Trešdien, 4. jūnijā, norisinājās darba grupas publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai sestā un noslēdzošā sanāksme. Tajā turpinājās diskusijas par Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajiem diviem publisko iepirkumu jomas attīstības variantiem – radikālu izmaiņu ieviešanu, kas nodrošinātu maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkumu pamatmērķiem, un nodrošinātu uzraudzību caur analītiku, KPI un references cenām, vai esošās sistēmas saglabāšanu, veicot precizējumus un vienkāršojumus. Darba grupa vienojās virzīties uz radikālām sistēmas izmaiņām, informē Finanšu ministrija.
“Publiskie iepirkumi ir instruments, ar kuru valsts veido kvalitatīvu un ilgtspējīgu publisko pakalpojumu vidi. Ir pienācis laiks atteikties no pārmērīgas formalitāšu kontroles un virzīties uz modernu, datu analīzē balstītu pārvaldību, kas nodrošina reālu efektivitāti, caurskatāmību un sabiedrības interešu ievērošanu. Divu mēnešu laikā esam pārliecinājušies – mums ir pietiekama kompetence un izpratne, lai šo uzticības līmeni celtu un pieņemtu drosmīgus lēmumus. Darba grupa divos mēnešos ir devusi skaidru mandātu virzīties uz dziļām, sistēmiskām pārmaiņām, kas Latvijas publiskajam sektoram ļaus strādāt mērķtiecīgāk un efektīvāk," uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Radikālās sistēmas izmaiņas ietver maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzraudzību caur analītiku, KPI un references cenām. Attiecīgi iepirkumu regulējums attiektos tikai uz iepirkumiem virs Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežām, savukārt visu iepirkumu pārraudzība tiktu nodrošināta, veicot ex post iepirkumu kontroli. Lai to veiktu, nepieciešams paredzēt pienākumu zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem / faktiskiem izdevumiem.
Tāpat radikālo sistēmas izmaiņu scenārijā pārmaiņas plānotas iepirkumu institucionālajā arhitektūrā, Iepirkumu uzraudzības birojam kļūstot par centrālo vadības iestādi un infrastruktūras nodrošinātāju, uzturot Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Savukārt Valsts digitālās attīstības aģentūra – kompetences centrs tikai IKT jomas iepirkumiem.
Centralizācija veidosies atbilstoši pārvaldības līmenim – piemēram, pašvaldībām pienākums centralizēti pārvaldīt iepirkumu sistēmu, saglabājot brīvību izvēlēties modeli. Paplašināsies arī centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, piemēram, apdrošināšana, transports un mobilie sakari. Jāizvērtē arī iespēja noteikt samaksu par kapitālsabiedrību sniegtajiem iepirkumu pakalpojumiem.
Lai mazinātu birokrātiju, radikālās sistēmas izmaiņas paredz fokusēties uz iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci – ievērojot tikai ES normatīvajos aktos ietvertās obligātās papildus prasības, kas nozīmētu atcelt MK noteikumos par zaļo publisko iepirkumu noteiktās prasības, nosakot tās kā vadlīnijas. Savukārt ES nozaru regulējuma prasības paliek nemainīgas.
Sanāksmes ietvaros par datu kvalitātes ierobežojumiem publiskajos iepirkumos ieskicēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte demonstrēja izveidoto datu modeli iepirkumos figurējošo personu saistību analīzei. Valsts kontrole savā prezentācijā atzīmēja būtiskos aspektus publisko iepirkumu sistēmas attīstībai, lai pārvarētu esošo izaicinājumu – pārmērīgu un neelastīgu regulējumu, kas kavē iepirkumu mērķu sasniegšanu un neuzlabo konkurenci.
Kopumā publisko iepirkumu darba grupas darbs tika koncentrēts divos galvenajos virzienos. Pirmais uzdevums bija izvērtēt publiskā iepirkuma rezultātu un finanšu efektivitāti jeb ekonomisko lietderību (“value for money”), lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu izlietojumu. Saskaņā ar OECD datiem, iepirkumu sistēmas racionalizācija var nodrošināt izdevumu ietaupījumu no 7% līdz pat 35%, atkarībā no valsts specifikas.
Savukārt otrais uzdevums bija saistīts ar publiskā iepirkuma procesa efektivitātes uzlabošanu, tostarp analizējot publisko iepirkumu sliekšņu jautājumu, kas ir valdības noteiktā prioritāte 2025. gadam. Tāpat tika izvērtēti kandidātu un pretendentu izslēgšanas kritēriji, iepirkumu centralizācijas iespējas un citi būtiski aspekti, kas ietekmē sistēmas caurskatāmību un operativitāti.
Ievērojot gan darba grupas uzdevumus, gan valdības noteikto prioritāti – pārskatīt publisko iepirkumu līgumcenu sliekšņus, līdz jūlijam tiks izstrādāti un MK iesniegti detalizēti priekšlikumi institucionālā ietvara un normatīvo aktu izmaiņām.
Ar darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai sanāksmju materiāliem iespējams iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.