek nodrošināta ar elektroenerģiju. 

Energosertifikāts ir viens no galvenajiem dokumentiem, uz kura pamata tiek vērtēts plānotais energoefektivitātes uzlabojums un sasniedzamie rādītāji. Tādēļ būtiski, lai energosertifikātā izmantotie dati būtu ticami, pārbaudāmi un balstīti faktiskajā situācijā. 

Par energosertifikātā ietverto datu kvalitāti, aprēķinu metodiku un secinājumu pamatotību atbild sertificēts ēku energosertificēšanas speciālists, kurš sagatavo attiecīgo dokumentu. 

3.9. 

Ēkas energosertifikāts ir sagatavots 2025.gada 11.decembrī. Ir veikti ēkas projektēšanas darbi un izstrādāts būvprojekts, un 2026.gada 3.jūlijā ir sagatavots ēkas pagaidu energosertifikāts. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams neatkarīga eksperta sagatavots pamatojums vai pievienots nolikuma 7.pielikums? 

Nepieciešamība pievienot atlases nolikuma 7. pielikumu vai neatkarīga eksperta sagatavotu pārrēķinu ir atkarīga no tā, vai projekta iesniegumā izmantotie energosertifikāta rādītāji ir aprēķināti, izmantojot atlases izsludināšanas dienā spēkā esošos primārās enerģijas faktorus. 

Ja energosertifikātā ir izmantoti agrākie primārās enerģijas faktori un to izmaiņas ietekmē projektā aprēķināto primārās enerģijas ietaupījumu, ir nepieciešams veikt pārrēķinu. 

Piebilde: Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pārejas periodā var nebūt tehniskas iespējas reģistrēt energosertifikātus, kuros piemēroti MK noteikumu Nr. 222 jaunākās izmaiņas (2026. gada 19. jūnija grozījumi) un tajos noteiktie primārās enerģijas faktori. Līdz ar to BIS reģistrētajā energosertifikātā norādītie rādītāji var atšķirties no rādītājiem, kas pievienoti projekta iesnieguma pārrēķinā (atbilstoši 7. pielikuma paraugam). 

3.10. 

Ja projektā ir plānota cietās biomasas apkures iekārtas uzstādīšana un AER tehnoloģiju izmantošana, vai ir jāiesniedz abi dokumenti – prioritārās kārtības izvērtējums un sabiedriskā siltumapgādes sniedzēja apliecinājums, ka attālums no projekta ēkas ārsienas tuvākā punkta līdz centralizētās siltumapgādes tīkliem vai to tuvākajai iespējamajai pieslēguma vietai pārsniedz 20 metrus? 

Vai prioritārās kārtības izvērtējumu drīkst sagatavot pats projektētājs, kurš ir sertificēts būvspeciālists? 

Var iesniegt tikai prioritārās kārtības izvērtējumu, jo atlases nolikumā noteikts, ka sabiedriskā siltumapgādes sniedzēja apliecinājums jāiesniedz, ja šāds izvērtējums netiek veikts. 

Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu sagatavo neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā. 

Minētais būvspeciālists var izstrādāt izvērtējumu, ja tam ir atbilstoša kompetence un sertifikācija siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā. 

3.11. 

Kādu tehnisko dokumentāciju sniegt par saules paneļiem, ņemot vērā, ka vēl nav veikts iepirkums? 

Var pievienot plānoto saules paneļu iepirkuma tehnisko specifikāciju, kur būtu atrodama plānotā paneļu un invertora jauda. No šīs iesniegtās dokumentācijas aģentūrai jāgūst pārliecība, ka uzstādāmo saules paneļu saražotā elektroenerģija 100% tiks patērēta pašpatēriņam. 

3.12. 

Vai ilgtermiņa uzturēšanas plānā nepieciešams iekļaut tikai tās iekārtas, sistēmas un konstrukcijas, kas ir tieši saistītas ar projekta ietvaros īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem un sasniegtā enerģijas ietaupījuma saglabāšanu, vai arī plānā jāiekļauj visas ēkas inženiersistēmas un iekārtas, piemēram, ūdens skaitītāji, dzeramā ūdens filtri, ugunsdzēsības aparāti u. c.? 

Būtiskākā prasība ir, lai plānā tiktu iekļautas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, kā arī informācija, kas nepieciešama to atbilstošai ekspluatācijai un sasniegtā enerģijas ietaupījuma saglabāšanai. 

Plāna apjomu un detalizācijas pakāpi varat noteikt pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā projekta specifiku un īstenotos energoefektivitātes pasākumus. Pēc nepieciešamības plānā var iekļaut ne tikai projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, bet arī citas ēkas inženiersistēmas, iekārtas un plānoto apkopes regularitāti. 

4. PROJEKTU IESNIEGUMU VĒRTĒŠANA 

4.1. 

Kādas ir minimālās prasības, lai tiktu ievērots HP VINPI? 

Projekta iesniegumā jāiekļauj vismaz viena vispārīga HP VINPI darbība un jāsniedz pamatojums darbības īstenošanas aprakstā. 

Vispārīgo HP darbību piemēri projekta iesniegumā: 

• “Diskrimināciju un stereotipus mazinoša komunikācija”; 

• “Informācijas pieejamība cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem”; 

• “Sociāli atbildīgs iepirkums”. 

4.2. 

Kāds ir minimālais sasniedzamais punktu skaits, ja finansējums atklāta konkursa rezultātā būs nepietiekams? 

Minimālais sasniedzamais punktu skaits konkursā ir 0,5 punkti (kvalitātes kritērijā Nr. 4.4.). Lai to iegūtu, jābūt izstrādātam ēkas vai ēkas daļas energosertifikātam, kas atbilst MK noteikumiem Nr. 222. 

Minimālais punktu skaits, lai iegūtu finansējumu, tiks noteikts pēc kvalitātes kritēriju atbilstības vērtēšanas un projektu rindojuma. 

4.3. 

Ja prioritāte ir centrālā apkure, bet attālums līdz centralizētās siltumapgādes tīklam ir vairāk kā 20 metri, vai priekšroka tiks dota tam pretendentam, kam trase ir garāka, vai tam, kas paredz citu apkures veidu? 

Kvalitātes kritērijos nav specifiskas priekšrocības enerģijas ražošanas risinājumiem, bet kvalitātes punktu aprēķinā tiek ņemti vērā ar darbībām sasniedzamais kopējās primārās enerģijas un SEG emisiju samazinājumi, kā arī papildu punktus piešķir par AER enerģijas papildu jaudu, kas var radīt priekšrocības kādai no jautājumā minētajām alternatīvām. 

Ja paredzēts pieslēgums efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, nav noteikti specifiski ierobežojumi attālumam līdz efektīvas centralizētās siltumapgādes tīklam. 

4.4. 

Projektā plānots uzstādīt saules paneļus. Ēkai ir izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija un izpildīti projektēšanas nosacījumi, taču būvniecības ieceres dokumentācijā saules enerģijas iekārtas nav paredzētas.  

Vai šādā gadījumā kritērijā par projekta gatavību ir iespējams saņemt 1 punktu? 

Lai saņemtu 1 punktu, plānotajai darbībai- saules paneļu uzstādīšanai, jābūt iekļautai ēkas energosertifikātā, kā arī attiecībā uz visām projekta būvniecības darbībām projekta iesniegšanas brīdī ir jābūt: 

- veiktai būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā vai 

- saņemtai būvvaldes izziņai, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama. 

5. ĪSTENOŠANA 

5.1. 

Kādi ir īstenošanas nosacījumi, ja projekta ietvaros tiek uzstādītas saules enerģijas iekārtas? 

100 % no saražotās enerģijas jāizmanto ēkas pašpatēriņam, tai skaitā, ja projektā plānota citu bezemisiju AER enerģijas ražošanas un enerģiju akumulējošu vai uzglabājošu iekārtu uzstādīšana. 

5.2. 

Kā tiek vērtēta 100 % pašpatēriņa prasība - vai pēc: 

• faktiskā elektroenerģijas pašpatēriņa; 

• elektroenerģijas daudzuma gada bilances (kWh/MWh); 

• vai elektroenerģijas finansiālās bilances (EUR)? 

Pašpatēriņa atbilstība projekta iesniegšanas stadijā vērtējama pēc enerģijas vienībām. Elektroenerģijas ražošanas gadījumā vērtējami arī saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzumi un elektroenerģijas plūsmas gada griezumā. 

Tiks vērtēta projektā plānoto enerģijas ražošanas iekārtu jaudu un tās atbilstību projekta ēkas enerģijas patēriņam, lai pārliecinātos, ka jauda ir pamatota ar ēkas vajadzībām. 

No energoefektivitātes un energosistēmu tehniskā viedokļa pašpatēriņu iespējams objektīvi noteikt pēc enerģijas daudzuma: ja gada laikā projektā uzstādītās iekārtas saražo 100 MWh un 100 MWh tiek izmantotas ēkas enerģijas patēriņa nodrošināšanai, tehniski ir nodrošināts 100 % pašpatēriņš. 

Projekta īstenošanas un uzraudzības laikā tiks vērtēti faktiskie dati kalendāra gada griezumā, tostarp finanšu plūsmas, elektroenerģijas pašpatēriņš un saražotās enerģijas daudzums. Tādējādi tiks pārbaudīts, vai gada griezumā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu pārpalikums un ir izpildīta MK noteikumu 25.5.1. apakšpunktā noteiktā prasība par saražotās enerģijas izmantošanu ēkas pašpatēriņam. 

6. KOMERCDARBĪBAS ATBALSTS 

6.1. 

Vai ēkā, kurā plānots īstenot projektu, var veikt saimniecisko darbību? 

Projektu īsteno finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajā ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot, ja ēkā tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi⁹. 

6.2. 

Vai projektu var īstenot publiski privāto kapitālsabiedrību ēkās, kurās netiek veikta saimnieciskā darbība? 

Jā, ja ēkās tiek veikti pašvaldības deleģēti pārvaldes uzdevumi. 

6.3. 

Skolas peldbaseins atrodas pašvaldības pārziņā un tiek izmantots pašvaldības funkciju nodrošināšanai, tostarp sporta izglītībai, peldētapmācībai, bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, kā arī iedzīvotāju sporta un veselības veicināšanai. 

Vai maksas pakalpojumu sniegšana skolas peldbaseinā automātiski tiek uzskatīta par saimniecisko darbību šī pasākuma izpratnē? 

Atbilstoši sniegtajam aprakstam ēka pamatā tiek izmantota pašvaldības funkcijas īstenošanai.  

Maksas pakalpojumi (piemēram, citi pašvaldības iedzīvotāji nāk peldēt par maksu) tiek vērtēti kā papildinoša saimnieciskā darbība (PSD). 

Ar PSD saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno, ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādus pašus resursus (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītās darbības.   

Svarīgs nosacījums -  PSD nepārsniedz 20 % no ēkas gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). To apliecina, pievienojot vienu no atlases nolikuma pielikumiem - 6.1.(platība izteiksme),6.2.(laika izteiksme), vai 6.3.(finanšu izteiksme). 

6.4. 

Ja amatniecības centrā, kurā pamatā tiek veikti kultūras pakalpojumi, tiek veikta arī saimnieciskā darbība, uz šo infrastruktūru ir piemērojams nosacījums, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta? 

Jā, ja amatniecības centrs ir kultūras infrastruktūra, kurā tiek pildīti pašvaldības deleģētie pārvaldes uzdevumi un pamatfunkcija nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu, tad ir piemērojams nosacījums, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi (piemēram, par pasākumu ieejas biļetēm) nedrīkst pārsniegt 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (ieņēmumu daļas) konkrētajā infrastruktūrā¹⁰. 

6.5. 

Vai šo ēku var iekļaut projektā, ja projekta īstenošanas vietā – skolā - darbojas gan ēdnīca, gan kafejnīca, nodrošinot skolēniem un skolas darbiniekiem pusdienas? 

Jā, MK noteikumu izpratnē ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās uzskata par parastajiem papildpakalpojumiem (PP)¹¹. 

Lai apliecinātu, ka PP nepārsniedz 20 % limitu, projekta iesniegumam pievieno gada jaudas īpatsvara aprēķinu (atlases nolikuma 6.1., 6.2. un 6.3. pielikums) atbilstoši atlases nolikuma 6. pielikumam “Papildinošas saimnieciskas darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības un kontroles metodiskie norādījumi”. 

6.6. 

Kādā veidā projektā iekļaujama ēka - kultūras nams – kuras daļā tiek iznomātas telpas kafejnīcai, kas nav tieši saistīta ar kultūras nama darbību? 

Ja projekta īstenošanai paredzētajā kultūras infrastruktūras ēkā tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar kultūras pakalpojumu sniegšanu, attiecīgā ēkas daļa nav uzskatāma par projekta mērķim atbilstošu infrastruktūras daļu, kurai piešķirams publiskais finansējums. 

Ja kultūras nama ēkas daļā atrodas kafejnīca, kuru uz nomas līguma pamata patstāvīgi apsaimnieko komersants, un kafejnīcas darbība nav nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar kultūras pakalpojumu sniegšanu, darbība ir vērtējama kā saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar ēkas pamatfunkciju jeb pašvaldības deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem. 

Šādā gadījumā projekta ietvaros nav attiecināmas izmaksas, kas tieši saistītas ar šīs ēkas daļas energoefektivitātes uzlabošanu. Attiecīgās ēkas daļas energoefektivitātes pasākumi, tostarp būvdarbi, inženiersistēmu uzlabojumi vai citi ar šīs daļas energoefektivitāti saistīti darbi finansējami no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts¹².  

Ja ēkas daļai, kurā tiek veikta ar kultūras pakalpojumu sniegšanu nesaistīta saimnieciskā darbība, nav atsevišķas enerģijas uzskaites un tā nav enerģētiski nodalāma no pārējās ēkas, to nevar izslēgt no projekta, saglabājot projekta tvērumā visu ēku, bet projektā iekļaujot izmaksas tikai par to ēkas daļu, kurā saimnieciskā darbība netiek veikta. 

6.7. 

Vai kultūras infrastruktūras 50% finanšu aprēķinā jānorāda ienākumi no pašvaldības? 

Minētais nosacījums paredz, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta ieņēmumu daļas konkrētajā infrastruktūrā. 

6.8. 

Kā piemērojams MK noteikumu 20. punktā noteiktais 50 % nosacījums, ja kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja budžeta dati ietver vairākas ēkas vai struktūrvienības? 

Noteiktais 50 % nosacījums primāri vērtējams konkrētās projektā iekļautās kultūras infrastruktūras līmenī. 

Ja projekta iesniedzējs var pamatoti un pārbaudāmi izdalīt ieņēmumus, kas attiecināmi uz projektā atjaunojamo ēku vai konkrēto struktūrvienību, vērtējumā izmantojami attiecīgās ēkas vai struktūrvienības ieņēmumu dati. Netiek piemēroti iesniedzēja kopējie ieņēmumi, ja tie ietver arī ieņēmumus no citām struktūrvienībām vai infrastruktūras objektiem, kas nav saistīti ar konkrēto projektu.