Interešu konflikta riski, piemēri, atbildes uz jautājumiem

Šajā informatīvajā materiālā sniegta tehniska informācija publiskā atbalsta sniedzējiem, praktiķiem, atbalsta saņēmējiem vai potenciālajiem labuma guvējiem un citiem, kas pārrauga, kontrolē vai īsteno kohēzijas politiku, par to, kā piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus interešu konflikta jomā.[1] Informatīvo materiālu ir sagatavojusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), un tā mērķis ir sniegt CFLA skaidrojumus uz konkrētu piemēru bāzes, lai veicinātu darbības programmu īstenošanu un labo praksi. Šī ir informatīvā materiāla nemainīgā daļa, savukārt konkrēti piemēri un biežāk uzdotie jautājumi, kas pieejami kopā ar šo informatīvo materiālu, var tikt papildināti atbilstoši nepieciešamībai.

Informatīvais materiāls sagatavots sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļiem, tādējādi nodrošinot viņu viedokļa uzklausīšanu par biežāk sastopamajiem problēmjautājumiem un to iespējamiem risinājumiem. Tāpat ņemot vērā publicēto informāciju CFLA tīmekļvietnē, finansējuma saņēmējiem bija iespēja līdzdarboties šī dokumenta izstrādē gan saturiski, gan papildinot ar vēlamajiem piemēriem.

Šis informatīvais materiāls neaptver visas iespējamās situācijas, kurās var tikt konstatēts interešu konflikts, bet ir paredzēts ieskatam par biežāk konstatētajiem gadījumiem. Tāpat šis informatīvais materiāls nav uzskatāms kā oficiāls normatīvā akta interpretācijas avots, bet palīgmateriāls, kas var tikt pilnveidots vai papildināts, ņemot vērā kompetento iestāžu papildu sniegtos skaidrojumus vai viedokļus.

Svarīgi uzsvērt, ka interešu konflikta identificēšana balstās uz saprātīgām šaubām par personas spēju pieņemt neatkarīgu un objektīvu lēmumu. Pārlieku bieža atstatīšanās no lēmumu pieņemšanas teorētisku, nenoteiktu interešu konfliktu risku dēļ var radīt nepamatotus apgrūtinājumus un nelietderību lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc interešu konfliktu pārvaldībai jābūt samērīgai: pietiekami stingrai, lai novērstu faktiskos riskus, vienlaikus netraucējot raitai un uz rezultātu vērstai lēmumu pieņemšanai.

[1] Papildu ieskatam par interešu konflikta novēršanu regulējošajiem tiesību aktiem un kompetento institūciju sniegtajiem skaidrojumiem šo tiesību aktu piemērošanas jomā skatīt Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna vadībā iesaistīto institūciju risku pārvaldības stratēģiju, 33.-36.lpp. Pieejams: https://www.esfondi.lv/assets/ievie%C5%A1ana/risku_p%C4%81rvald%C4%ABba/2021_2027/rv-strategija.pdf.

• Faktisks interešu konflikts – situācija, kurā personas personīgās vai profesionālās intereses tieši ietekmē spēju veikt noteikto funkciju izpildi neatkarīgā un objektīvā veidā;
• Šķietams interešu konflikts – situācija, kurā neatkarīgam vērotājam no malas var rasties iespaids, ka personas personīgās vai profesionālās intereses ietekmē spēju veikt noteikto funkciju izpildi neatkarīgā un objektīvā veidā, pat ja faktiski šādas ietekmes nav;
• Iespējams interešu konflikts – situācija, kurā personas personīgās vai profesionālās intereses konkrētajā brīdī nav, bet ir ticams, ka nākotnē tādas var parādīties un ietekmēt spēju veikt noteikto funkciju izpildi neatkarīgā un objektīvā veidā.

No iepriekš norādītajiem interešu konflikta veidiem sarežģījumus var radīt šķietami un iespējami interešu konflikti, jo tie lielākoties balstās uz uztveres jēdzienu un trešo personu vērtējumu, kas var būt subjektīvs, un kuru ne vienmēr var juridiski definēt. Lai arī šķietama interešu konflikta gadījumā personas objektivitāte var nebūt ietekmēta, ir nepieciešams nodrošināt šādu gadījumu agrīnu identificēšanu, deklarēšanu un pārskatāmību, sniedzot izvērtējumu, vai saskatītais interešu konflikts ir šķietams vai arī šī potenciālā interese ir tāda, kas jau faktiski ietekmē personas objektivitāti un neatkarību. Iepriekš minēto pamato arī Finanšu regulas 61. pantā minētais, proti, personām ir jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kas objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts.

Tāpat, ja šķietama interešu konflikta gadījumā tiek atzīts, ka tam nav faktiskas ietekmes, taču konstatētie apstākļi tomēr var radīt pamatotu iespaidu par neobjektivitāti, personai būtu ieteicams atturēties no lēmumu pieņemšanas, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesam. Iepriekš minētās preventīvās darbības ir attiecināmas arī uz iespējamiem interešu konflikta veidiem.

Interešu konflikta definīcijas tvērums aptver jebkuru darbību vai intereses, kas varētu traucēt finanšu dalībnieka vai citas personas funkciju neatkarīgu un objektīvu izpildi, pat ja interešu konflikts neīstenojas vai persona faktiski negūst labumu no situācijas. Šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka tiek efektīvi ievēroti nosacījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un novērstas jebkādas šaubas, kādas saprātīgai, informētai, objektīvai un godprātīgai personai var rasties par budžeta izpildē iesaistītas personas rīcības atbilstību.[1] Ņemot vērā minēto, ir būtiski dokumentēt vai nodrošināt iekšējos normatīvajos aktos/procedūrās darbību aprakstu interešu konflikta konstatēšanas gadījumā.

Kaut arī interešu konflikta tvērums ir plašs, tas nenozīmē, ka to var attiecināt uz jebkuru pastāvošo saistību. Šādiem apstākļiem ir jābūt konkrētai identificējamai un individuālai saiknei ar (vai ietekmei uz) konkrētiem personas rīcības, uzvedības vai attiecību aspektiem.^[2] Saskatītais interešu konflikts aptver objektīvus apstākļus, kas ietekmē uzticēšanos personas vai subjekta neatkarībai un objektivitātei un paļaušanos uz tām, tādēļ ir svarīgi, lai saskatītais interešu konflikts tiktu pamatots ar objektīviem un saprātīgiem apsvērumiem. Tas jo īpaši ietver pārbaudāmas un faktiski pierādāmas norādes par to, ka pastāv saiknes starp funkcijām un attiecīgajām interesēm.^[3] No minētā izriet, ka saistībai ir jābūt pietiekami nozīmīgai, lai to varētu uzskatīt par tādu, kas var traucēt funkciju neatkarīgu un objektīvu pildīšanu. Papildus var tikt vērtēta objektīva cēloņsakarība starp plānotajām un veiktajām darbībām, to rezultātu un sasniegtajām interesēm.

Vienlīdz svarīgs ir arī katras attiecīgās personas subjektīvais redzējums, iesniedzot interešu konflikta pašnovērtējumu, kas nodrošina, ka persona apzināti, pārdomāti un rūpīgi izvērtē iespējamo interešu, attiecību vai citu apstākļu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas objektivitāti un neatkarību. Šāds pašnovērtējums ir viens no prevencijas un informatīvās izpratnes instrumentiem, kas palīdz identificēt situācijas, kurās lēmuma pieņemšana varētu tikt apšaubīta no godprātības un caurspīdīguma viedokļa, stiprinot ētikas standartus un novēršot reputācijas riskus. Parakstīta pašnovērtējuma iesniegšana arī finansējuma saņēmējam rada mazāku administratīvo slogu nekā nepieciešamība vēlāk pierādīt, ka lēmuma pieņemšanā iesaistītās personas apzinās iespējamās interešu konflikta situācijas un veidus, kā arī ievēro interešu konflikta riska novēršanas nosacījumus. Tomēr svarīgi atcerēties, ka minētais pašnovērtējums/apliecinājums nav visaptverošs dokuments, kura iesniegšana atbrīvo no atbildības, ja tiek identificēts objektīvi pamatots un iepriekš neatklāts interešu konflikta gadījums.

Risinot interešu konfliktus, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tā nepieļaušanai un novēršanai, jo labot šādas situācijas ir sarežģītāk. Būtiski, ka interešu konflikti var rasties jebkurā ES budžeta izpildes posmā. Līdz ar to visos novēršanas un risināšanas pasākumos būtu jāņem vērā īstenošanas iepriekšējie posmi nolūkā pēc iespējas plašāk izmantot novēršanu, nevis labošanu. Turklāt pasākumiem interešu konfliktu novēršanai un risināšanai vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem, dokumentētiem, pārredzamiem un regulāri atjauninātiem.[4] Vienlaikus arī dalība apmācībās, ko nodrošina ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas, veicina pilnīgāku izpratni par tiesību normām un korektu rīcību, sastopoties ar interešu konflikta gadījumiem.

[1] Eiropas Komisijas paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” Nr. 2021/C 121/01, 12.lpp.

[2] Turpat, 7.lpp.

[3] Turpat, 12.lpp.

[4] Eiropas Komisijas paziņojums “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” Nr. 2021/C 121/01, 30.lpp.

Viena no būtiskākajām atkāpēm tiesiskā ES fondu projektu īstenošanas procesā ir interešu konflikts, kas var izraisīt ievērojamas finansiālas un juridiskas sekas, kā arī kaitēt ES fondu īstenošanā iesaistīto pušu reputācijai.

Ņemot vērā minēto, CFLA vērš pastiprinātu uzmanību interešu konflikta novēršanas pasākumiem (semināri, konsultācijas, skaidrojumi u.tml.) un tā vērtēšanai.

Interešu konflikts tiek vērtēts visu CFLA veicamo pārbaužu ietvaros (piemēram, iepirkumu un iepirkumu pirmspārbaudes, maksājumu pieprasījumu pārbaudes, finansējuma piešķiršanas kārtība gala saņēmējiem u.c.).

Visa projekta īstenošanas laikā CFLA veic riskos balstītas pārbaudes. Konstatējot pazīmes, kas var liecināt par interešu konfliktu, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, jautājot finansējuma saņēmēja viedokli par CFLA secināto un ņemot vērā finansējuma saņēmēja sniegtos faktus un skaidrojumus, kas attiecināmi uz konkrēto gadījumu.  

CFLA savā darbā izmanto informācijas sistēmas tādā apjomā, kas nepieciešams attiecīgo pienākumu izpildei (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas sistēma, Lursoft, Arachne). Šādā veidā tiek iegūta informācija par faktiskiem interešu konfliktiem, kas tiešā veidā izriet no informācijas sistēmās iekļautajiem datiem.

CFLA apzināti neveic sociālo tīklu, medijos publicēto fotogrāfiju vai citu publikāciju uzraudzību, lai pārbaudītu iespējamās interešu konflikta situācijas. Vienlaikus individuāli tiek vērtēts ikviens gadījums, kas CFLA rīcībā ir nonācis no publiskajā telpā izskanējušas vai no trešo personu saņemtas informācijas (sūdzības, iesniegumi, trauksmes cēlēju ziņojumi u.c.), saskaņā ar kuru pastāv aizdomas, ka lēmumi par publisko līdzekļu piešķiršanu tiek pieņemti neobjektīvi un negodprātīgi, pastāvot interešu konflikta situācijai.

Pat, ja CFLA rīcībā nonāk informācija par šķietamu interešu konfliktu, tas pats par sevi nebūs pamats interešu konflikta konstatēšanai (vai arī vienīgais pierādījums, ja šāda situācija tiktu vērtēta). Tādēļ vienlīdz svarīgs ir arī katras attiecīgās personas subjektīvais redzējums, iesniedzot interešu konflikta pašnovērtējumu, kas nodrošina, ka persona  apzināti, pārdomāti un rūpīgi izvērtē iespējamo interešu, attiecību vai citu apstākļu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas objektivitāti un neatkarību. Šāds pašnovērtējums ir instruments, kas palīdz identificēt situācijas, kurās lēmuma pieņemšana varētu tikt apšaubīta no godprātības un caurspīdīguma viedokļa, stiprinot ētikas standartus.

Vienlaikus CFLA apzinās, ka interešu konfliktu novēršanas regulējums ir jāpiemēro saprātīgi, proti, CFLA prioritāri vērtēs faktiskas interešu konflikta situācijas, savukārt šķietamu interešu konfliktu gadījumos ņems vērā personu pašvērtējumu un palīdzēs atrast saprātīgus risinājumus tam, lai pieņemtie lēmumi būtu gan objektīvi, gan vienlaikus būtiski neietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.

Koncepta skaidrojums

Par daudzpakāpju projektiem ir uzskatāmi projekti, kas saistīti ar ES fondu atbalsta saņemšanu, un kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz atbalstu, tajā skaitā finansiālu atbalstu, piemēram, granta, stipendijas, valsts atbalsta, de minimis atbalsta, garantijas un citu atbalstu veidā.

Lai nodrošinātu efektīvu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta risku pārvaldību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, ES fondu daudzpakāpju projektu īstenotājam ir nepieciešams izveidot iekšējās kontroles sistēmu.[1] Šāda nepieciešamība ir noteikta arī attiecīgajos programmu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos.[2]

ES fondu daudzpakāpju projekta īstenotājs var būt gan publisko tiesību subjekts, gan komersants vai biedrība (turpmāk – projekta īstenotājs), kas noslēgusi līgumu par projekta īstenošanu ar CFLA. Projekta īstenotājs atbild par tālāku finansējuma piešķiršanas izvērtēšanu, izsludinot projektu atlasi (konkursu)[3] un nodrošinot, ka uz finansējumu pretendē un konkursa kārtībā piesakās gala saņēmēji (piemēram, organizācijas struktūrvienības, kas saņem atbalstu iekšējas atlases veidā, biedrības, uzņēmumi, atvasinātas publiskas personas, doktoranti, studentu komandas), kuri, piesaistot privāto līdzfinansējumu (ja attiecināms), nodrošina projektu īstenošanu gala saņēmēju līmenī (turpmāk – gala saņēmēji).

Projekta īstenotājs šāda daudzpakāpju projekta īstenošanas gadījumā uzņemas atbildību par godīgu un mērķim paredzētu gala saņēmēju projektu atlasi, izveidojot īpašu projektu vērtēšanas komisiju, kur tiek piesaistīti dažādu nozaru dalībnieki un eksperti,[4] nodrošinot, ka  projektu vērtēšanas komisijai, kas piedalās lēmumu pieņemšanas procesā, būtu līdzsvarots sastāvs, atspoguļojot dažādas attiecīgās kompetences jomas un intereses, kas nepieciešamas attiecīgās struktūras konkrētajiem uzdevumiem un/vai lēmumu pieņemšanai.[5]

Projektu īstenotāji izsludina atlasi un jebkurš gala saņēmējs, kas atbilst programmā noteiktajiem kritērijiem, var pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai, nodrošinot katrai ES fondu programmai atbilstošo mērķu sasniegšanu. Projektu vērtēšanas komisija atbilstoši projektu atlases kritērijiem atlasa atbilstošākos gala saņēmēju projektu pieteikumus.

Interešu konflikts projektu vērtēšanas komisijai, novēršanas pasākumi un risku vadība

Katrs projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks ir atbildīgs par pieņemto lēmumu objektivitāti – pirms projektu vērtēšanas dalībnieks apliecina interešu konflikta neesamību un objektivitāti, kā arī  uzņemas atbildību, apliecinot, ka, uzsākot vērtēšanas procesu, nav tādu iemeslu, tai skaitā tādu, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, kas varētu saprātīgi apšaubīt neatkarību un objektivitāti lēmuma pieņemšanā. Tāpat, ikviens projekta vērtēšanas komisijas dalībnieks ir atbildīgs par pilnīgu un savlaicīgu informācijas sniegšanu par jebkādām saistībām ar projekta iesniedzēju, lai savlaicīgi novērstu tiesisku vai reputācijas seku iestāšanos, ja tādas konstatē projekta vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesā.

Vienlaikus jāatceras, ka interešu konflikta konstatēšanas pamatā ir saprātīgas šaubas, vai persona spēs pieņemt neatkarīgu un objektīvu lēmumu. Lai gan teorētiski var apgalvot, ka katra pazīšanās (piemēram, mācīšanās vienā izglītības iestādē vai vairāku sabiedrisko organizāciju dalība kopīgā “jumta” organizācijā) vai katrs pagātnes izteikums var radīt šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, tomēr šie apstākļi paši par sevi nerada interešu konfliktu. Pretējā gadījumā lēmumu pieņemšana būtu apgrūtināta, lēmumu apstrīdētājiem norādot uz ļoti teorētiskiem neobjektivitātes riskiem.

Projektu vērtēšanas komisijas dalībniekam, objektīvi izvērtējot situāciju, ir jāapzinās sekas gadījumos, ja tā apzināta darbība vai bezdarbība būs radījusi kādu no interešu konflikta situācijām un ja šo situāciju būs konstatējusi kāda trešā puse (auditi, CFLA u.c.).Vairumā gadījumu tā ir pilnīga finanšu līdzekļu neattiecināšana vai atgūšana no finansējuma saņēmēja attiecībā uz to apjomu, pret kuru projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks ir pieņēmis lēmumu. Turklāt tas nozīmē, ka var tikt apšaubīts arī viss projektu vērtēšanas komisijas darbs un veiktas papildu pārbaudes. Rezultātā finansējuma saņēmēja un CFLA līmenī būtiski aizkavēta finanšu plūsma projekta ietvaros, Finanšu ministrijas līmenī – nespēja savlaicīgi deklarēt izdevumus un secīgi saņemt finansējumu no Eiropas Komisijas, savukārt attiecībā uz trešajām pusēm (auditoriem) – neuzticība vadības un kontroles sistēmas elementam attiecībā uz pašdeklarācijas principu, jo personas nespēj objektīvi izvērtēt interešu konflikta situācijas. Finansējuma saņēmējam, savukārt, ir tiesības vērsties ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā pret konkrētu fizisku personu.

Ja starp projekta iesniedzēju un projektu vērtēšanas komisijas dalībnieku pastāv faktiska interešu konflikta situācija (piemēram, personai jāvērtē savu radinieku vai darba devēja projekta pieteikums – pamatā, bet ne tikai, šādas situācijas ir aprakstītas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”), šis dalībnieks ir izslēdzams no projektu vērtēšanas komisijas un kvoruma nodrošināšanai tas aizstājams ar citu dalībnieku. Nepietiek tikai ar atturēšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā sēdes daļā, kurā tiek skatīts konkrētais projekts, ar kuru pastāv interešu konflikta risks, jo pat tad, ja šis dalībnieks nebalso par konkrēto projektu, tiek uzskatīts, ka dalībniekam ir iespējams ietekmēt gan citu projektu objektīvu vērtējumu, gan citu projektu vērtēšanas komisijas dalībnieku viedokli, kas var nodrošināt labvēlīgāku komisijas darbību par labu ar viņu saistītajam projektu iesniedzējam, vai tieši pretēji – citu projektu iespējami zemāku novērtējumu. Ja pēc sēdes norises ir konstatēts, ka kāds komisijas dalībnieks atrodas interešu konflikta situācijā, labā prakse būtu, ka sēdē pieņemtie lēmumi ir anulējami, ir izveidojama komisija citā sastāvā un gala saņēmēju pieteikumi ir izvērtējami atkārtoti, kā arī lēmumi par projektiem ir pieņemami atkārtoti.

Savukārt, ja projektu vērtēšanas komisijas dalībniekam tiek konstatēts šķietams interešu konflikts, kas var radīt iespaidu par personas objektivitāti (kaut arī atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem netiktu uzskatīts par šķērsli lēmuma pieņemšanā), tad labā prakse būtu atturēties no konkrētā projekta vērtēšanas, vienlaikus pastāvot iespējai turpināt darbu projektu vērtēšanas komisijā kopumā. Šādi rīkoties komisijas dalībnieku būtu jāmudina arī komisijas priekšsēdētājam. Analoģiski būtu jārīkojas arī situācijās, ja interešu konflikta situācijā ir nonācis piesaistītais eksperts, kas nevar ietekmēt vērtēšanas komisijas lēmumu. Vērtēšanas komisiju dalībniekiem nevajadzētu atturēties no lēmumu pieņemšanas vai ekspertiem no projektu vērtēšanas tad, ja šaubas par personas objektivitāti var būt tikai teorētiskas, piemēram, ja ar kādu no pretendentiem mācījušies izglītības iestādē vai nejauši apmeklējuši vienus un tos pašus sabiedriskos pasākumus.

Projektu vērtēšanas komisijai visus ar interešu konfliktu saistītos apstākļus ir nepieciešams dokumentēt, fiksējot interešu konflikta atklāšanas faktu, iesaistītās personas, pieņemtos lēmumus un veiktos novēršanas pasākumus. Šāda rīcība nodrošina lēmuma pieņemšanas procesa integritāti, palīdz izvairīties no turpmākiem pārkāpumiem, sekmē un veicina uzticību arī trešajām personām attiecībā uz atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas darbību kopumā.

Interešu konflikta risks piesaistītajiem ekspertiem

Atsevišķas programmas paredz, ka gala saņēmēju projektu pieteikumu izvērtēšanai ir piesaistāmi neatkarīgi eksperti, kas nepiedalās projektu vērtēšanas komisijas darbā, bet sniedz neatkarīgu eksperta vērtējumu ar ieteikumu raksturu, kuru komisija var izmantot lēmuma pieņemšanā. Lai arī piesaistīto ekspertu loma var atšķirties, uz tiem ir attiecināmi tādi paši interešu konflikta nosacījumi kā projektu vērtēšanas komisijas locekļiem.

Attiecībā uz ekspertiem, kuriem ir konstatējams interešu konflikts ar kādu no projektiem, ievērojami šādi nosacījumi:

• eksperts vērtē tikai projektu vai projektus, ar kuriem tam nav konstatējams interešu konflikta risks;
• ekspertiem var tikt nodots anonimizēts projekta iesniegums, tādējādi mazinot interešu konfliktu risku;
• eksperts sniedz atzinumu, kuram ir ieteikuma raksturs, attiecīgi projektu vērtēšanas komisija var ņemt vērā atzinumā norādīto, taču tas nevar būt vienīgais projekta noraidīšanas vai apstiprināšanas arguments;
• projektu izvērtēšanai netiek veidotas ekspertu grupas, netiek nodrošinātas ekspertu savstarpējās konsultācijas – atzinums ir individuāls (neatkarīgs) tikai par konkrēto projektu;
• eksperts nepiedalās projektu vērtēšanas komisijas sēdēs, pat ja šim ekspertam nav balsstiesību, jo eksperts, kuram ir konstatējams interešu konflikts ar kādu no projektiem, nedrīkst nekādā formā tikt iesaistīts vērtēšanas komisijas darbā;
• projekta apstiprināšanas gadījumā eksperts neiesaistās kā darbinieks vai pakalpojuma sniedzējs sava vērtētā projekta īstenošanā;
• nodrošina, ka arī eksperts paraksta objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu.

[1] CFLA ieteikumi iekšējās kontroles sistēmas aprakstam. Pieejams: https://www.cfla.gov.lv/lv/ieteikumi-ieksejas-kontroles-sistemas-aprakstam.

[2] Piemēram, 2024. gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 501 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" 33. punkts un 2024. gada 9. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 35 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" īstenošanas noteikumi" 28. punkts.

[3] Par projektiem, kuru ietvaros atlase (konkurss) nenotiek, bet projekta īstenotājs piešķir finansējumu gala labuma guvējiem, izvērtējot tā atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem, aicinām skatīties 4.sadaļas informāciju.

[4] Prasības komisiju sastāvam noteiktas ES fondu investīcijas regulējošajos Ministru kabineta noteikumos.

[5] Eiropas Komisijas paziņojums “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” Nr. 2021/C 121/01, 12.lpp.

Biedrību īstenojamo projektu koncepta skaidrojums

Biedrības īsteno Ekonomikas ministrijas programmas, kas pamatā saistītas ar apmācību vai sadarbības tīkla nodrošināšanu komersantiem. Komersanti vēršas biedrībās, kas ar CFLA noslēdz līgumu par ES fonda projekta īstenošanu un ir finansējuma saņēmēji, iesniedzot pieteikumus uz valsts atbalstu, kas pilnībā vai daļēji nosedz attiecīgā projekta darbības (apmācības, ārzemju braucieni, semināri utt.).

Komersantu pieteikumu vērtēšana un interešu konflikta riski

Ņemot vērā, ka šādu projektu pamatā nav konkursa, bet tikai komersanta atbilstība regulas un citu normatīvo aktu kritērijiem (pārsvarā kritēriji, kas nosaka komersanta atbilstību valsts atbalsta  normām), izvērtēšanai netiek veidotas speciālās atlases komisijas, bet izvērtējumu var veikt arī biedrības norīkots eksperts, savukārt lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu pieņem biedrības paraksttiesīgā persona.

• Interešu konflikts pastāv, ja:
  • pieteikumu uz valsts atbalstu vērtē biedrības pārstāvis, kas vienlaicīgi ir pieteikuma iesniedzēja dalībnieks, tā ģimenes loceklis vai labuma (piemēram, saņem atalgojumu) no attiecīgā iesniedzēja guvējs;
  • biedrības lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu pieņem biedrības paraksttiesīgā persona, kas vienlaicīgi ir attiecīgā pieteikuma iesniedzēja dalībnieks, tā ģimenes loceklis vai labuma (piemēram, saņem atalgojumu) no attiecīgā iesniedzēja guvējs.

SVARĪGI!

Piemērs: Studentu inovāciju grantu projektā augstskola organizē studentu inovāciju pieteikumu konkursu, kur vērtēšanas komisijas sastāvā piedalās persona X, kas ir uzņēmuma A valdes locekle. Konkursa ietvaros viena no studentu komandām kā darba vadītāju ir norādījusi personu Y, kas ir uzņēmuma A valdes priekšsēdētāja.

• Ņemot vērā, ka persona Y par paveikto darbu studentu pieteikuma īstenošanas ietvarā saņems atlīdzību, ir konstatējams faktisks interešu konflikts, tā kā persona X ir piedalījusies lēmuma pieņemšanā, kur finansiālu labumu gūst kolēģe, persona Y.

Piemērs: Persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks un augstskolas A darbinieks. Persona X pretendē uz augstskolas A finansējumu gala saņēmējam un ir iesniedzis projekta iesniegumu. Projektu iesniegumu administratīvo izvērtēšanu veic augstskolas A darbinieks Y, kurš nav vērtēšanas komisijas dalībnieks. Darbinieks Y izvērtē projektu iesniegumus, sašķiro tos pēc piešķirto punktu skaita un projektu sarakstu ar piešķirtajiem punktiem nodod projektu vērtēšanas komisijai, kura ar balsojumu nosaka, vai piekrīt izvērtējumam un atbalsta projektu finansēšanu.

• Šajā situācijā persona X ir jāizslēdz no projektu vērtēšanas komisijas un, ja nepieciešams, jāaizvieto ar citu dalībnieku, lai nodrošinātu kvorumu, un jāveic atkārtots projektu izvērtēšanas process, ja minētais fakts konstatēts jau pēc vērtēšanas. Būtiski ņemt vērā, ka šādos gadījumos nepietiek, ja komisijas dalībnieks atturas no balsošanas vai atstāj sēdes telpas uz lēmuma pieņemšanas brīdi – dalībnieks ir pilnībā jāizslēdz no komisijas sastāva.

Piemērs: Persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks un uzņēmuma Y darbinieks. Uzņēmums Y pretendē uz finansējumu gala saņēmējam un ir iesniedzis projekta iesniegumu.

• Šajā situācijā persona X ir jāizslēdz no projektu vērtēšanas komisijas un, ja nepieciešams, jāaizvieto ar citu dalībnieku, lai nodrošinātu kvorumu, un jāveic atkārtots projektu izvērtēšanas process, ja minētais fakts konstatēts jau pēc vērtēšanas. Būtiski ņemt vērā, ka šādos gadījumos nepietiek, ja komisijas dalībnieks atturas no balsošanas vai atstāj sēdes telpas uz lēmuma pieņemšanas brīdi – dalībnieks ir pilnībā jāizslēdz no komisijas sastāva.

1. Piemērs: Persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks, nodarbināts universitātē Y, pildot fakultātes vadītāja pienākumus. Pētniecības projektā, kuru iesniedzis uzņēmums Z, ir norādīts, ka projektā ir paredzēts iepirkt zinātniskā virziena vadītāja pakalpojumus, uzņēmums jau ir veicis tirgus izpēti, un zinātniskā virziena pakalpojumu nodrošināšanai tiks piesaistīta universitāte Y.
   • Šajā situācijā ir konstatējams faktisks interešu konflikts, ņemot vērā projekta iesniegumā norādīto informāciju – personas X lēmuma objektivitāti varētu ietekmēt informācija, ka projekta apstiprināšanas gadījumā, kā pakalpojuma nodrošinātājs būs tieši viņa pārstāvētā universitāte. Jāņem vērā, ka persona X ieņem vadītāja pozīciju universitātē Y, tādēļ ir saistāma ar universitātes pārvaldības nodrošināšanu, un pat gadījumā, ja persona pārstāv citu fakultāti un tieši ar viņa pārstāvēto fakultāti sadarbība netiek plānota, persona tik un tā var būt ieinteresēta labuma nodrošināšanai universitātei.
      
2. Piemērs: Persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks, pēc publiski un datu bāzēs informācijas personas X pamatdarba vieta ir Z, taču periodiski (2 reizes gadā) persona ir nodarbināta universitātē Y, iesaistoties bakalaura darbu vērtēšanas komisijā kā piesaistītais nozares eksperts. Jau vairāku gadu garumā pavasara un rudens mācību semestros universitāte Y noslēdz darba līgumu ar personu X par bakalaura darbu izvērtēšanu, darba līguma periods ir 2 dienas, un personas X gada laikā saņemtais atalgojums no universitātes Y ir mazāks nekā 200 EUR. Personai X nav cita veida saistības ar universitāti Y. Projekta iesniegumā, kuru projektu konkursam iesniedzis komersants, norādīts, ka projekta īstenošanas laikā ir plānota sadarbība ar universitāti Y.
   • Šajā situācijā, pat ja personas X saistība ar universitāti Y ir regulāra un persona X saņem atalgojumu par darbu bakalaura darbu vērtēšanas komisijā, personai X nebūtu konstatējams interešu konflikts, ņemot vērā, ka persona X pēc būtības pilda konkrētus darba pienākumus universitātē Y, kas nav sasaistāmi ar universitātes Y pārvaldības vai būtisku funkciju nodrošināšanu, personai X nav pastāvīgu darba attiecību ar universitāti Y, un personas pamata darba vieta, kur tiek gūti pamata ienākumi, ir Z. Ja starp personu X un universitāti Y nepastāv cita veida saistība, interešu konflikts šajā situācijā, izvērtējot samērīguma principu, nav konstatējams. Ja persona X tomēr uzskata, ka emocionālu iemeslu dēļ nespēs būt pilnībā objektīva pret universitāti Y, tad personai X būtu jāatturas no dalības vērtēšanā, vienlaikus saprātīgi novērtējot, vai neobjektivitātes faktors ir būtisks.
      
3. Piemērs: Persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks, nodarbināts zinātniskajā institūtā Z vēlēta vadošā pētnieka pozīcijā. Zinātniskais institūts ir atsevišķa struktūrvienība universitātē Y, taču zinātniskais institūts nav atsevišķa juridiska persona. Pētniecības projekta iesniegumu ir iesniedzis komersants, kur kā sadarbības partneris ir norādīts universitāte Y.
   • Konkrētajā piemērā būtiski konstatēt, cik detalizēta informācija ir norādīta pētniecības projekta iesniegumā. Ja projekta iesniegumā ir norādīts plānotais sadarbības partneris universitāte Y, taču sīkāks skaidrojums par universitātes Y struktūrvienību, ar kuru tiek plānota sadarbība, nav sniegts, tad šādā gadījumā interešu konflikta risks personai X pastāv ar visu universitāti, tai skaitā ar zinātnisko institūtu Z. Taču, ja minētajā situācijā tiktu norādīts, ka projekta sadarbības partneris būs konkrēta struktūrvienība, kas ir atsevišķa ar zinātnisko institūtu Z nesaistīta struktūrvienība, kā arī, ja tiktu nodrošināta papildu informācija ar universitātes izstrādātu kārtību, kas nodrošina struktūrvienību kompetenču un interešu nodalīšanu, persona X varētu turpināt darbu projektu vērtēšanas komisijā, un interešu konflikta risks netiktu konstatēts.

1. Piemērs: Projekta iesniegumā, kuru iesniedzis komersants, norādīts, ka projekta ietvaros tiks izstrādāts iekārtas prototips, savukārt iekārtas komercializācijas aprakstā tiek norādīts, ka iekārta bezatlīdzības lietošanā un testēšanā tiks nodota nacionāla mēroga medicīnas iestādei X. Projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks Y ir darba attiecībās ar medicīnas iestādi X.
   • Šajā situācijā, pat ja iekārta tiks nodota bezatlīdzības lietošanā un šāda darbība norisināsies komercializācijas fāzē, kas pēc būtības ir jau pēc projekta īstenošanas, būtiski ir tas, ka arī šādas informācijas gadījumā dalībnieks Y varētu saskatīt būtisku ieguvumu tieši savai darba vietai, pat ja šī iestāde ir nacionālas nozīmes medicīnas iestāde, kas kalpo lielākas sabiedrības grupas interesēm. Būtiski, ka šajā brīdī projekta iesniegumā ir norādīta tikai 1 šāda medicīnas iestāde, tādēļ labums, kas tiek paredzēts tikai 1 iestādei, varētu tikt interpretēts kā būtisks faktors, kas varētu ietekmēt personas objektivitāti un attiecīgi rada interešu konfliktu.
      
2. Piemērs: Kompetences centra kapitāla daļu turētājs, kuram pieder 14,5% daļu, ir zinātniskais institūts Z, persona X ir projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks, un ir nodarbināts zinātniskajā institūtā Z. Kompetences centru investīciju regulējošie noteikumi nosaka, ka kapitāla daļu turētāju pārstāvji, kuriem pieder mazāk kā 15%[1] no kompetences centru daļām, var vērtēt citus kompetences centra kapitāla daļu turētāju iesniegtos projektus. Projektu ir iesniedzis komersants, projekta iesniegumā ir norādīts, ka tiek plānota sadarbība ar zinātnisko institūtu Z.
   • Konkrētajā situācijā personai X ir konstatējams interešu konflikts, persona ir izslēdzama no projektu vērtēšanas komisijas, jo persona ne pie kādiem apstākļiem nevar vērtēt iestādes, kurā tā ir nodarbināta, iesniegto projektu. Gadījumā, ja projektu nebūtu iesniedzis zinātniskais institūts Z, savukārt, projektu būtu iesniedzis cits kapitāla daļu turētājs un tā pārstāvis nav iesaistīts projektu vērtēšanas komisijā, interešu konflikts netiktu konstatēts, un persona X varētu turpināt darbu kā projektu vērtēšanas komisijas dalībnieks.

[1] Nosacījums par interešu konflikta riskiem, kas attiecas uz 15% kompetences centru kapitāla daļu turētājiem, ir specifisks nosacījums, kas investīcijas regulējuma izstrādes posmā tika izstrādāts un saskaņots ar Eiropas Komisiju, ņemot vērā specifisko kompetences centru projektu ietvaru.

No Finanšu regulas 61.pantā norādītā izriet, ka interešu konflikts veidojas starp personām, nevis organizācijām, nodibinājumiem vai biedrībām, proti, tikai personas objektivitāte un neitralitāte var tikt ietekmēta, pastāvot iemesliem, kas saistīti ar konkrētā subjekta interesēm.

Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu vērtēšanu neveic konkrēta organizācija (juridiska persona), bet gan fiziska persona, kas saistīta ar iepriekš minēto juridisko personu, tad piemērā norādītajos gadījumos[1] interešu konflikts pats par sevi nebūtu konstatējams, taču vienlaikus var pastāvēt riski, ka attiecīgā persona varētu piešķirt priekšrocības konkrētam biedram, apzināti vai neapzināti balstoties uz savām personīgajām vai profesionālajām attiecībām, simpātijām vai cita veida saistībām (piemēram, persona pieņemtu lēmumu par projektu, no kura pēc tam pati gūtu ienākumus). Šajā gadījumā būtisks ir attiecīgā vērtēšanas komisijas dalībnieka pašnovērtējums, proti, vai viņš šajā situācijā būs objektīvs, kā arī vai būs iespējams trešajām pusēm izskaidrot, ka nepastāv šaubas par pieņemto lēmumu objektivitāti, ja šāda nepieciešamība rastos. Atbilstoši minētajam ir jānodrošina caurspīdīgs un dokumentēts vērtēšanas process, lai visas darbības un pieņemtie lēmumi būtu pienācīgi fiksēti.

[1] Fiziska persona pārstāv “jumta organizāciju” un vērtē kādu no šīs organizācijas biedru projektu iesniegumiem. Fiziska persona ir valdes loceklis, darbinieks vai biedrs kādā biedrībā, kas ir daļa no “jumta organizācijas” un vērtē šīs “jumta organizācijas” projekta iesniegumu. Fiziska persona ir valdes loceklis, darbinieks vai biedrs kādā biedrībā, kas ir daļa no “jumta organizācijas” un vērtē cita “jumta organizācijas” biedra projekta iesniegumu.

Piemēram, projekta vērtēšanas komisijas dalībnieks iepriekš ir strādājis organizācijā (vai bijis valdes loceklis, t.sk. bez atalgojuma), kuru viņam ir jāvērtē.

Finanšu regulas 61. pantā nav noteikts konkrēts termiņš, kad attiecīgā situācija būtu vai nebūtu uzskatāma par interešu konfliktu, proti, tam nav noteikta noilguma, un tas konstatējams tiktāl, ciktāl starp konkrētām personām pastāv reāla un objektīvi pierādāma saikne, kas var ietekmēt personas lēmuma objektivitāti. Vienlaikus iepriekš norādītā situācija ne vienmēr automātiski radīs interešu konflikta situāciju un tā neizslēdz iespēju pieņemt lēmumu objektīvā un neatkarīgā veidā. Šādā situācijā ir būtiski novērtēt konkrēto apstākļu kopumu, piemēram:

Attiecību būtību: ja personu savstarpējās attiecības bijušas profesionālas, bet ir pārtrauktas un neietekmē pašreizējās personas intereses vai pienākumus, tad interešu konflikts nebūtu attiecināms tikai uz pagātnes saikni. Savukārt, ja pagātnes attiecības ir bijušas īpaši tuvas vai saistītas ar finansiālu vai cita veida materiālu ieguvumu, tas var radīt interešu konfliktu;

Šī brīža attiecību statusu: ja personu savstarpējās attiecības ir pilnībā pārtrauktas un starp personām nav saglabājušās nekādas saiknes, kas varētu radīt ieinteresētību lēmuma iznākumā, interešu konflikts nebūtu konstatējams;

Objektivitātes izvērtējumu: personai ir pienākums apzināties, vai tā spēj saglabāt objektivitāti un neatkarību, lai varētu turpināt veikt savus pienākumus.

Izvērtējot norādītos apsvērumus, attiecībā uz iepriekšēju dalību organizācijā varētu tikt izmantots 2 gadu periods, kad persona varētu pieņemt lēmumu.[1] Šāds laika periods ir noteikts arī nacionāla līmeņa normatīvajos aktos[2] un ir uzskatāms par pietiekamu saistības uztveres riska samazināšanai.

[1] Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumus saistībā ar interešu konflikta prevencijas aspektiem, secināms, ka starptautiskā līmenī "atdzišanas periods" nav viennozīmīgi noteikts un tiek regulēts, pamatojoties uz konkrētās valsts normatīvajiem aktiem. Tipiski šis periods svārstās 2 gadu robežās.

[2] Piemēram, Publisko iepirkumu likums un likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(NVO, korporācija, interešu klubs, politiskā partija, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, dzīvokļu apsaimniekošanas biedrība), kas nav vērtējamās organizācijas. Vai šādā situācijā pastāv interešu konflikts?

Šādā situācijā pastāv interešu konflikta riski, taču būtu nepieciešams konstatēt faktisku vai šķietamu saikni, kas varētu ietekmēt vērtētāja objektivitāti un neatkarību. Tāpat būtu vērtējams šo attiecību raksturs un intensitāte. Šajā gadījumā ļoti būtisks ir pašnovērtējums.

Ja projekta vērtēšanas komisijas dalībnieks un projekta iesniedzējs ir saistīti ar citu organizāciju, kurā abu dalība vai intereses ir ciešas un nozīmīgas, tad pastāv risks, ka šī saikne varētu radīt zināmu ietekmi uz vērtētāja lēmumu. Piemēram, dalība vienā un tajā pašā politiskajā partijā rada interešu konfliktu, jo politiskās partijas nereti cenšas ietekmēt lēmumus, kas ir atbilstoši to biedru kopējām interesēm, un šāda veida saistība ir tiešā veidā noteikta Finanšu regulas 61. pantā.

Līdzīgi cieša saikne veidojas arī interešu klubā vai korporācijā, kas balstīta uz personīgu vai profesionālu atbalstu. Tāpat šādās organizācijās, kas balstītas uz spēcīgām kolektīvām saiknēm, var veidoties solidaritāte starp biedriem, kas ietekmē arī savstarpējos lēmumus. Attiecīgi, pat ja vērtējamā organizācija ir cita, pastāv risks, ka vērtētājs jutīs zināmu pienākumu atbalstīt kandidātu, balstoties uz viņu kopīgajām interesēm citā organizācijā.

Minētais attiecas arī uz pašdarbības kolektīviem un dzīvokļu apsaimniekošanas biedrībām, kad vērtētājam var būt interese atbalstīt attiecīgo kandidātu, lai saglabātu labas attiecības vai izpildītu neformālus pienākumus šīs organizācijas labā.

Kaut arī gadījumos, ja faktiska ietekme uz vērtētāju nav pierādāma, apstāklis, ka vērtētājs un kandidāts ir savstarpēji saistīti citās organizācijās, var radīt šķietamu interešu konfliktu, jo trešās personas šo saikni varētu uztvert kā interešu konfliktu, tādējādi apdraudot sabiedrības uzticību tiesiskai ES fondu ieviešanai. Šādos gadījumos būtu ieteicams atturēties no lēmumu pieņemšanas, lai neradītu pamatu apšaubīt personas objektivitāti. Vienlaikus gadījumā, ja šī saikne faktiski neietekmē vērtētāja lēmumus (piemēram, vērtētājs nemaz nepazīst visus savas partijas biedrus vai citu nevalstisko organizāciju biedrus vai attiecīgo cilvēku pazīst attāli), tad šādā situācijā interešu konflikts nebūtu konstatējams.

Piemēram, projekta vērtēšanas komisijas dalībnieks un projekta iesniedzējs īsteno kopīgu projektu vai sniedz pakalpojumu vērtējamajai organizācijai (piemēram, vadījis mācību semināru, izstrādājis pētījumu, moderējis diskusiju). Vai starp šīm personām pastāv interešu konflikts?

Šāda situācija visdrīzāk varētu liecināt par interešu konfliktu, jo abu personu starpā esošā profesionālā vai finansiālā saikne var ietekmēt vērtētāja objektivitāti un neatkarību lēmumu pieņemšanā. Konkrētajā gadījumā ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai šī sadarbība varētu radīt faktisku vai šķietamu interešu konfliktu.

Ja projekta vērtēšanas komisijas dalībnieks un projekta iesniedzējs aktīvi sadarbojas kādā citā projektā, tad vērtētājs apzināti vai neapzināti var dot priekšroku attiecīgajai personai, lai saglabātu labas profesionālās attiecības vai sekmētu pašreizējo sadarbību. Šāda savstarpējā sadarbība potenciāli var radīt šaubas par vērtētāja spēju objektīvi novērtēt konkrēto projekta iesniedzēju.

Papildus minētajam, ja sadarbība starp personām ir saistīta ar finansiāliem vai materiāliem ieguvumiem, piemēram, kopīgu projektu ar kopēju finansējumu vai ienākumiem, tas var radīt interešu konfliktu. Vērtētājs var būt ieinteresēts kandidāta panākumos, lai nodrošinātu turpmāko finansiālo labumu vai sadarbību cita projekta ietvaros.

Konkrētajā situācijā interešu konflikta risks ir atkarīgs arī no sadarbības rakstura un intensitātes. Ja sadarbība ir cieša un regulāra, pastāv risks, ka vērtētājs varētu just spiedienu vai pienākumu atbalstīt konkrēto kandidātu. Pat ja sadarbība ir mazāk intensīva vai gadījuma rakstura, tas var radīt šķietamu interešu konfliktu, jo trešās personas šo saikni varētu uztvert kā tādu, kas apdraud sabiedrības uzticamību tiesiskai ES fondu ieviešanai.

Lai nodrošinātu objektīvu lēmuma pieņemšanas procesu, vērtētājam ir pienākums atklāt jebkādas nozīmīgas attiecības ar kandidātu, tostarp esošu sadarbību citos projektos (nenozīmīga saistība būtu tāda, kas vērtētājam pašam nav zināma – piemēram, vērtētājs nezina visus darījumu partnerus organizācijā, kurā ir nodarbināts kā vienkāršs darbinieks). Ja tiek atklāta šāda saistība, ir jāveic rūpīga izvērtēšana, vai vērtētājam ir iespējams saglabāt objektivitāti. Nepieciešamības gadījumā vērtētājam būtu jāatturas no lēmuma pieņemšanas.

Līdzīgi būtu vērtējami gadījumi, kad vērtētājs ir sniedzis projekta iesniedzējam kādu pakalpojumu (vadījis mācību semināru, izstrādājis pētījumu u.c.). Arī šādā situācijā ir jānovērtē konkrēti pastāvošie apstākļi, piemēram, pakalpojuma būtība, tā ietekme uz vērtētāja un kandidāta attiecībām, kā arī laiks, kad pakalpojums ticis sniegts. Tomēr šādas situācijas ne vienmēr radīs interešu konfliktu, ja pakalpojuma sniegšana ir bijusi vienreizēja/neregulāra rakstura, ierobežota laikā un neietekmē pašreizējās attiecības. Savukārt gadījumos, kad pakalpojums ir sniegts salīdzinoši nesen, turpinās vai tas bijis ilgstošs un nozīmīgs projekta iesniedzēja profesionālajai vai akadēmiskajai darbībai, var pastāvēt interešu konflikta risks, jo, iespējams, šis pakalpojums ir radījis ciešāku profesionālo saikni vai materiālus ieguvumus. Šādās situācijās ir nepieciešams katras situācijas individuāls izvērtējums.

Šajā gadījumā būtiskākais ir paša vērtēšanas komisijas dalībnieka pašnovērtējums, proti, vai viņš šajā situācijā būs objektīvs, kā arī, vai būs iespējams trešajām pusēm izskaidrot, ka nepastāv saprātīgas šaubas par pieņemto lēmumu objektivitāti, ja šāda nepieciešamība rastos.

Šādā situācijā var veidoties interešu konflikta risks, jo vērtētājs lēmuma pieņemšanas gaitā var būt negatīvi noskaņots pret kandidātu. Pastāvot konkrētajai saistībai, būtu nepieciešams izvērtēt kritikas raksturu, proti, vai kritika ir bijusi konstruktīva vai personiska. Ja kritika saistīta ar kandidāta profesionālo darbību un sniegta objektīvā un pamatotā veidā, tās ietekme uz vērtētāja objektivitāti var būt mazāka vai nepastāvēt vispār. Pretēja situācija varētu veidoties, ja izteiktā kritika ir bijusi asa, personiska vai emocionāla.

Papildus norādītajam būtu jāizvērtē izteiktās kritikas laiks. Ja tā izteikta salīdzinoši nesen, tad tās ietekme var būt aktuāla arī šobrīd un veidot aizspriedumus vērtēšanas procesā. Savukārt par ilgstošu laika periodu varētu uzskatīt 2 gadus. Šāds laika periods ir noteikts nacionāla līmeņa normatīvajos aktos[1] un ir uzskatāms par pietiekamu saistības uztveres riska samazināšanai. Tāpat jānovērtē, cik publiska ir bijusi izteiktā kritika (mediji, sociālie tīkli, publiskie izteikumi). Jo plašāk izteikta kritika, jo vairāk trešās personas varētu uztvert vērtētāju kā negatīvi noskaņotu pret kandidātu.

Vēl viens būtisks aspekts, ko būtu nepieciešams ņemt vērā, ir izteiktās kritikas ietekme uz vērtēšanas procesu. Jānovērtē, vai kritika varētu ietekmēt vērtētāja lēmumu. Ja vērtēšana prasa objektīvu projekta iesniedzēja novērtējumu par aspektiem, kas saistīti ar izteikto kritiku, tad pastāv ievērojams risks, ka vērtētāja lēmums varētu nebūt objektīvs.

[1] Piemēram, Publisko iepirkumu likums un likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Ja projekta vērtēšanas komisijas dalībnieka un projekta iesniedzēja attiecības aprobežojas ar nejaušām tikšanās reizēm vai sociāliem notikumiem, tad šāda saistība neradīs interešu konfliktu. Tomēr, ja viņi tiekas regulāri un uztur ciešas draudzības saiknes, tad interešu konflikta iespējamība būtu ievērojami lielāka, jo tas liecinātu par pastāvošu emocionāla rakstura saistību.

Arī šajā gadījumā būtiskākais ir paša vērtēšanas komisijas dalībnieka pašnovērtējums, proti, vai viņš šajā situācijā būs objektīvs, kā arī, vai būs iespējams trešajām pusēm izskaidrot, ka nepastāv šaubas par pieņemto lēmumu objektivitāti, ja šāda nepieciešamība izveidosies.

Ir izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir nozares pārstāvji (komersanti), pētnieciski zinātniskās organizācijas pārstāvji u.c. dalībnieki. Darba grupas mērķis ir izveidot nozares attīstības stratēģiju, t.sk. definējot nozares attīstības principus un atlases kritēriju virzienus. Vēlāk šis dokuments tiek izmantots ES fondu programmu veidošanai. Uz attiecīgo programmu piesakās arī uzņēmumi, kas saistīti ar darba grupas dalībnieku. Vai šādā situācijā ir konstatējams interešu konflikts?

Šāda situācija nevarētu tikt definēta kā interešu konflikts, taču tās ietekmē būtu jāizvērtē ar to saistītie apstākļi, ja projekta vērtēšanas komisijā tiktu iesaistīta persona, kas ir šīs organizācijas pārstāvis. 

Ja šāda līdzdalība ir bijusi vērsta, lai iegūtu plašākus sabiedrības viedokļus kopumā un ir apspriesta ar daudziem citiem dalībniekiem, nav izstrādāti kritēriji, kuriem kvalificējas šaurs pretendentu loks, tad interešu konflikta risks ir ierobežots, jo tiek samazināta arī individuālu organizāciju iespējas ietekmēt gala lēmumu. Vienlīdz svarīgs ir arī sabiedrības līdzdalības procesa caurspīdīgums. Ja dalība publiskā apspriešanā vai citos līdzdalības procesos ir bijusi atklāta un dokumentēta, tad tas mazina šaubas par iespējamu interešu konfliktu. Tāpat interešu konflikta risku mazina apstāklis, ja definētie kritēriji un principi ir vispārīgi un piemērojami pret visiem vienlīdzīgi.

Savukārt, ja tieši konkrētās organizācijas definētie principi un kritēriji ir pieņemti, tie ir specifiski un īpaši labvēlīgi šai organizācijai, tad varētu pastāvēt interešu konflikta risks. No minētā izriet, ka konkrētā organizācija ar projekta vērtētāja palīdzību varētu ietekmēt labvēlīgāku lēmumu projekta vērtēšanā kopumā.

Ja kopš brīvprātīgās dalības organizācijā ir pagājuši vismaz 2 gadi un personai vairs nav nekādu saistību ar šo organizāciju, tad tas būtiski samazina vai izslēdz interešu konflikta iespējamību. Šāds laika periods ir noteikts nacionāla līmeņa normatīvajos aktos[1] un ir uzskatāms par pietiekamu saistības uztveres riska samazināšanai.

Tāpat, ja personas iesaiste ir bijusi īslaicīga un ierobežota, tad interešu konflikta risks ir nebūtisks, savukārt, ja personai ir bijusi nozīmīga loma organizācijas darbībā, tad šāda situācija varētu tikt uztverta kā interešu konflikts. Attiecībā uz vērtētāja lomu būtu jāņem vērā, vai persona bija iesaistīta nenozīmīgās, atbalsta funkcijās bez stratēģiskas vadības funkcijas vai tieši otrādi – veica stratēģiski svarīgu funkciju izpildi, piemēram, finanšu līdzekļu piesaisti, projektu vadību vai uzdevumus, kas saistīti ar būtiskām organizācijas interesēm.

Vienlaikus būtu jāvērš uzmanība ne tikai saiknei ar organizāciju kopumā, bet arī iespējamām personīgām vai profesionālām attiecībām ar organizācijas pārstāvjiem, kas varētu būt nodibinātas brīvprātīgās darbības laikā un var radīt interešu konflikta risku.

[1] Piemēram, Publisko iepirkumu likums un likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Piemēram: Biedrības X direktoram ir emocionālas saites ar projekta iesniedzēja pārstāvi. Biedrības X  darbinieks kā eksperts vērtē šā pārstāvja projektu. 

Šādā situācijā interešu konflikta risks var veidoties tādā gadījumā, ja darba devējs (organizācijas vadītājs) tieši vai netieši izdarītu spiedienu, vai citā veidā radītu situāciju, kad projekta vērtētājs varētu izjust pienākumu pieņemt labvēlīgu lēmumu pret projekta iesniedzēju. Ja šāda situācija nav konstatējama, tad projekta vērtētājam nav ierobežojumu veikt tam noteiktās funkcijas.

Šajā gadījumā būtiskākais ir paša vērtēšanas komisijas dalībnieka pašnovērtējums, proti, vai viņš šajā situācijā spēs nodrošināt objektivitāti un neatkarību lēmuma pieņemšanā. Konkrētajā piemērā tikai pati persona var pilnībā identificēt situāciju, kas balstīta uz personīgajām attiecībām, pieredzi vai izdarīto spiedienu. Ārējām institūcijām šāda informācija nebūs pieejama, ja vien vērtēšanas komisijas dalībnieks to neatklās.

Pat ja vērtētājs vairs nav organizācijas biedrs un aktīvi neiesaistās organizācijas darbībā, viņa kā dibinātāja loma varētu atstāt emocionālu vai profesionālu saikni ar organizāciju. Proti, iespējams, ka persona joprojām var izjust atbildību par organizāciju un tās panākumiem. Tāpat jāņem vērā, vai vērtētājs joprojām spēj ietekmēt organizācijas pašreizējo darbību vai struktūru, pat ja formāli vairs tajā nav iesaistīts.

Šādas situācijas izvērtējumā būtu jāievēro arī kopējais darbības laiks organizācijā un laiks kopš darbības beigām tajā. Jo ilgāks laiks ir pagājis, kopš vērtētājs ir izstājies no organizācijas un pārtraucis savu darbību tajā, jo mazāka ir interešu konflikta iespējamība.  Attiecībā uz iepriekšēju dalību organizācijā varētu tikt izmantots 2 gadu periods, kad persona varētu pieņemt lēmumu. Šāds laika periods ir noteikts nacionāla līmeņa normatīvajos aktos[1] un ir uzskatāms par pietiekamu saistības uztveres riska samazināšanai.

Vienlaikus ir jānovērtē arī citi apsvērumi, kas varētu ietekmēt personas objektivitāti, piemēram, vai persona pēc darbības pārtraukšanas konkrētajā organizācijā ir darbojies šajā pašā nozarē, konkurējušā organizācijā u.tml.

Arī šis gadījums pamatā balstās uz paša vērtēšanas komisijas dalībnieka pašnovērtējumu.

[1] Piemēram, Publisko iepirkumu likums un likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Biedrības biedru (t.sk. valdes locekļu pārstāvētie uzņēmumi) IT risinājumi tiek izvietoti biedrības uzturētajā standartizētu digitālo risinājumu katalogā, kas sniedz iespēju atbalsta pretendentam izvēlēties sev vēlamo un atbilstošāko risinājumu digitalizācijas projekta ieviešanā. Risinājumi katalogā ir tikai rekomendējoši, kā arī ir noteikti kritēriji risinājumu iekļaušanai šajā katalogā, kas ir fiksēti publiski pieejamā nolikumā. Vai minētā situācijā būtu konstatējams interešu konflikts?

Interešu konflikta situācija nav konstatējama.

Biedrības projekta partneris X organizē pasākumu, kurā viņam ir nepieciešams nodrošināt kafijas pauzi. Nereti pasākumu organizēšanas vietās ir tikai pāris pakalpojuma sniedzēji, kuri var kvalitatīvi sniegt attiecīgos pakalpojumus. Nereti tie var būt saistīti ar emocionālām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm u.c. faktoriem. Kā šādā gadījumā izvairīties no interešu konflikta situācijas?

Nepieciešams nodalīt situācijas, kad ir projekta atlases process un kad ir iepirkuma procedūra. Piemērojot iepirkuma procedūru, saistošs ir attiecīgais normatīvais regulējums, atbilstoši kuram novēršamas interešu konflikta situācijas.