• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv

Pētniecības organizācijas statusa skaidrojums

Pētniecības organizācijas definīcija[1]:

Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir subjekts (piemēram, universitāte vai pētniecības institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovācijas starpnieks, uz pētniecību orientēts fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šāda subjekta radītajiem rezultātiem.

Ievērojot minēto, atbilstību PO definīcijai vērtē, ņemot vērā abus aspektus:

  • Vai dominē pamatdarbība, kas ir:
    • pētniecība: (t.sk. tehniskā priekšizpēte; fundamentālie pētījumi,  rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde);
    • zināšanu pārnese – zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana mācību, publikāciju vai tehnoloģiju pārneses veidā, proti,
      • sniedzot izglītības pakalpojumus,
      • izplatot un publicējot zināšanas (zinātniskie raksti, arī patenti kā zināšanu izplatīšanas veids), slēdzot licences līgumus par tehnoloģiju tiesību nodošanu vai lietošanas tiesību piešķiršanu (licencēšana)
         
  • Vai dominē nesaimnieciskā pamatdarbība, kā arī:
    • vai subjekts nodala saimnieciskās darbības izmaksas un ieņēmumus?
    • vai visi ieņēmumi no pamatdarbības tiek atkārtoti investēti pamatdarbībā?
    • vai uzņēmumiem, kas var ietekmēt pētniecības organizāciju, piemēram, būdami tās akcionāri vai dalībnieki, nav piekļuves priekšrocības uz PO radītajiem pētniecības rezultātiem?

Projekta iesniedzējam, iesniedzot projektu iesniegumus, kuru iesniedzējam jāatbilst pētniecības organizācijas statusam:

  1. Jābūt Latvijas Republikā zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētai zinātniskai institūcijai[2] (Saite uz Zinātnisko institūciju reģistru).
  2. Jāiesniedz finanšu apgrozījuma pārskati par pēdējiem trīs gadiem, kur skaidri jānodala nesaimnieciskās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus pa 2 pamatdarbības veidiem (1. darbības, kurām nav saimnieciska rakstura (nesaimnieciskā darbība); 2. saimnieciskās darbības), tos klasificējot atbilstoši ekonomiskajām kategorijām (EKK) (Noteikumus par budžetu ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām var atrast šeit un šeit

Ņemot vērā sniegto pētniecības organizācijas definīciju, lai varētu pārliecināties par to, ka zinātniskai institūcijai ir pētniecības organizācijas statuss, neatkarīgas pētniecības ieņēmumu daļai finanšu apgrozījuma pārskatā jābūt ne mazāk kā 51% jeb saimnieciskās darbības ienākumu daļa nevar būt dominējošā. Kā arī pamatdarbībai ir jādominē pār citu zinātniskās institūcijas darbību.

Darbība, kurai nav saimniecisks raksturs (nesaimnieciska darbība) – pētniecības organizācijas darbība, kurai nav komerciāls mērķis.

Nesaimnieciskās pamatdarbības piemēri:

  • publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta (Pat ja skolēni/studenti maksā uzņemšanas maksu vai sedz daļu no mācību maksas. Šādas iemaksas bieži vien sedz tikai nelielu daļu no konkrētā pakalpojuma patiesajām izmaksām un tādējādi nav uzskatāmas par atlīdzību par sniegto pakalpojumu);
  • neatkarīga pētniecība, lai iegūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;;
  • pētniecība, kas neparedz nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;
  • līgumpētījumu vai pētījumu pakalpojumu veikšana publiskai institūcijai, pie nosacījuma, ka līgums ir piešķirts atklātā konkursā un tiek maksāta pilna tirgus cena utt.

Pārējās nesaimnieciskā darbības piemēri:

  • mācību telpu uzlabošanas darbi, ja telpas tiek izmantotas nesaimnieciskajā darbībā utt.

Saimnieciskā darbība – pētniecības organizācijas darbība, kuras ietvaros attiecīgajā tirgū tiek piedāvātas preces un/vai pakalpojumi.

Saimnieciskās pamatdarbības piemēri:

  • nepubliskās izglītības pakalpojumu nodrošināšana, kas netiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kuru pilnībā vai galvenokārt finansē pakalpojuma saņēmējs;
  • ja pētniecības organizācija veic līgumpētījumus saimnieciskās darbības veicēju (t.sk. komersantu ) uzdevumā utt.

Pārējās saimnieciskās darbības piemēri:

  • ražošana un pakalpojumu sniegšana;
  • telpu iznomāšana komercorganizācijām, ja tā nav pētniecības organizācijas pamatdarbība utt.

Darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus sīkāk jāizdala pa darbības veidiem:
 

izglītība

pētniecība un izstrāde

zināšanu un tehnoloģiju pārnese

 

netiešās darbības

fundamentālie pētījumi

rūpnieciskie pētījumi

eksperimentālā izstrāde

cita darbība

 

Fundamentālie pētījumi – ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu (Darbībām parasti ir nesaimniecisks raksturs).

Rūpnieciskie pētījumi – ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tie ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē ar simulētām saskarnēm ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai.

Eksperimentālā izstrāde – ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

  • Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, pilotprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai pilotprojekta izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkos.
  • Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese[3] – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tie iekļauti, un par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodes, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu.

Piemēram:

  • ja pētnieciskā organizācija izplata savus žurnālus, kuros tiek publicēti pētniecības atklājumi, tad šāda darbība var tikt uzskatīta par zināšanu pārnesi. Lai varētu uzskatīt, ka šādai darbībai ir nesaimniecisks rakstus, šādi žurnāli ir jāizplata par saprātīgo maksu (kas sedz šo žurnālu izgatavošanas un izplatīšanas maksas), kā arī šiem žurnāliem jābūt pieejamiem plašam interesentu lokam, savukārt peļņa no žurnālu izdošanas ir jāreinvestē nesaimnieciskajā pamatdarbībā;
  • ja visa peļņa no zināšanu pārneses tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras pamatdarbībās. Šo darbību nesaimniecisko raksturu neskar tas, ja atbilstošo pakalpojumu sniegšana tiek pasūtīta trešām personām, izmantojot atklātus konkursus.

Cita darbība – cita darbība ir ar pētniecības organizācijas pamatdarbību nesaistīta darbība, piemēram, tirdzniecība utt.

Netiešās darbības – iekārtu, platību un pētniecības infrastruktūras iznomāšana utt. Šādām darbībām bieži vien ir saimniecisks raksturs.

  • Pētniecības infrastruktūra – iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas vai instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu unikāla rakstura līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šāda infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēti (organizēts resursu tīkls).
  1. Jāiesniedz finanšu vadības un grāmatvedības politikas apraksts, kurā ir skaidri jādefinē:
  • ka zinātniskās institūcijas galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt šādu pamatdarbību: pētniecību (fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālās izstrādes) vai zināšanu pārnesi (plaši izplatīt zinātniskās darbības rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju pārneses veidā);
  • ka gadījumā, ja zinātniskā institūcija veic arī saimnieciskas darbības, šīs saimnieciskās darbības finansējums, ieņēmumi un izdevumi tiek atsevišķi uzskaitīti (nodalīti);
  • ka visi ieņēmumi no pamatdarbības tiek atkārtoti investēti pamatdarbībā.

Jāņem vērā, ka:

  • pētnieciskās organizācijas pamatdarbībai lielākoties ir nesaimnieciskās darbības raksturs, bet atsevišķiem darbības veidiem var piemist arī saimniecisks raksturs;
  • nesaimnieciskā pamatdarbībā gūtos ieņēmumus novirza uz rezerves fondu, un tos var izmantot tikai nesaimnieciskajā darbībā;
  • nesaimnieciskās pamatdarbības aktīvus paredzēts izmantot tikai nesaimnieciskajā pamatdarbībā, ierobežotas jomas darbībā un parastajiem papildpakapojumiem;
  • pētniecības organizācijas pamatdarbības rezultātā gūtā peļņa netiek sadalīta dividendēs, kā arī gūtā peļņa netiek izmantota, lai finansētu citu saimniecisko darbību, vai ar saimniecisko un pamatdarbību nesaistītus izdevumus (piemēram, dāvanas, izklaides pasākumus utt.).
  • ka uzņēmumiem, kas var ietekmēt šādu institūciju, piemēram, būdami tās akcionāri vai dalībnieki, nav piekļuves priekšrocību attiecībā uz šādas organizācijas pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem.

Finanšu un grāmatvedības politiku veido, ievērojot:

  • Regulas Nr.651/2014 2. panta 83., 84., 85., 86., 87., 89., 90., 91. punktus;
  • Komisijas paziņojuma "Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 27. jūnijs, Nr. C 198/1) nosacījumus, tai skaitā 15. punkta “l”, “v” apakšpunktus, 17., 18., 19., 20., 21., 25., 26., 27., 28., 29. punktus;
  • Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumus Nr.987 “Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu”, tai skaitā 2.1.3, 2.12., 19.9., 32.1., 32.2. apakšpunktus, 25. 79.3, 79.4, 79.5, 80.1 punktus;
  • Ministru kabineta 24.03.2009. noteikumi Nr.265 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem"", tai skaitā 21.1 21.2 21.3 , 79.1 , 79.2 79.3 punktus.

 

 

[1] Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 83.punktam

[2] Ministru kabineta noteikumi Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba

[3] Atbilstoši Komisijas paziņojumam Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (2014/C 198/01)

 

pēdējo reizi aktualizēts: 18.05.2020.
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
Maijs 2020
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
3113_k1_atlase
#atkrāpies!
Krāpšanas apkarošana
esfondi.lv
Labs serviss
eParaksts
Latvija
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu