• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv
pievienots: 21.05.2021

Atbildes uz jautājumiem: semināru cikla Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā I, II, III daļa

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir apkopojusi trīs semināru ciklā "Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā" uzdotos jautājumus un sagatavojusi atbildes.

Semināra I daļa

Semināra pirmā daļa - par ES fondu ieviešanas progresu, aktualitātēm un dažādiem ar ES fondu projektu ieviešanu saistītiem jautājumiem.

G.Šulcas citāts

 "ES fondu ieviešanas progress un aktualitātes" - CFLA | Gundega Šulca 
Prezentācijavideo

  • Iedzīvotāju audzināšana tā ir vienas vides kultūrvērtības nodošana citai videi, lai sekmētu iedzīvotāju attīstību. Kā Jūs CFLA sekmējat iedzīvotāju attīstību ES fondu apguvē?

Visi Eiropas Savienības fondu ieguldījumi sekmē iedzīvotāju attīstību, labsajūtu un ikvienam pastāv iespēja gan izglītoties, gan pilnveidoties. ES fondu ieguldījumi veido mūsu Latviju labāku – infrastruktūrā, pētniecībā, uzņēmējdarbībā, veselībā, izglītībā, sociālajā jomā.

 

  • Kādi ir galvenie iemesli, kad CFLA pārtrauc kādu līgumu jau izpildes stadijā?

Izpildes stadijā līguma pārtraukšana ir smags solis ne tikai finansējuma saņēmējam (turpmāk – FS), bet arī aģentūrai. Tas nozīmē, ka nav izdevusies sadarbība ar FS, kā arī notikuši nopietni pārkāpumi. Būtiskākie no tiem, kad CFLA nedrīkst attiecināt finansējumu, ir gadījumi ar krāpšanas situācijām. Gadījumos, kad aģentūra konstatē krāpšanas un/vai interešu konflikta situācijas, izdevumi nav deklarējami EK.

Gadās arī tādas situācijas, ka projekts nav realizējams. Tie ir reti gadījumi, un tos nevar nosaukt par aģentūras nespēju sadarboties ar FS, bet gan par ārējo iemeslu ietekmi.

 

  • Kādā stadijā ir darbības programmas aktuālie grozījumi un kur tos var redzēt?

ES fondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda - ieguldījumu prioritātes un specifiskie atbalsta mērķi (SAM) noteikti 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu prioritātes un SAM lūdzam skatīt CFLA mājaslapā šeit. Informācija par aktuālajām projektu iesniegumu atlasēm pieejama CFLA mājaslapas sadaļā Izsludinātās atlases.

Informācija par 2021.-2027. gada plānošanas periodu pieejama tīmekļa vietnē www.esfondi.lv . Plānošanas informācija un darbības programma pieejama šeit.

 

  • Vai CFLA pēc jaunas informācijas saņemšanas var atcelt savu iepriekšējo lēmumu?

Jā, juridiski tāda iespēja pastāv, turklāt tādi gadījumi ir bijuši. Ja CFLA, saņemot jaunu informāciju, secina, ka nepilnības ir aģentūras pusē, tad tiek izmantotas likumā noteiktās tiesības. Uzreiz jāmin, ka ne visos gadījumos aģentūra rīkojas tā, kā to sagaida klients, cerot, ka ar jaunas informācijas iesniegšanu, kļūda radusies CFLA pusē. Atsevišķos gadījumos, ja domas starp klientu un aģentūru dalās – iesniegums iziet pārsūdzības procesu, respektīvi, aģentūras pieņemto lēmumu pārskata neatkarīga institūcija – Finanšu ministrija ar savu ekspertīzi, tādejādi panākot taisnīgāku rezultātu abām pusēm.

 

"Projekta asinsrite: Kā plānot maksājumus?" - CFLA | Inga Plataiskalns, Guna Legzdiņa
Prezentācijavideo

  • Vai un kādas izmaiņas, vai varbūt jauni nosacījumi varētu būt šajā kalendārajā gadā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un ierobežojumus, kas būtiski ietekmē projekta īstenošanu?

Ir situācijas, kurās ir pamatoti iemesli, kāpēc projektā var netikt īstenotas visas plānotās darbības, un attiecīgi var netikt pieprasīts finansējums tādā apmērā, kā sākotnēji bija plānots. Covid-19 situācija ir atstājusi ietekmi uz projektu īstenošanu, bet ir jāizskata katrs konkrētais gadījums atsevišķi, jo vienlaikus ir projekti, kuros īstenošana turpinās, neskatoties uz valstī pastāvošo situāciju, piemēram, apmācības var rīkot attālinātā veidā, sasniedzot projekta mērķi. Tāpat ir būvniecības projekti, kas joprojām turpinās, attiecīgi tas ir individuāli skatāms un vērtējams, vai Covid-19 pandēmija ir vienīgais iemesls, kāpēc projekts nevar tikt īstenots kā plānots. Situācijā, kad tas tā notiek, ir jāsazinās ar savu projekta vadītāju CFLA un jāizskaidro esošā situācija, tad kopīgi tiek pieņemts lēmums, kā rīkoties tālāk.

 

  • Vai tiek plānots paātrināt MP izskatīšanu, reizēm izskatīšanas termiņi ir pārāk ilgi?

CFLA projektu vadītāji cenšas izskatīt MP pēc iespējas ātrāk. Jāņem vērā, ka MP izskatīšana ietver liela apjoma dokumentu izvērtēšanu. Šis process nav vienkāršs, attiecīgi projektu vadītājam ir jābūt pārliecībai, ka nav radušās kļūdas, kā arī vai nav nepieciešama papildu informācija. Tas viss var pagarināt projekta MP izskatīšanu. Tomēr kopumā tiek ievēroti regulā un MK noteikumos noteiktie termiņi.

 

  • Kas ir tie galvenie iemesli, kas tomēr pagarina termiņu un kas liek prasīt papildlaiku?

MP pārbaudes process nav tikai pamatojošo dokumentu izvērtēšana, tā ietvaros var tikt veikta arī pārbaude projekta īstenošanas vietā, kā arī iepirkuma pārbaude. Ja tiek konstatētas kādas atkāpes, izskatīšanas laiks var tikt pagarināts papildu informācijas un skaidrojumu izvērtēšanai. Ja ir konstatētas atkāpes iepirkuma pārbaudes procesā, aģentūras ietvaros lūdzam atbalstu CFLA juristiem. Visi šie aspekti, tostarp arī tehniskās neprecizitātes, kas ir radušās MP aizpildīšanas laikā, ir jānovērš. Šādos gadījumos MP izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts, bet CFLA maksimāli cenšas iekļauties vispārīgajos MK noteikumos noteiktajos termiņos.

 

  • Kad CFLA nosaka pārbaudes uz vietas rezultātu, ja pārbaude ilgst vairākas dienas, cik ilgi var sniegt informāciju, ja visi uzreiz nav pieejami COVID laikā?

Šobrīd, Covid-19 laikā, CFLA iespēju robežās pārbaudes veic attālinātā veidā. Pārbaudes rezultāts tiek noteikts pēc pārbaudes projekta īstenošanas vietā vai pēc rezultāta noteikšanai informācijas un dokumentu izvērtēšanas.Rezultāta noteikšana var aizņemt ilgāku laiku, ja ir nepieciešami papildu skaidrojumi no FS puses vai ekspertu atzinums. FS informē par pārbaudes rezultātu.

  • Vai CFLA plāno samazināt administratīvo slogu attiecībā pret FS attaisnojuma dokumentiem?

CFLA šos pamatojošos dokumentus prasa, lai varētu gūt pārliecību par to, ka iesniegtajā MP iekļautie izdevumi ir faktiski radušies un attiecināmi. Aģentūra no savas puses uzņemas atbildību par to, ka izmaksas, ko deklarē Eiropas Komisijai, ir precīzas, ka tajās nav iekļauti izdevumi, kas ir nepamatoti iesniegti, kā arī, ka tajās nav kļūdas, neatbilstības. Lai par to varētu pārliecināties, ir nepieciešami pamatojošie dokumenti. Arī no revīzijas iestādes puses CFLA regulāri saņem atgādinājumus, cik svarīga ir dokumentēšana, izsekojamība un caurspīdīgums. Tā ir CFLA atbildības uzņemšanās par to, ka iesniegtie MP ir atbilstoši. Attiecībā uz sloga samazināšanu – CFLA pastāvīgi domā un strādā pie tā, lai uzlabotu gan dokumentu iesniegšanu, tajā skaitā attiecībā uz KPVIS funkcionalitātes uzlabojumiem, kā arī par pašu dokumentu formām, lai pēc iespējas atvieglotu procesu, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu.

 

  • Vai ir iespējams projekta īstenošanas laikā nodrošināt prasību nemainību? Ņemot vērā, ka pie katra MP izskatīšanas ir jaunas prasības no projekta uzrauga puses.

Atbildot uz uzdoto jautājumu, konkrētais gadījums būtu jāvērtē individuāli, lai varētu vērtēt prasību pamatotību. Lai gūtu pārliecību par maksājumu pieprasījumos iekļauto izdevumu attiecināmību, uzdodamie jautājumi, nepieciešamie skaidrojumi un papildu dokumenti tiek lūgti atbilstoši izdevumu specifikai, iepirkuma līguma nosacījumiem, pievienotās dokumentācijas apjomam, u.c. gadījumos. Papildus vēršam uzmanību, ka prasības var atšķirties arī tādēļ, ka, piemēram, kāds no aspektiem ir pārbaudīts projekta īstenošanas vietā vai kādu citu pārbaužu ietvaros, tad kādā no MP izskatīšanām to var arī neprasīt iesniegt, kā arī ir kādi dokumenti vai nosacījumi, kas ir skatāmi tikai pie noslēguma maksājuma pieprasījuma un netiek prasīti pie iepriekšējiem maksājuma pieprasījumiem.

 

  • CFLA ieturējis FS izmaksājamo summu x% apmērā, kādas ir procedūras vai grafiks, lai nodrošinātu šī finansējuma atgūšanu? Kas tieši ir jādara, jāiesniedz?

CFLA apstiprina maksājuma pieprasījumus un veic maksājumus tajos gadījumos, kad ir gūta pārliecība par maksājuma pieprasījumos iekļauto izdevumu attiecināmību. Maksājuma pieprasījums netiek apstiprināts pilnā apmērā, un izdevumi tiek apturēti līdz papildu informācijas, skaidrojumu un/vai dokumentācijas saņemšanai un izvērtēšanai (t.sk., kompetentās iestādes atzinums (ja attiecināms konkrētam gadījumam)) un lēmuma pieņemšanai par izdevumu attiecināmību. Par pieņemto lēmumu CFLA informē FS atsevišķi.

 

  • Ja projekta ieviešana paredzēta līdz 2023.gada 31.decembrim, vai šajā gadījumā arī attiecas nosacījums, ka pēdējos maksājumus drīkst veikt 20 dd laikā?

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 1.1.apakšpunktu Finansējuma saņēmējs var pretendēt uz Atbalsta summu par šādiem izdevumiem, par kuriem Finansējuma saņēmējs veicis maksājumus ne vēlāk kā 20 (divdesmit) darbdienu laikā pēc Projekta darbību īstenošanas laika beigu datuma un ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī.

 

Neražas iemesli un piemēri. Pārkāpumi, sankcijas, krāpšanas apkarošana - CFLA | Linda Pucēna
Prezentācijavideo

  • Kā rīkoties, ja iepirkumu komisijas loceklis, 4 mēnešus pēc iepirkuma apstiprināšanas strādā uzņēmumā, kurš ir vinnējis konkursā?

Pasūtītājam ir jāizvērtē, vai šis interešu konflikts skar piedāvājumu vērtēšanu un vai pastāv iespēja šīs negatīvās sekas novērst, piemēram, neturpināt līguma īstenošanu un veikt jaunu iepirkumu. Ignorējot šo faktu, turpinot līguma īstenošanu un iesniedzot maksājuma pieprasījumu, ja tiks konstatēts, ka iepirkumā bijusi interešu konflikta situācija, aģentūra nevarēs veikt maksājumu.

 

  • Kā rīkoties, ja ir aizdomas par līguma pārkāpumiem un fonda naudas izšķērdīgu pielietošanu, vai tā nepielietošanu attiecīgi līguma nosacījumiem?

Sabiedrības iesaistei ir būtiska loma, attiecīgi par šādām aizdomām aicinām informēt aģentūru. CFLA katru iesniegumu rūpīgi izvērtē, jo esam ieinteresēti, lai Eiropas Savienības fondu projekti tiktu īstenoti atbilstoši un pārkāpumu situācijas netiktu pieļautas, tostarp iesniegtie maksājuma pieprasījumi ietvertu atbilstoši veiktus izdevumus .

Iesniegumu iespējams iesniegt arī anonīmi vai izmantot trauksmes celšanas sistēmu, kas nozīmē, izpildoties noteiktiem kritērijiem, tiek iedarbināts ziņotāja aizsardzības mehānisms.
 

  • Vai tiek pastiprināti pievērsta uzmanība tiem, kas bijuši krāpnieki jau iepriekš?

Ja tikusi konstatēta subjekta iesaiste krāpnieciskās darbībās, var tikt piemērotas pastiprinātas pārbaudes turpmāk īstenotajās aktivitātēs. Papildus var tikt piemērots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 27.pants, proti, ja tiek konstatēts, ka CFLA apzināti ir sniegta maldinoša informācija, personai var noteikt aizliegumu piedalīties projektu iesniegumu atlasēs.

 

  • Kāds ir iespējamais sods, ja auditori apgalvo, ka komisija iepirkumā nav bijusi kompetenta?

CFLA katrā gadījumā vērtē pārkāpuma faktisko ietekmi, piemēram, uz iepirkuma rezultātu vai iepirkuma līguma izpildes uzraudzību. Kompetences trūkums iepirkuma komisijā var radīt negatīvas sekas, ja minētā iemesla dēļ netiek nodrošināta atbilstoša prasību definēšana, piedāvājumu vērtēšana vai līguma ieviešana.

 

  • Jūs minējāt datu bāzes interešu konflikta pārbaudei. Varbūt varat minēt kādu piemēru?\

Datus iespējams iegūt no publicētajām valsts amatpersonu deklarācijām. Savukārt personām, par kurām nav pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas, var lūgt uzrādīt darba vietas, iesniedzot pārskatu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas “Darba vietas un nodarbinātības periodi”. Savukārt informāciju par juridiskās personas amatpersonām, prokūristiem un dalībniekiem iespējams iegūt Uzņēmumu reģistra mājaslapā (info.ur.gov.lv).

 

  • Ko darīt, ja pasūtītājam ir pāris amatpersonas un vairāk kā 40 dalībnieki? Vai jāparaksta visiem dalībniekiem, vai ir kādi izņēmumi?

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto skaidrojumu “Publisko iepirkumu likuma 25.pantā noteiktie interešu konflikta ierobežojumi ir attiecināmi ne tikai uz iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem, bet arī uz iepirkuma dokumentācijas sagatavotājiem, kas ir pasūtītāja amatpersonas vai darbinieki (turpmāk – Darbinieki), bet nav iepirkuma komisijas locekļi. Publisko iepirkumu likuma 25. panta trešajā daļā minētais pienākums parakstīt apliecinājumu par to, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka persona ir ieinteresēta konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka tā ir saistīta ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē, ir attiecināms gan uz iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem, gan arī uz Darbinieku. Ņemot vērā, ka praksē iepirkuma komisijas darbā bieži tiek piesaistīts iepirkuma komisijas sekretārs, kurš nav iepirkuma komisijas loceklis, bet kura rīcībā ir visa ar iepirkuma norisi saistītā informācija un kurš līdz ar to varētu ietekmēt iepirkuma norisi, ieteicams minēto apliecinājumu parakstīt arī iepirkuma komisijas sekretāram. Uz iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā iesaistīto Darbinieku ir attiecināms Publisko iepirkumu likuma 25.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais ierobežojums un trešajā daļā noteiktais pienākums parakstīt apliecinājumu, ja konkrētais darbinieks faktiski sagatavos prasības (vai daļu no tām), kas kandidātiem vai pretendentiem būs jāievēro, piemēram, konkursa nolikumā, tai skaitā tehniskajās specifikācijās un līguma projektā, kandidātu atlases nolikumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu iekļautās prasības.” Attiecīgi izvērtējama konkrēto personu atbilstība minētajiem nosacījumiem apliecinājuma nepieciešamībai.

 

Valsts atbalsts: jaunumi un pastāvīgās aktualitātes - CFLA | Agnese Rūsiņa. 
Prezentācijavideo
 

  • Cik ilgs ir projekta uzraudzības laiks projektos ar valsts atbalstu?

Valsts atbalsta nosacījumu uzraudzības laiks ir ļoti dažāds. Paradoksāli, bet, piemēram, ja runājam par projektiem, kuros nav sniegts valsts atbalsts, bet ir iespēja veikt papildinošu saimniecisku darbību, kas ir tieši saistīta ar konkrētās projektā izveidotās ēkas infrastruktūru, tad uzraudzības periods ir pat visu infrastruktūras lietderīgās izmantošanas laiku, kas dažos gadījumos ir 15, 20 un pat 30 gadi. Ja runājam par klasisku valsts atbalsta projektu, kam sniegts atbalsts, piemēram, Eiropas Komisijas regulu Nr.651/2014, tad runājam par klasisku projektu pēcuzraudzības periodu, kā tas noteikts regulējumā. Bet jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, ja atbalsts sniegts ar Eiropas Komisijas regulas Nr.651/2014 56.pantu (nomas infrastruktūras izveidošanai), tad tas arī ir projekta infrastruktūras lietderīgā izmantošanas periods. Tātad, uzraudzības periods valsts atbalsta nosacījumos projektos var būt ļoti dažādi atkarībā no piemērotā valsts atbalsta regulējuma, un par savu projektu informāciju var meklēt projektam saistošajos MK noteikumos vai projekta līgumā, kas noslēgts ar CFLA.

 

  • Vai CFLA publicēs savu valsts atbalsta uzraudzības kārtību, lai varam saprast kas tie ir par nosacījumiem? Vai ir kāda atšķirīga kārtība CFLA?

CFLA ir savi valsts atbalsta iekšējie noteikumi par uzraudzību, tāpat ir arī valsts atbalsta pārbaudes lapas konkrētiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, kuru ietvarā projektos tiek sniegts valsts atbalsts, vai tieši pretēji – specifiskajiem atbalsta mērķiem, kur valsts atbalsta nav paredzēts, bet ir būtiski, ka projekti nekļūst par tādiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem. Publicēt iekšējo kārtību nav lietderīgi, jo iekšējā kārtībā nav nekas papildus norādīts, kas netiktu atzīmēts specifiskā atbalsta mērķa MK noteikumos. Praktisku jautājumu gadījumā, skaidrojuma saņemšanai aicinām vērsties pie sava CFLA projektu vadītāja.

Papildus, šobrīd CFLA ir izstrādājusi valsts atbalsta nosacījumu pašpārbaudes lapas par katru no specifisko atbalstu mērķiem, kuros tiek sniegts valsts atbalsts vai netiek sniegts valsts atbalsts, bet ir svarīgi, lai tas nekļūtu par valsts atbalstu, un kas jebkuram finansējuma saņēmējam jau ir pieejamas CFLA mājas lapā.
 

  • MVK deklarācijas aizpildīšana saskaņā ar CFLA norādījumiem - kā korekti tiek noteikti partneruzņēmumi un saistītie uzņēmumi? Atbilde nosūtīta uz klienta e-pastu 08.04.2021.

Saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014 I pielikuma 3. panta 2. punktu uzņēmumam ir partneruzņēmumi ja attiecīgā uzņēmuma līdzdalība vai balsstiesības šajā uzņēmumā ir 25 % vai vairāk, bet nepārsniedz 50 %, vai citam uzņēmumam attiecīgajā uzņēmumā ir līdzdalība vai balsstiesības, kas vienādas vai lielākas par 25 %, bet nepārsniedz 50 %.

Atbalsta pretendenta partneruzņēmuma saistītais uzņēmums ir norādāms kā partneruzņēmums, bet ja partneruzņēmumam ir partneruzņēmums, tad partneruzņēmumu saistību ķēde apstājas un to to vairs nenorāda MVK deklarācijā.

Saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktu uzņēmumam ir saistītais uzņēmums, ja tiek izpildīta vismaz viena no turpmāk norādītajām pazīmēm:

a) uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b) uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

c) uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d) uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Parasti, ja viena uzņēmuma līdzdalība otrā uzņēmumā ir lielāka nekā 50 %, vienmēr tiek uzskatīts, ka vienam uzņēmumam ir noteicoša ietekme pār otru un tie ir saistīti uzņēmumi.

Saistītie uzņēmumi var būt gan ar viena gan vairāku citu uzņēmumu starpniecību, jeb ja uzņēmumam kur š ir atbalsta pretendents ir saistītais uzņēmums un šim uzņēmumam ir saistītais uzņēmums, tad viņi visi ietilpst saistīto uzņēmumu grupā un ir norādāmi MVK deklarācijā.

Ja atbalsta pretendentam ir saistītais uzņēmums, kuram ir partneruzņēmums, bet šim partneruzņēmumam ir saistītais uzņēmums, to šī atbalsta pretendenta saistību ķēdē neietver un MVK deklarācijā nenorāda.

Ja uzņēmumam A ir 50 % dalība uzņēmumā C un uzņēmumam B ir 50 % dalība uzņēmumā C un ja uzņēmuma C dokumentos nav speciālu nosacījumu, kas ļautu kādam no uzņēmuma C daļu īpašniekiem vienpersoniski pieņemt lēmumus, tad gan uzņēmumam A, gan uzņēmumam B ir veto tiesības  un līdz ar to noteicoša ietekme pār uzņēmumu C, līdz ar to šajā gadījumā uzņēmums A ir saistīts ar uzņēmumu C un uzņēmums B ir saistīts ar uzņēmumu C un ir norādāmi MVK deklarācijā kā saistītie uzņēmumi.

Uzņēmumi ir saistīti arī ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Ja fiziskai personai pieder vairāku uzņēmumu kapitāldaļu vairākums un tā īsteno kontroli, tieši vai netieši ietekmējot šo uzņēmumu pārvaldību, tiek uzskatīts, ka tā piedalās šo uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, tādējādi fiziska persona caur uzņēmumu īpašumtiesībām un pārvaldību veic saimniecisku darbību un šie uzņēmumi ir saistīti.

Ja fiziskai personai pieder uzņēmuma kapitāldaļas (tai skaitā, vairākuma kapitāldaļas), bet tā nepiedalās tieši vai netieši uzņēmuma pārvaldībā, šī fiziskā persona nav uzskatāma par uzņēmumu. Šādā gadījumā fiziskā persona var vienīgi veidot saistību ar tādiem uzņēmumiem, ar kuriem tai veidojas kādas no Regulas Nr.651/2014 1.pielikuma 3.panta 3.punkta a-d punktos minētās attiecības un ja uzņēmumi darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

 

  • Ja saistītā uzņēmuma saistītais uzņēmums ir nesen dibināts ārvalstīs un nav gada pārskats, jo attiecīgā valsts neprasa iesniegt gada pārskatu par pāris mēnešiem, vai šāds uzņēmums jānorāda MVK deklarācijā? 

Deklarācijā ir jānorāda visi uzņēmumi, kas ir deklarācijas iesniedzēja partneruzņēmums vai saistītais uzņēmums uz deklarācijas aizpildīšanas brīdi. Datus norāda atbilstoši pēdējiem apstiprinātajiem gada pārskatiem.

Saskaņā ar vadlīniju Vadlīniju par mikro, mazā un vidējā uzņēmuma un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu jauno redakciju v.5 (03/2021), 4.5.1.apakšpunktu: “Jaundibinātiem uzņēmumiem, kam vēl nav apstiprinātu gada pārskatu, ir jāsagatavo deklarācija, kas ietver labā ticībā veiktu aplēsi (uzņēmējdarbības plāna veidā), kura ir sagatavota finanšu gada laikā.”. Faktiski netiek prasīts iesniegt jaunizveidotu uzņēmumu gada pārskatus, ja tiem vēl nav jābūt, taču tiek sagaidīts, ka MVK deklarācijā tiek norādītas aplēses. MVK deklarācijā piezīmēs ir iespējams sniegt arī paskaidrojošu informāciju, t.i., gan norādīt to, ka uzņēmums ir jaundibināts, gan to, ka tam vēl nav gada pārskatu un ka tam šādi pārskati saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu nav jāsniedz.

Vēršam uzmanību, ka atsevišķās projektu iesniegumu atlasēs vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika nosaka, ka jāizmanto tie gada pārskati, kuriem ir jābūt iesniegtiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pretējā gadījumā projekts tiek noraidīts.

 

  • Saskaņā ar Vadlīniju par mikro, mazā un vidējā uzņēmuma un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu jauno redakciju v.5 (03/2021), saprotam, ka, ja potenciālo saistību nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, tad ir jāvērtē projekta iesniedzēja un potenciālā saistītā uzņēmuma nozare - vadlīniju 8.3.3. punkts. Esam saskārušies, ka nozare netiek ņemta vērā.  Kādos gadījumos to tomēr ņem vērā? 

Jaunākajās CFLA vadlīnijās Vadlīniju par mikro, mazā un vidējā uzņēmuma un grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu jauno redakciju v.5 (03/2021), nav izmaiņu 8.punktā, t.sk., 8.3.3.punktā.

Vadlīniju 14.lpp. ievietotajā piemērā ir norādīts gadījums, kad tiek vērtēti blakustirgi, t.i., “Piemēram, piecām fiziskām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, katrai pieder gan 20 % daļu uzņēmumā A, gan 20 % daļu uzņēmumā B. Ja uzņēmumi A un B nedarbojas tajā pašā vai blakustirgū, tad uzņēmumi A un B nav saistīti uzņēmumi”.

Taču, gadījumā, ja fiziska persona ir definējama kā saimnieciskās darbības veicējs, t.i., ja izpildās kāda no 8.1.punktā norādītajām saistīta uzņēmuma pazīmēm, blakustirgi netiek analizēti. Visi konkrētās fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēja) uzņēmumi tiek iekļauti saistīto uzņēmumu grupā.

 

  • Esam saskārušies ar aizrādījumu no CFLA, ka neesam iesnieguši pēdējo de minimis veidlapu, kas ir loģiski, jo, kamēr notiek izvērtēšana, saistīti saistīto vai partneruzņēmumu  dalībnieki dibina jaunus un reorganizē uzņēmumus, līdz ar to, situācija visu laiku ir mainīga un mūs kā projekta iesniedzējus neviens neinformē par šīm izmaiņām,  nav noteikts tāds obligāts nosacījums,  kā izvairīties no šādām situācijām, lai de minimis vienmēr būtu korekti norādīti VVU? 

Lai būtu iespējams gūt pārliecību, ka uz de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi, kas parasti ir sakrīt ar projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi, ir korekti noteikts viens vienots uzņēmums un tādējādi netiek pārsniegts Regulā (EK) Nr.1407/2013 3.panta 2.punktā noteiktas de minimis atbalsta slieksnis 200 000 EUR 3 gadu laikā VVU ietvaros, CFLA atkārtoti De minimis atbalsta uzskaite sistēmā pārliecinās, vai iesniegtā de minimis veidlapa satur aktuālu informāciju par VVU uzņēmumiem tieši uz de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka ir mainījies VVU sastāvs, projekta iesniedzējam tiek lūgts koriģēt pie projekta iesnieguma iesniegšanas pievienoto de minimis veidlapu. Šāda iespēja projekta iesniedzējam projekta apstiprināšanas procesā vienmēr tiek dota, un tas ir nepieciešams, lai netiktu pieļauti Regulas (EK) Nr.1407/2013 nosacījumu pārkāpumi. Papildus norādām, ka partneruzņēmumi neietilpst VVU.

 

Facebook.com rakstiski atbildētie jautājumi 09.04.2021.

  • Ja projekta laikā vai pat beidzoties tam, tiek atklāts projekta būvnieka konkurences vai korupcijas pārkāpumi, vai tiek atprasīts EF finansējums no pasūtītāja un/vai būvnieka?

Neatbilstoši veiktie izdevumi tiek atgūti no projekta īstenotāja, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. No būvnieka attiecīgos izdevumus projekta īstenotājs var piedzīt regresa kārtībā.

 

  • Vai Jums ir pieredze kāda projekta īstenošanā vai iepirkuma organizēšanā?

Jā, aģentūra ir pasūtītājs Publiskā iepirkuma likuma (PIL) izpratnē un arī pati veic iepirkumus, turklāt CFLA liela daļa iepirkumu ekspertu ir ar iepriekšēju pieredzi iepirkumu veikšanā Pasūtītāja pusē.

 

  • Vai gadījums, kad pašvaldībā x, ES fondu projektu būvdarbu iepirkumos vairākkārt uzvar mēram pietuvināts (ģimenes locekļa) uzņēmums, ir uzskatāms par interešu konfliktu?

Izvērtējams, vai konkrētajā gadījumā izpildās Publisko iepirkumu likumā noteiktie kritēriji – aizliegums iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam, iepirkuma komisijas locekļiem un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu. T.i., vai mērs ir kāda no uzskaitītajām amatpersonām vai var ietekmēt iepirkuma iznākumu. Ja atbilde ir “jā”, šāda situācija varētu tikt uzskatīta par interešu konfliktu.

 

Semināra II daļa

Otrā daļa -  pamatā veltīta iepirkumu un līgumu tēmai ES fondu projektu īstenošanā.

 

  • Aktualitātes publiskajos iepirkumos - Iepirkumu uzraudzības birojs | Inta Vingre, Līga Jaunozola. Prezentācijavideo

  • Iepirkums tika izsludināts 9. panta kārtībā, lēmums ir pieņemts, bet līgums vēl nav noslēgts. Pasūtītājs konstatējis, ka pretendentu sodījusi. Konkurences padome saistībā ar citiem iepirkumiem piemērojot naudas sodu, lēmums publiskots, bet pretendentam ir iespējas vēl to pārsūdzēt. Vai drīkst slēgt līgumu, ja lēmums pieņemts pirms Konkurences padomes lēmuma?

Izslēgšanas dokumentus pārbauda pasūtītājs. Ja tas ir PIL 9. pants, tad konkurences tiesību pārkāpumi PIL 9. pantā nav jāskata, turpretī atklātā konkursā šis noteikums pastāv. Ja pasūtītājam ir šaubas, vai pretendents spēs pildīt līguma nosacījumus, viņš var pārvērtēt un prasīt skaidrojumu un pamatotu šaubu gadījumā iepirkumu pārtraukt. Ja pasūtītājs vēlas precīzu atbildi, lūgums to iesūtīt rakstiski.

 

  • Projekta īstenošanai gatavojam iepirkuma dokumentāciju. Vai vienā iepirkumā var likt mēbeles, aprīkojumu, t.sk., medic., gan datort. ar 3 sadaļām?

Šis jautājums nav viennozīmīgs. Ir svarīgi, lai tirgus identificē, kas ir izsludināts. Iepirkums šādā gadījumā ir jāsadala daļās; to nevarētu apvienot, nesadalot. Ja tiek apvienotas dažādas daļas (preces), rodas jautājums par galveno CPV kodu, attiecīgi svarīgi saprast, kā pretendenti redzēs un identificēs būtisku daļu datora iepirkumu, kas varbūt “paslēpsies” zem mēbeļu koda. Regulējums nesatur konkrētas norādes par rīcību. Viens no variantiem ir rīkot atsevišķus iepirkumus, nepieciešamības gadījumā nosakot šo paredzamo līgumcenu kopīgi par visiem līdzīgo līgumu iepirkumiem. Rūpīgi jāskatās, vai visa informācija nonāk līdz pretendentiem – gan CPV kodi, gan nosaukumi, ja tiek apvienotas atšķirīgas preces vienā iepirkumā (sadalot to daļās).

 

  • Kāds ir TOP 10 būtiskajām kļūdām "mīkstajiem" projektiem jeb iepirkumiem, kur nav paredzēti infrastruktūras vai būvdarbu darbi? Būtu labi to skatīt atsevišķi!

Kļūdu apkopojumos atsevišķi netiek izdalīti “mīkstie” vai “nemīkstie” iepirkumi, jo pārkāpumi ir līdzīgi. Mēs skatāmies kopā – būvdarbu, pakalpojumu un piegādes projektus; jāteic, ka lielā mērā pārkāpumi pārklājas, jo runa nav par specifikāciju, bet par vispārīgām būtiskākajām kļūdām.

 

  • Ja atklāts konkurss EIS tiek izsludināts vienu dienu vēlāk nekā IUB, vai šāda procedūra būtu pārtraucama? Skaidroja, ka jāpārtrauc. Ko izdarīju. Var būt ātrāk EIS, bet ne vēlāk. Lai gan vēlāk skatoties mēneša jautājumus/atbildes IUB redzēju, ka skaidroja savādāk.

Neuzskatām, ka viennozīmīgi jāpārtrauc iepirkums, ja dokumentācija EIS izsludināta vienu dienu vēlāk, kaut arī tā nav laba prakse šādi rīkoties un tiek pārkāpts regulējums. Ja kavējums ir ilgāks, atkarībā no situācijas aicinām pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu vai pārtraukt iepirkumu. Aicinājums turpmāk dokumentāciju ievietot EIS vienlaicīgi ar iepirkuma izsludināšanu IUB tīmekļvietnē.

 

  • Vai iepirkumos pie saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlē (vērtēšanas kritērijos) minimālais punktu skaits var būt "0" vai jābūt "1" ?

Ja jautājums ir par vērtēšanas kritēriju piešķiramo punktu amplitūdām, tad var palikt 0, jo matemātiski  netraucē sarēķināt.
 

  • Vai ir pieļaujams iepirkumu nedalīt lotēs, ja komunikācijas kampaņas ietvaros, izpildītājam jānodrošina vienotā vizuālajā identitātē izveidots izstāžu stends?

Likums atļauj pasūtītājam izskaidrot nesadalīšanu, respektīvi, ja, ņemot vērā konkrētu specifikāciju, praktiski ir iespējams iepirkuma priekšmetu sadalīt, tad pasūtītājam jāpaskaidro, kāpēc viņš to nevēlas dalīt.

 

  • Kāds ir IUB viedoklis par Lursoft piedāvātā produkta par AML izziņām piemērošanu, pārbaudot sankciju izslēgšanas nosacījumus? Kāds IUB viedoklis būtu arī par Lursoft produktu "Sankciju katalogs", kas apvieno LV, ES, ANO, ASV un UK sankciju sarakstus? 

Grūti komentēt Lursoft piedāvāto rīku. Jāskatās kā viņi pārbauda informāciju, jo mēs iesakām izmantot oficiālās vietnes. Papildu skaidrojums pieejams šeit.

 

  • Komentējiet, lūdzu, ar piemēru 7. Top kļūdu par pieredzes vērtēšanu!

Nav pamatoti vērtēt pretendenta pieredzi piedāvājuma izvēles kritēriju ietvaros, bet drīkst vērtēt speciālista pieredzi, ja tam ir nozīme līguma izpildē,  taču nedrīkst tikt vērtēti tie paši aspekti gan kvalifikācijas ietvaros, gan piedāvājuma izvēles kritēriju ietvaros (piemēram, ja tiek vērtēts projektu skaits kvalifikācijas ietvaros, nedrīkst paredzēt papildu punktu piešķiršanu par lielāku projektu skaitu piedāvājuma izvēles kritēriju ietvaros).

Prezentācijas laikā tik nosaukts piemērs par projektu skaitu vērtēšanu. Konkrētajā piemērā ir runa par PIL 51.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunkta regulējumu (proti, ka piedāvājumu izvērtēšanas kritērija ietvaros var tikt vērtēta galveno speciālistu kvalifikācija un pieredze) un 46.panta trešās daļas 7.punkta regulējumu (personāla kvalifikācija var tikt vērtēta kā pretendentu atlases kritērijs, ja tā netiek vērtēta vienlaikus piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros).

Attiecīgi IUB ieskatā, lai netiktu pārkāpti iepriekš minētie noteikumi, pasūtītājs ir tiesīgs vērtēt speciālistu kvalifikāciju un pieredzi gan atlases ietvaros, gan piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju ietvaros, ja vien netiek vērtēti tie paši kvalifikācijas vai pieredzes aspekti. Pretējā gadījumā būtu konstatējams, ka par to pašu kvalifikāciju, kas jau ir novērtēta atlases prasību ietvaros, speciālistam tiek piešķiti punkti saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles ietvaros, kas, savukārt, būtu pretēji minētajam Publisko iepirkumu likuma regulējumam. Kā piemēru var minēt, ka nebūtu pamatoti vērtēt kā atlases kritēriju pieredzi 3 projektos un dot papildu punktus par 4. un 5.projektu piedāvājuma izvērtēšanas kritērija ietvaros. Tāpat nebūtu pamatoti kā atlases kritēriju vērtēt 2 gadu pieredzi projektos, un dot papildu punktus par trešā gada pieredzi. Tomēr mūsu ieskatā var tikt vērtēti citi aspekti, piemēram, speciālista pieredze konkrētā projektu skaitā var tikt vērtēta kā atlases kritērijs un šā speciālista izglītība var tikt vērtēta papildus piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju ietvaros. Tāpat arī speciālista pamatizglītība varētu tikt vērtēta kā atlases prasība, taču konkrēta tālākizglītība (piemēram, specifiski kursi) varētu tikt vērtēta piedāvājuma izvērtēšanas kritērija ietvaros, piešķirot par to papildu punktus.

  • Iepirkuma komisija sagatavo dokumentāciju iepirkumam, kura ietvaros tiek veikta būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība. Iepirkuma komisija paredz, ka būvprojekta izstrādei ir konkrēts termiņš, piemēram, 4 mēneši, bet autoruzraudzība jānodrošina līdz objekta nodošanai ekspluatācijā (konkrētu termiņu mēnešos nevar prognozēt). Līdz šim IUB publikācijā iedaļā pie līguma darbības laika norādījām 4 mēnešus, jo sistēma paredz lauku, kurā iespējams ierakstīt tikai ciparu. Taču iedaļā "Cita papildu informācija" norādām pilnu informāciju, proti, izpildes laiks: no līguma noslēgšanas 4 (četri) mēneši būvprojekta izstrādei, un autoruzraudzība – līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Vairākas reizes IUB šādi norādītu informāciju par līguma izpildes termiņu nav publicējis ar norādi, ka jāprecizē līguma darbības termiņš. Līdz ar to dzēšam papildu informāciju, tādējādi atstājot tikai 4 mēnešu termiņu, jo līguma darbības laika laukā neko citu ierakstīt vairs nevar. Kā būtu pareizi rīkoties šādā situācijā?

Droši vien pastāv apsvērumi, kāpēc informācijas departaments lika informāciju labot vai dzēst. Jebkurā gadījumā ir jāparedz līguma izpildē konkrētais pilnais izpildes termiņš, paredzot visas iespējamās opcijas, taču konkrētajā situācijā jāmēģina saprast individuālā problēma un situācija pēc būtības. Par publikāciju vadības sistēmu droši var vērsties pie informācijas departamenta kolēģēm, kuras operatīvi cenšas atbildēt. Kontakti: atbalsts@iub.gov.lv

 

  • JA līguma grozījumi ir atrunāti līguma tekstā, un ja pasūtītājs veic šos grozījumus līgumā atrunātajā kārtībā, vai publikācija ir par viņiem jāveic?

Atbilde uz šo jautājumu pieejama IUB tīmekļvietnes Biežāk uzdoto jautājumu sadaļas 8.6. punktā un arī šeit.

 

  • Vai ir pieļaujami līguma grozījumi, līgumcenas pieaugums, pamatojoties uz valstī noteikto nodokļu likmes paaugstināšanu, ja tas iepriekš līgumā netika atrunāts. Proti, izpildītājs speciālistus piesaista uz autoratlīdzības līgumu pamata, ņemot vērā nodokļu likmju izmaiņas izpildītājam pieaug izmaksas, taču nav paredzēts palielināt darbu apjomu. Kam primāri jāpievērš uzmanība vērtējot šādu grozījumu iespēju?

Atbilde uz šo jautājumu pieejama IUB tīmekļvietnes Biežāk uzdoto jautājumu Publisko iepirkumu likuma sadaļas 8.10 punktā.

 

  • Vai plānots veikt apmācībās par vienotās formas sagatavošanu pasūtītājiem? Šobrīd tiek norādīta vispārīgā saite, bet laikam var veidot formas uz iepirkumiem.

Nav viennozīmīgi saprotams jautājums. Ja jautājums attiecas uz Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, tad lūdzu skatīt IUB tīmekļvietnē aktualizēto skaidrojumu.

 

  • Kāds ir Jūsu viedoklis - ja ir beidzies iepirkums un stundu izmaksas ir būtiski lielākas, kā tad, ja šo pašu stundu daudzumu iepirktu EIS?

Tas atkarīgs no tā, kas saprotams ar “iepirkums ir beidzies”. Ja iepirkuma līgums jau noslēgts, tad pasūtītāja rīcība atkarīga no līguma noteikumiem. Gadījumā, ja iepirkuma līgums vēl nav noslēgts, pasūtītājs var vērtēt situāciju un, ja tam ir objektīvs pamatojums, iepirkumu pārtraukt.

 

  • Ja IT aparatūru 9000 eiro vērtībā paredzēts iepirkt EIS, bet personāla apmācību par to, kā ar šo aparatūru rīkoties, 2000 eiro vērībā paredzēts iepirkt... ārpus EIS, vai tad ir jāsummē līgumcena un jārīko mazais iepirkums 11 tūkst. eiro apmērā?

Atbilde uz šo jautājumu ir sniegta IUB tīmekļvietnes Biežāk uzdoto jautājumu sadaļā Elektronisko iepirkumu sistēma 3. punktā.

 

  • Lūgums sagatavot tabulu par PIL 42.panta izslēgšanas nosacījumiem, norādot katram punktam pretī konkrētu vietu, kur jāpārbauda, piemēram, nodokļi (EIS izziņa)?

PIL 42. panta pirmajā daļā minētos izslēgšanas noteikumus Latvijā reģistrētiem piegādātājiem  pārbauda EIS. Par ārvalstī reģistrētu vai patstāvīgi dzīvojošu personu pasūtītājs pretendentam pieprasa iesniegt attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu. IUB tīmekļvietnē pieejamas Vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai, kur 4.1. punktā skaidrota Izslēgšanas noteikumu pārbaudes veikšana (https://www.iub.gov.lv/lv/vadlinijas-atklata-konkursa-nolikuma-sagatavosanai). Papildus informācija pieejama arī:

 

  • Interesē jautājumi, kas saistīti ar iepirkumu dalīšanu (visos veidos).

Aicinām iepazīties ar IUB tīmekļvietnē pieejamajiem materiāliem par iepirkumu plānošanu:

 

  • Interesē viss, lai noritētu veiksmīgs iepirkums.

Aicinām iepazīties ar IUB tīmekļvietnē pieejamajiem informatīvajiem materiāliem, piemēram, videolekciju “Iepirkumu plānošana – kļūdas un ieteikumi” , Vadlīnijas atklāta konkursa nolikuma sagatavošanai.

 

  • Ja ir daudzgadu projekts, vai viena veida preces/pakalpojumus ir obligāti jāiegādājas vienā iepirkumā, vai arī katrā gadā var rīkot jaunu iepirkumu?

Lūdzam iepazīties ar skaidrojumu "Paredzamās līgumcenas noteikšanas pamatprincipi, lai izvēlētos atbilstošu iepirkuma procedūru" . Šaubu gadījumā par līgumu vienoto raksturu un mērķi lūdzam piemērot iepirkumu atbilstoši nepieciešamo piegāžu vai pakalpojumu kopējai paredzamajai līgumcenai projekta darbības laikā.

 

  • Kādas izmaiņas ir gaidāmas ES fondu iepirkumu un iepirkumu līgumu īstenošanā?

Skat. atbildi uz nākamo jautājumu.

 

  • Atkārtots jautājums: Kādas izmaiņas ir gaidāmas ES fondu iepirkumu un līgumu īstenošanā?

Publisko iepirkumu likumam ir plānoti vairāki grozījumi, kas atrodas dažādos lasījumos (sīkāka informācija pieejama: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/search/), tomēr šīs izmaiņas attiecas uz publisko iepirkumu regulējumu kopumā, nevis specifiski uz ES fondu iepirkumiem. Par specifiskiem nosacījumiem, kas neizriet tieši no publisko iepirkumu regulējuma, jāvēršas pie CFLA (piem., par nosacījumiem attiecībā uz ES fondu līgumiem).

 

  • Kādos gadījumos projekta ietvaros būtu piemērojams PIL 5.p. 6. sniedzot piemērus? Vai tas, ka iepirkumu plānā ir pozīcija materiāli x summas apmērā, automātiski nozīmē, ka minētais PIL pants nav piemērojams?

No PIL 5. panta 6. punkta normas formulējuma izriet tas, ka PIL attiecīgais izņēmums piemērojams tikai tad, ja materiāli, reaģenti un komponenti nepieciešami.

 

  • Pašvaldība izvērtē piedāvājumus atklātam konkursam par būvuzraudzības pakalpojumu sniegšanu ēkas jaunbūvei. Pretendentu speciālistu pieredzes apliecināšanai tika izvirzīta prasība pievienot akta par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā kopiju, kā arī bija minēts, ka pretendents var apliecināt atbilstību prasībām arī ar citiem dokumentiem (piemēram, ar kopiju no būvdarbu žurnāla lapas). Vai saistību rakstu kopijas var uzskatīt par pieredzi apliecinošu dokumentu šajā gadījumā? Saistību raksts agrāk bija dokuments, kuru būvuzraudzības speciālists iesniedza būvvaldē pirms būvdarbu uzsākšanas, t.i., nevar viennozīmīgi pateikt, ka šis būvuzraugs pēc saistību raksta iesniegšanas bija veicis būvuzraudzību šajā objektā. Iespējams, ka pat jau nākamajā dienā šo speciālistu nomainīja cits. Vai komisijai būtu jāpieprasa kāds papildus dokuments no pretendenta vai no norādītā objekta pasūtītāja speciālista pieredzes apliecināšanai?

Piedāvājumu vērtēšana ir pasūtītāja kompetences jautājums, jo tikai pasūtītāja rīcībā ir visa pieejamā informācija par konkrēto iepirkumu un zināmi visi faktiskie apstākļi, t.sk.pieejami iesniegtie piedāvājumi. Gadījumā, ja pasūtītājam rodas šaubas par to, vai konkrētais speciālists ir ieguvis iepirkuma nolikumā norādīto pieredzi atbilstoši pretendenta piedāvājumā uzrādītajai pieredzei un papildu iesniegto saistību rakstu, pasūtītājas var lūgt pretendentu izskaidrot un papildināt piedāvājumā sniegto informāciju par konkrētā speciālista pieredzi.

 

  • Pašvaldība izvērtē piedāvājumus atklātam konkursam ēkas būvniecībai. Pretendenta tehniskajā piedāvājumā ir iekļauta iekārta, kuru tas uzskata par ekvivalentu. Komisija nosūtīja visu informāciju par piedāvāto iekārtu būvprojekta autoram un saņēma apliecinājumu no autora pārstāvja - valdes locekļa, ka iekārta atbilst atklāta konkursa prasībām. Šis autora pārstāvis NAV būvspeciālists, viņa apliecinājumam NAV pievienots NEKĀDS apliecinājums, kuru būtu parakstījis attiecīgās jomas sertificēts būvspeciālists. Vai komisija ir tiesīga pieņemt šo apliecinājumu kā iekārtas atbilstības pierādījumu? Vai tomēr ir labāk piesaistīt ekspertu, kas noteiktu, vai piedāvāto iekārtu var uzskatīt par ekvivalentu?

Piedāvājumu vērtēšana ir pasūtītāja kompetences jautājums, jo tikai pasūtītāja rīcībā ir visa pieejamā informācija par konkrēto iepirkumu un zināmi visi faktiskie apstākļi, t.sk.pieejami iesniegtie piedāvājumi, zināma konkrētā tirgus specifika un konkrēto nozari regulējošie tiesību akti. Jebkurā gadījumā pasūtītājam, izvērtējot būvniecības nozari regulējošos normatīvos aktus, jāsecina, vai pastāv kādi ierobežojumi šādu atzinumu/apliecinājumu sniegšanai (vai un kādos gadījumos šāds apliecinājums vispār ir saistošs, ja to nav apliecinājis būvprojekta autors). Taču jebkurā gadījumā, ja pasūtītājam ir šaubas par iekārtas atbilstību, tas var lūgt eksperta viedokli.

 

  • Ja ir nepieciešams konkrēts speciālists un pretendenta rīcībā šāda speciālista nav, bet pretendents piesaista citu uzņēmumu, un nodod tam 20%, tad tas ir apakšuzņēmums vai persona uz kuras iesp balstās?

 

 

Ja pretendents piesaista citu uzņēmumu, lai izpildītu kvalifikācijas prasību par konkrēta speciālista esamību, tad šis uzņēmumus uzskatāms par personu, uz kuras spējām pretendents balstās, lai apliecinātu tā atbilstību kvalifikācijas prasībām.

 

  • Palīgs iepirkumu veikšanā: metodiskie ieteikumi un palīgmateriāli -  CFLA | Daina Pulkstene. Prezentācija pdf, canva.com - ar video; video

  • Esam vairākkārt informējuši CFLA par aizdomīgiem gadījumiem iepirkumos. No CFLA puses tikai formāla atrakstīšanās. Vai CFLA pārbauda rūpīgi iepirkumus?

CFLA rūpīgi izvērtē katru iepirkumu – gan tā dokumentāciju, gan norisi. Tāpat CFLA vienmēr reaģē uz jebkādiem signāliem, kas tiek saņemti no trešajām personām, un rūpīgi tos pārbauda. Ja aģentūra ir atbildējusi, ka pārkāpums nav konstatēts, šāda atbilde tiek sniegta tikai pēc rūpīgas pārbaudes – tiek prasīti skaidrojumi finansējuma saņēmējam, jautāts viedoklis ekspertiem, kā arī CFLA dodas pārbaudēs uz projektu īstenošanas vietām, lai gūtu pārliecību, ka pārkāpumi nav konstatēti.

 

  • Vai mēdz ziņot par pārkāpumiem procedūrā, kas ir apzināta Projekta kavēšana no iepirkuma procedūrā noraidītiem dalībniekiem? Vai, kā tas kavē Projekta īstenošanu?

Jā, mums mēdz ziņot par dažādiem iespējamiem pārkāpumiem, īpaši gadījumos, ja par iepirkumu nav iespējams iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Šajos gadījumos mēs rūpīgi pārbaudām ziņojumus, lai novērstu potenciālās neatbilstības, pirms tiek izmaksāts fondu finansējums. Mēs  esam priecīgi, ka sabiedrība mūs informē par dažādām atkāpēm projektu īstenošanā, jo mūsu visu interesēs ieviest fondu projektus godīgi, caurskatāmi, atklāti un iztērēt fondu līdzekļus lietderīgi. Mēs to neuzskatām par projektu kavēšanu, bet par sabiedrības aktīvu iesaisti.

 

  • Ja iepirkumus (līdz IUB noteiktajam slieksnim) veic iepircējs un pieņem par to lēmumu - vai viņam arī jāparaksta apliecinājums par interešu konflikta neesamību?

Grūti saprast – par kādu iepirkuma veidu ir jautājums. Ja tas ir par iepirkumu, kura cena nesasniedz Publisko iepirkumu likuma sliekšņus, tad šādus apliecinājumus likums neparedz. Ja iepirkums tiek veikts saskaņā ar  MK noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, tad  apliecinājums jāparaksta, slēdzot līgumus jau no pirmā centa, tātad noteikumos minētie interešu konflikta novēršanas pasākumi attiecas pilnīgi uz visiem līgumiem, kas tiek slēgti projekta ietvaros.

 

  • Kādos gadījos CFLA pieslēdzas bez pasūtītāja informēšanas EIS pie iepirkuma kā kontrolējošās iestādes pārstāvis?

CFLA nemēdz pieslēgties EIS bez finansējuma saņēmēja informēšanas. CFLA pieslēdzas EIS, veicot iepirkumu pirmspārbaudes un par to veikšanu finansējuma saņēmējs tiek iepriekš informēts. Tāpat CFLA pieslēdzas EIS, izlases kārtībā veicot to iepirkumu pārbaudes, kuru rezultātā noslēgto līgumu izdevumi ir iekļauti finansējuma saņēmēja iesniegtajā maksājuma pieprasījumā. Līdz ar to arī šajā gadījumā finansējuma saņēmējs ir informēts, ka CFLA var veikt konkrētā iepirkuma pārbaudi.

 

  • Cik ļoti iepirkuma nosaukumam ir jāsakrīt ar KPVIS sistēmā definēto?

Droši vien ir domāts iepirkuma plānā norādītais iepirkuma nosaukums. Ja tiek veiktas izmaiņas iepirkuma nosaukumā, būtu vēlams aktualizēt arī projekta iepirkuma plānu. Gadījumā, ja ir paredzēts veikt pirmspārbaudi, CFLA ir jāspēj identificēt, kurš ir konkrētais iepirkums.

 

  • Kas ir būtiskas izmaiņas līgumā, ko CFLA var uzskatīt jau par pārkāpumu? Ja, piemēram, tiek pagarināts izpildes termiņš, kā uz to skatās?

Katras izmaiņas līgumā tiek vērtētas saskaņā ar tiem kritērijiem, kas ir noteikti Publisko iepirkumu likumā (PIL). Tas nozīmē, ka tiek vērtēts, vai šie grozījumi izmaina pretendentu loku, iesniegtos piedāvājumus, vai arī ekonomisko līdzsvaru. Ja tiek pagarināts līguma termiņš, aģentūra vērtē, vai tam ir kāds objektīvs iemesls, kas nav atkarīgs no izpildītāja. Ja neparedzamu iemeslu dēļ ir radusies nepieciešamība pagarināt iepirkuma līguma termiņu, kas atbilst termiņam, kurš bija radies neparedzētu apstākļu rezultātā, aģentūra, visticamāk, nekonstatēs būtiskus grozījumus.Taču svarīgi atcerēties, ka katrs gadījums tiek individuāli vērtēts. Ja Jums ir radušies tādi apstākļi, ka izpildītājs prasa līguma termiņa pagarinājumu, Jums ne vienmēr tas ir jāapstiprina uzreiz. Pirms apstiprināšanas aicinām rūpīgi izvērtēt pamatojumus un konsultēties ar būvekspertiem. Kopā ar Jūsu piesaistīto būvuzraugu jāizvērtē, vai ir uzskatāms, ka pieprasītais pagarinājums ir objektīvi pamatots.

 

  • Vai varat minēt piemērus kad līgumi pārtraukti COVID apstākļu dēļ?

Attiecībā uz iepirkuma līgumiem piemēri nav zināmi, taču vismaz viens projekta īstenošanas līgums tika pārtraukts, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja iniciatīvas, jo plānotos projekta rezultātus nebija iespējams sasniegt. Tas bija inovatīvs projekts, plānotās iekārtas piegādes plāni bija izjukuši, un nebija iespēja ātri atrast aizvietojošu iekārtu, attiecīgi finansējuma saņēmējs pats vērsās aģentūrā ar lūgumu pārtraukt projekta īstenošanas līgumu, jo Covid-19 dēļ nav iespējams veikt projekta līguma realizāciju.

 

  • Vai būvstrādnieku masveida saslimšana ar COVID būvobjektā var būt par pamatu būvdarbu līguma izpildes termiņa pagarināšanai?

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz līgumu īstenošanu, rūpīgi jāskatās, vai tie ir uzskatāmi par neparedzamiem apstākļiem vai nē. Ja būvnieks ir darījis visu, lai novērstu potenciālo masveida saslimšanu, ievērojot visus drošības pasākumus, bet tomēr tā (masveida saslimšana) ir notikusi, teorētiski varētu pastāvēt iespēja pagarināt līguma izpildes termiņu, bet katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi. Jāizvērtē pamatojums, vai līguma izpilde tiešām nav iespējama sākotnējā termiņā, vai tā ir tikai apgrūtināta, un būvniekam tomēr būtu jāmēģina atrast citi resursi, lai izpildītu līgumu paredzētajā termiņā.

 

  • Vai tomēr nav tā, ka iepirkumu komisija darbojas vai nu līdz līguma noslēgšanai vai arī līdz lēmumam par iepirkuma pārtraukšanu vai izbeigšanu? Jo pretendents var atteikties slēgt līgumu un tad komisijai vēlreiz ir jāpieņem lēmums?

Jā, iepirkuma komisija saistībā ar konkrētu iepirkumu darbojas vai nu līdz līguma noslēgšanai, vai līdz lēmumam par iepirkuma pārtraukšanu vai izbeigšanu.

 

  • Lūdzu skaidrojumu uz kuru datumu jāpārbauda sankcijas - uz starplēmuma vai gala lēmuma datumu? Šobrīd EIS izziņas par VID nodokļiem nodrošina 2 darbdienas pēc starplēmuma pieņemšanas. STARPLĒMUMS ir jāpieņem, jo nevar pārbaudīt nodokļus uz lēmumu datumu, bet ar 2 dienu nobīdi https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/par-nodoklu-paradu-parbaudi . Starplēmums šobrīd ir diena, kad pieņem lēmumu par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet EIS izziņu par izslēgšanas nosacījumu pārbaudi var veikt tikai pēc 2 dienām, tā tad ir gala lēmuma diena. Uz kuru dienu jāpārbauda sankcijas?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums) noteiktie izslēgšanas nosacījumi nav tieši saistīti ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem. Sankciju likumā nav precīzi noteikts, kurā brīdī ir jāveic pārbaude, vai uz pretendentu un Sankciju likuma 11.1pantā minētajām personām nav attiecināmas sankcijas. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-sankciju-piemerosana-publiskajos-iepirkumos pasūtītājam, pirms gala lēmuma pieņemšanas par līguma noslēgšanu, jāpārliecinās, vai uz līgumslēdzēju nav attiecinātas sankcijas, kas varētu ietekmēt līguma izpildi, proti, vai noslēdzamā līguma izpildi neapdraud subjektam piemērotās sankcijas.

Ņemot vērā Sankciju likuma regulējuma mērķi- neslēgt līgumu ar tādu uzņēmumu, kam piemērotas sankcijas, CFLA ieskatā sankciju neesamība būtu jāpārbauda uz gala lēmuma pieņemšanas brīdi.

 

  • Ja UR netiek uzrādīts PLG, vai tomēr nav jāuztraucas, ka UR konkrēto uzņēmumu likvidēs tuvākajā laikā?

CFLA šādā gadījumā aicinātu sazināties ar attiecīgo uzņēmumu un lūgt sniegt skaidrojumu par konkrēto situāciju. Ja uzņēmumam nav norādīts patiesā labuma guvējs, Uzņēmumu reģistrs, pirms uzņēmuma likvidācijas, brīdina uzņēmumu par pienākumu to norādīt, līdz ar to nebūtu iespējama situācija, ka uzņēmums tiek likvidēts bez uzņēmuma ziņas. Papildus ir iespēja vēsties arī pie Uzņēmumu reģistra, lūdzot sniegt informāciju par to, vai Uzņēmumu reģistrs plāno uzsākt attiecīgā uzņēmuma likvidāciju.

 

  • Ja ir vairāki vērt. kritēriji vispārīgā vienošanās, vai tos var vērtēt pilnv. persona? Vai jāvērtē komisijai?

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto atbildi uz biežāk uzdotajiem jautājumiem https://www.iub.gov.lv/lv/publisko-iepirkumu-likums-pil, ja noslēgtās vispārīgās vienošanās ietvaros līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, atkārtoti saņemot un izvērtējot piedāvājumus, lēmumu vēlams pieņemt iepirkuma komisijai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam par komisijas izveidi un darbību, īpaši, ja vispārīgās vienošanās ietvaros slēdzamā līguma summa sasniedz Publisko iepirkumu likuma piemērošanas slieksni. Savukārt, ja piegādātāju, kuram piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, automatizēti atlasa sistēmas algoritms (piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga vai dinamisko iepirkumu sistēmas gadījumā), iepirkuma komisijas iesaiste nav nepieciešama.Arī tad, ja lēmumu pieņem viens pasūtītāja nozīmēts darbinieks, jāņem vērā, ka uz to ir attiecināms likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulētais valsts amatpersonas statuss.

 

  • Vai konkurences pārkāpumi parādās izziņā, kuru iegūst EIS? Tur ielasās dati no sodu reģistra?

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta devīto daļu, lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā šā panta pirmās daļas 1., 6. (konkurences pārkāpumi) un 7. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un pārkāpumu dēļ, par kuriem attiecīgā šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sodīta vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis Latvijā, kā arī šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto faktu dēļ, pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju par šā panta pirmās daļas 1., 6. un 7. punktā un otrās daļas 2. punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem — no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). No minētā regulējuma secināms, ka EIS izziņā tiek atspoguļoti arī konkurences pārkāpumi.

 

  • Vai būtu iespējams sagatavot līdzvērtīga rakstura informāciju un kļūdu apkopošanu par iepirkumiem, kas tiek veikti MK noteikumu Nr. 104 ietvaros?

Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumiNr.104 «Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem» paredz salīdzinoši elastīgu iepirkuma procedūru, kuras mērķis, galvenokārt, ir nodrošināt interešu konflikta novēršanu un finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, saistībā ar minēto noteikumu iepirkumiem retāk tiek konstatētas tādas kļūdas, kurām ir finansiālas sekas.

Biežākās neatbilstības, kas konstatētas šādos iepirkumos:

1) interešu konflikta ierobežojumu neievērošana;

2) neatbilstoša iepirkumu plānošana (iepirkuma priekšmets tiek nepamatoti sadalīts, neveicot iepirkumu atbilstoši kopējai līgumcenai);

3) līgumcenas neatbilstība tirgus cenai.

 

  • Ja būvdarbu veicējs bez korekta pamatojuma būtiski kavē būvdarbu termiņu, vai pietiek ar to, ka Pasūtītājs piemēro līgumsodu par termiņa kavējumu(atbilstoši līguma nosacījumiem), vai arī Pasūtītājam ir jāveic vēl kādi pasākumi, lai CFLA nebūtu pamata konstatēt pārkāpumu un/vai finanšu korekciju?

Ja pasūtītājs rīkojas saskaņā ar līguma nosacījumiem un par nepamatotu līguma izpildes termiņa kavējumu piemēro izpildītājam līgumsodu, CFLA ieskatā nav nepieciešams veikt vēl kādus citus pasākumus, ja līgums tādus neparedz.

 

  • No ražotāja reģionālā pārstāvja saņemta informācija, ka rūpnīca uzsākusi ražošanu vēlāk kā plānots (Covid-19 dēl nebija pieejamas nepieciešamās rezerves daļas) vai tas ir pamats pagarināt preces piegādes termiņu (kas sākotnēji dokumentācijā noteikts-6 mēneši).

Ja līgums paredz atbrīvošanu no atbildības sakarā ar nepārvaramas varas negatīvajām sekām, tad jāvērtē, vai saskaņā ar līguma noteikumiem epidēmija un valsts pārvaldes izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir uzskatāms par nepārvaramu varu, kuras iestāšanās rezultātā puses tiek atbrīvotas no zaudējumu atlīdzības pienākuma, bet netiek atbrīvotas no līguma izpildes pienākuma kā tāda, ja vien līgums neparedz tā izbeigšanu nepārvaramas varas iestāšanās dēļ. Piemēram, UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu princips nosaka: “Ja šķēršļi ir tikai īslaicīgi, [neizpildes] attaisnojums ir spēkā tik ilgi, cik tas ir saprātīgi, ņemot vērā šķēršļu ietekmi uz līguma izpildi.”

Nav pamata automātiski atzīt slimību Covid-19 par nepārvaramas varas apstākļiem, jo par nepārvaramas varas apstākļiem tiek atzīti tikai tādi notikumi, kas konkrēto saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet pilnībā neiespējamu. Situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk vai dārgāk, piemēram, tāpēc, ka jāsameklē alternatīvi maršruti, lai izvairītos no slēgtajiem reģioniem, apstākļi kvalificējami kā “grūtības”, līdz ar to būtu pamats uzņemties sekas. Grūtību gadījumā pusēm būtu iespējams vienoties par līguma darbības apturēšanu uz laiku un atbrīvošanu no negatīvajām sekām (līgumsoda, nokavējuma procentiem u.tml.), pamatojoties uz Civillikuma 1. pantā nostiprināto labas ticības principu.

Jautājumā par likumiskām sekām norādāms, ka nepārvaramas varas sekas pašas par sevi nav atbrīvošana no saistībām. Nepārvarama vara, piemēram, var būt iemesls, lai konkrētus zaudējumus atzītu par nejaušiem (tādiem, kuru nav jāatlīdzina; Civillikuma 1773. pants) vai personu, kas nav izpildījusi saistību, atbrīvotu no tai nelabvēlīgām saistības izpildīšanas nokavējuma sekām (Civillikuma 1657. pants).

Ņemot vērā minēto, nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās var būt pamats pagarināt līguma izpildes termiņu, nepiemērojot par kavējumu līgumsodu, tomēr pasūtītājam visos gadījumos rūpīgi jāizvērtē, vai izpildītāja iesniegtie pierādījumi patiesi apliecina, ka līguma izpilde noteiktajā termiņā nebija iespējama slimības Covid-19 dēļ.

Plašāku informāciju par nepārvaramu varu saistībā ar Covid 19 iespējams skatīt šajā LV portāla publikācijā:

 

  • Ja CFLA ir pretenzijas pret jau apstiprinātu un izpildītu iepirkumu, vai to var attiecināt, vai arī CFLA ir jāuzņemas daļēja atbildība?

Diemžēl no jautājuma nav līdz galam izprotams, par kādu situāciju tas ir uzdots. Ja jautājums skar pārkāpumu, kas konstatēts pēc tam, kad CFLA veikusi iepirkuma pirmspārbaudi un sniegusi pozitīvu atzinumu, ir jāņem vērā, ka iepirkuma pirmspārbaudes mērķis ir konstatēt acīmredzamas neatbilstības publisko iepirkumu regulējumam un principiem. Iepirkuma pirmspārbaude tiek veikta izlases kārtībā CFLA kompetences ietvaros un attiecībā uz iepirkuma dokumentācijas prasību, tostarp tehnisko specifikāciju, pamatotību un samērīgumu, kā arī attiecībā uz piedāvājumu izvērtēšanu pārbaude tiek veikta un viedoklis tiek sniegts tiktāl, ciktāl šādu prasību un pasūtītāja lēmumu tiesiskuma izvērtēšana izriet tieši no publisko iepirkumu regulējuma. Tādējādi pastāv iespēja, ka iepirkuma pirmspārbaudes laikā CFLA rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai konstatētu iespējamu pārkāpumu. Līdz ar to gadījumā, ja pēc pirmspārbaudes veikšanas, piemēram, piedāvājumu izvērtēšanas laikā, ja iepriekš ir sniegts atzinums par iepirkuma dokumentāciju, vai pēc līguma noslēgšanas, ja sniegts atzinums par iepirkuma norisi, tiek saņemta papildu informācija, kas norāda uz pārkāpumu, aģentūra atkārtoti vērtē iepirkumu, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar kompetentajām iestādēm. Ņemot vērā minēto, CFLA, veicot iepirkuma pirmspārbaudi un sniedzot atzinumu, nevar pilnībā garantēt, ka pēc atzinuma sniegšanas neatklāsies tādi jauni fakti, kas iepriekš nebija CFLA rīcībā, un kas liecina par pārkāpumu iepirkumā. Savukārt attiecībā uz iepirkumu pārbaudēm maksājumu pieprasījumu ietvaros, ir jāņem vērā, ka tās tiek veiktas izlases kārtībā, prioritāri pārbaudot tos iepirkumus, kuriem ir lielāka līgumcena vai pastāv citi riska faktori, līdz ar to pastāv iespēja, ka izdevumi, kuri radušies iepirkuma rezultātā noslēgta līguma ietvaros, tiek apstiprināti pirms veikta šī iepirkuma pārbaude. Tomēr jāņem vērā, ka CFLA projekta ieviešanas laikā pakāpeniski veic visu attiecīgā projekta iepirkumu pārbaudes, līdz ar to gadījumā, ja iepirkumā tiek konstatēts pārkāpums, par neatbilstoši veiktiem tiek atzīti arī tie iepriekšējos maksājuma pieprasījumos iekļautie izdevumi, kuri ir tikuši apstiprināti. Vērtējot to, kam būtu jāuzņemas atbildība par kļūdām iepirkumā, ir jāņem vērā tas, ka par iepirkuma atbilstību normatīvajiem aktiem primāri ir atbildīgs pasūtītājs.

 

  • Vai eksistē viena vietne, kurā var noskaidrot visu pārbaudāmo starptautisko sankciju pret pretendentu esamību vai neesamību? Ja nav, kur pārbaudīt?

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu "Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos" sankcijas iespējams pārbaudīt:

1) Eiropas Komisijas Sankciju karte – ES un ANO noteikto sankciju apkopojums 

2) ASV noteikto sankciju datubāze

3) Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē, kur apkopotas saites uz ES/NATO valstu sankciju sarakstiem (datubāze)

Piemēroto sankciju pārbaudei var izmantot pasūtītāja paša izveidotu vai pakalpojumu sniedzēja nodrošinātu elektronisku rīku, kas atvieglo un automatizē informācijas pārbaudi iepriekš minētajos sarakstos. 

 

  • Kā iegūst datus no Sodu reģistra? UR var redzēt patiesos labuma guvējus. Ja UR nav atzīme par šīm sankcijām šiem cilvēkiem, vai ir jāmeklē vēl arī sankciju kartē?

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta devīto daļu, lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā šā panta pirmās daļas 1., 6. (konkurences pārkāpumi) un 7. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un pārkāpumu dēļ, par kuriem attiecīgā šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sodīta vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis Latvijā, kā arī šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto faktu dēļ, pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju par šā panta pirmās daļas 1., 6. un 7. punktā un otrās daļas 2. punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem — no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Minētais regulējums nozīmē, ka informācija par piemērotajiem sodiem iegūstama, pieprasot izziņu Elektronisko iepirkumu sistēmā.

avukārt, attiecībā uz patiesā labuma guvējam piemērotajām sankcijām informācija meklējama:

1) Eiropas Komisijas Sankciju karte – ES un ANO noteikto sankciju apkopojums 

2) ASV noteikto sankciju datubāze

3) Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē, kur apkopotas saites uz ES/NATO valstu sankciju sarakstiem (datubāze)

Papildu informāciju par sankciju pārbaudi var iegūt Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumā "Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos" (https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-sankciju-piemerosana-publiskajos-iepirkumos)

 

  • Pieredzes stāsts: kā sagatavot iepirkuma dokumentāciju satura nodevumiem - Finanšu ministrija| Nataļja Lipina. Prezentācijavideo

  • Minēts, ka pēc pasūtītāja pamatota pieprasījuma var lūgt nomainīt. Ko saprotat ar "pamatotu" pieprasījuma? Kas ietilpst pamatojumā?

Viss ir atkarīgs no konkrētas situācijas, kas ir izveidojusies. Svarīgi ir tas, lai būtu konstatēta tieši izpildītāja vaina, piemēram, vairākas reizes ir atceltas sanāksmes, jo attiecīgais speciālists nevar piedalīties vai attiecīgais speciālists pastāvīgi nav pieejams un tas kavē darbu izpildes grafiku. Katrs gadījums un pamatojumi tiek vērtēti individuāli.

 

  • Kas ir intervences loģika un kā to var izmērīt!? Lūdzu konkrētu skaidrojumu, kā par to var pārliecināties

Intervences loģika ir iedomāta sistēma, kurā ir kastītes un mijiedarbības – konstatēts cēlonis (izaicinājumi vai identificētās problēmas), tad definēti mērķi (kur un kā tērēsim naudu), tad aktivitāte (reālā projektu ieviešana), un tad sasniegtie rezultāti (gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie), bet ja pa visam īsi – ar intervences loģikas saprašanu mēs konstatējam vai mūsu ieguldījumi (intervence) sasniedz mērķi un vai tai ir konstatējami rezultāti.

 

  • Kā objektīvi var noteikt, ka apraksts ir nepilnīgs?

Nolikumā ir noteiktas prasības apraksta saturam. Apraksts, kas nesatur visu norādīto informāciju tiek uzskatīts par nepilnīgu. Piemēram, maksimālais punktu skaits tiek piešķirts, ja Pretendents ir sniedzis aprakstu, norādot:

  • katra eksperta vārdu, uzvārdu un tā iesaisti, norādot konkrētus uzdevumus, kuros attiecīgais eksperts būs iesaistīts un viņa lomu šī uzdevuma veikšanā;
  • savstarpējo ekspertu sadarbību;
  • darba organizāciju;
  • darbu organizāciju un atbildību sadalījumu starp piegādātājiem, ja tā ir piegādātāju apvienība (apraksta tikai piegādātāju apvienība jebkurā to kombinācijā);
  • izvērtējuma aktivitāšu laika plānu (dalījumā pa tehniskās specifikācijas darba uzdevumiem, ietverot visus tajos ietvertos izvērtēšanas jautājumus), lai izvērtējuma ziņojums tiktu iesniegts norādītajā laika grafikā;
  • iespējamos riskus darbu izpildei un pasākumus šo risku vadībai.

Ja kaut kas no uzskaitītā nav norādīts, tad apraksts tiek uzskatīts par nepilnīgu un pretendentam tiek samazināts punktu skaits (ņemot vērā vērtēšanas kārtībā noteikto).

 

  • Vai prezentāciju vērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kuriem darba uzdevuma izklāstu un ekspertu sadarbību!? Vai tiek izstrādāti atsevišķi kritēriji?

Manā prezentācijā ir iekļauti vērtēšanas kritēriju piemēri, kas varētu noderēt. Jā, prezentācijai tiek izstrādāti atsevišķi kritēriji un tiek noteikts atsevišķs punktu piešķiršanas algoritms.

 

  • Kāpēc vērtējot pretendenta pieredzi izvērtējumu veikšanā netiek definēta, kāda tieši pieredze? Prakse rāda, ka piesakās tādi izvērtētāji, kuriem ir slikta slava.

Viss ir atkarīgs no izvērtējuma specifikas, bet vairuma gadījumos mēs definējam, kāda konkrēti pieredze šajā gadījumā ir nepieciešama, piemēram, ja nepieciešams izvērtētājs vides aizsardzības jomā, tad arī iepriekšējai pieredzei jābūt izvērtējumā, kā ekspertam vides aizsardzības jomā. Gadījumos, kad mēs zinām, ka iepriekš šādi izvērtējumi netika veikti vai tādu ir bijis ļoti maz, tad mēs piedāvājam alternatīvus variantus, kā var apliecināt eksperta kvalifikāciju.

 

  • Vai ir bijis gadījums, kad tieši prezentācijas kritērijs ir izšķirošais, kad tiek nolemts par labu līguma piešķiršanai?​​​​​​​

Jā, ir bijuši gadījumi, kad par prezentāciju piešķirtie punkti ir izšķirošie, jo pārējās komponentēs visi pretendenti bija ieguvuši vienādu punktu skaitu.

 

  • Vai ir iespējams objektīvi noteikt ka apraksts ir nepilnīgs, kā objektīvi var izvērtēt prezentāciju, jo tur ir ļoti daudz subjektīva vērtējuma (kaut no psiholoģiskā un neverbālās komunikācijas viedokļa)?​​​​​​​

Runājot par vērtēšanas kritērijiem, mēs izvairāmies no tādiem formulējumiem kā pilnīgs, nepilnīgs, plašs, ne tik plašs u.tml., arī prezentācijai ir noteikts vērtēšanas algoritms un komisija nevērtē slaidus vai uzstāšanās mākslu, bet gan vērtē prezentācijas saturu, kā pretendents izprot uzdevumu, plāno sasniegt pakalpojuma mērķus un rezultātu..

 

  • Kā cīnīties ar tādiem pretendentiem, kuri formāli atbilst visām iepirkuma prasībām, bet faktiski ir iemantojuši sliktu slavu pie visām ministrijām?​​​​​​​​​​​​​​

Universālas receptes nav, jo nedrīkst celt augstas prasības, piemēram, attiecībā uz finanšu rādītājiem vai kvalifikācijas prasībām, jo tas nebūtu pamatoti, toties mēģinām cīnīties ar līguma nosacījumiem – liekam mainīt speciālistus un aicinām kontaktpersonas, ja rodas problēmas, negaidīt līguma izpildes termiņu, bet ziņot par problēmu.

 

  • Vai "kompetenta komisija" skaitās arī  tad, kad kompetents konkrētā iepirkumā ir tikai iepirkuma nolikuma sagatavotājs, kurš nav komisijā? ​​​​​​​

Svarīgi, lai iepirkuma komisija būtu arī nolikuma sagatavotājs un komisijas sastāvā jābūt vismaz vienam attiecīgās jomas ekspertam, lai varētu paskaidrot būtību un spētu orientēties tajā, ko komisija pērk, kā arī sniegt atbalstu tehnisko piedāvājumu vērtēšanā. Respektīvi,nevar būt kompetents tikai tas, kurš gatavo nolikumu un kas nav iekļauts komisijā.

 

  • Ja slēdz uzņēmuma līgumu, kurā samaksu nosaka pēc gabaldarba principa. Vai ir kāds minimālais obligātais pasūtījumu un samaksas apjoms mēnesī?​​​​​​​

Runājot par uzņēmuma līgumu, šos jautājumus regulē Civillikums, nekādi minimālie samaksas apmēri nav. Valsts darba inspekcija šos jautājumus neuzrauga, līdz ar to izpildāmi tie noteikumi, kas ir noteikti uzņēmuma līgumā starp līgumslēdzēju pusēm.

 

Jā, liela daļa prasību ir nostiprinātas Latvijas normatīvajos aktos, t.sk. būvnormatīvos (LBN 208-15 "Publiskas būves" un LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"). Savukārt Vadlīnijas, kas ir pieejamas Labklājības ministrijas mājaslapā, skaidro ar piemēriem, kā konkrēto normu jāpiemēro un to var izmantot visas iestādes.

 

  • 1.Prezentācijas 14. lapā (Galvenā ieeja) "Durvis veras pretējā virzienā no uzbrauktuves", kas ir pretrunā ar evakuācijas ceļu noteikumiem, ka durvīm jāveras uz ārpusi. Ko tagad?

Durvju atvēršanās virziens ir ļoti svarīgs. Durvis tiek atvērtas uz ārpusi tā, lai cilvēks riteņkrēslā var ērti iebraukt par atvērtām durvīm, nebraucot tām apkārt.  

 

  • Vai būs kāds valsts vai ES fondu atbalsts, lai vides pieejamības risinājumus varētu pašvaldību ēkās risināt?

Jā, Labklājības ministrija ir ieplānojusi investīcijas ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros, kurā ir paredzēts ieguldīt labklājības nozares institūciju infrastruktūras pielāgošanai. Tās būs institūcijas, kas ir piedalījušās vides un informācijas pašnovērtējumā, kuru Labklājības ministrija organizēja 2020.gadā un kuru novērtējums ir bijis mazāk par 5 punktiem, kas norāda, ka iestāde ir nepieejama. Paredzētie līdzekļi vides pieejamības nodrošināšanai – līdz 100 000 vienai institūcijai. Plānots, ka šajās iestādēs tiks izbūvēti pandusi un pacēlāji, pielāgoti sanitārie mezgli, izveidoti bruģēti celiņi, ja tie ir nepieejami un dažādas citas darbības, kas radīsies, analizējot katru projektu atsevišķi.

 

Semināra III daļa

Trešā daļa semināru ciklā ES fondu nākotnei – gaidāmajam jaunajam plānošanas periodam, kā arī administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietekmei uz ES fondu projektu īstenošanu.

  • Administratīvi teritoriālā reforma un ES fondu projekti - CFLA | Rūdolfs Lūsis, Jevgēnijs Iļjinskis, Liene Amantova - Salmane. Prezentācijavideo

  • CFLA vadlīnijās būvd. drīkst uzsākt tikai tad, kad ir saņemta atzīme būvatļaujā. Vai Inženieris var nozīmēt darbu uzsāk. datumu, ja atzīme būvatļaujā nav saņemta?

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 8.punktam, atkarībā no būves grupas un speciālajos noteikumos noteiktā būvniecības procesa, būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti. Būvnormatīvi neparedz iespēju uzsākt būvdarbus pirms iepriekš minēto nosacījumu izpildes.

 

  • Vai grozījumus var veikt pēc jaunā novada izveides? Pēdējais brīdis, kad šie grozījumi būtu jāveic?

Lai organizētu līguma/vienošanās grozījumus, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām CFLA lūgs finansējuma saņēmēju un novada pašvaldību (saistību pārņēmēju), pievienojot pozitīvu apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmumu, informēt par saistību pārņemšanu un novada pašvaldību, kas turpinās īstenot ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu uzņemtās saistības.

Pilnvarojuma un lietotāju tiesībām KPVIS e-vidē vajadzētu būt sakārtotām līdz 1. jūnijam, pēc tam sāksies vēlēšanu “drudzis” un daudzi aizmirsīs par šīm niansēm. Es aicinu neatlikt, nepārlikt un nenokļūt nevajadzīgās situācijās. Kad jaunā pašvaldība pārņems šos darbus, būs sakrājušies neiesniegti maksājuma pieprasījumi, atskaites un citi dokumenti. Nekas, protams, nepazudīs un būs iespēja sakārtot arī pēc tam, ja tādas situācijas radīsies, bet nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi.

 

  • Pilnvaras nodot izpilddirektoram? Vai ir kāds ierobežojums attiecībā uz pilnvaroto personu loku?

Nav tāda regulējuma/ierobežojuma attiecībā uz to, kuru cilvēku pilnvaro, galvenais, lai kāds no jaunās pašvaldības var piekļūt sistēmai. Turklāt ieteicams, lai personai būtu tiesības pievienot cilvēkus/projektu vadītājus, kā arī apstiprināt lomas tiem, kuri darbus veiks pēc tam. Tas atvieglo rīcības brīvību un vieglāk organizēt lietotājus pēc konkrētās situācijas.

 

  • Darbinieks (no pievienojamās pašvaldības) saglabās savu darba vietu arī jaunā novadā, vai ir jāveic kādas darbības?

Nav jāveic nekādas darbības, jo mainās tikai amata nosaukums, un to tehniski ir viegli nomainīt.

 

  • Ar ko Jūs plānojat slēgt vienošanos par grozījumiem, ja jaunā pašvaldība juridiski sāks eksistēt tikai pēc vēlēšanām?

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros noteikti nav standarta forma, ko var piemērot visām pašvaldībām. Šādā gadījumā mēs ar finansējuma saņēmēju rīkosimies atbilstoši situācijai.

Līguma/Vienošanās grozījumu veikšana tiek plānota pēc ATR ar jauno pašvaldību kā saistību pārņēmēju. Pirms tam aicinām sakārtot pilnvarojumu un piekļuvi KPVIS e-videi, lai neveidotos būtiski pārtraukumi projekta vadībā.

 

  • Kā ATR ietekmē komersantu projektus? Ja mainās adrese, būs jāmaina iesniegtie pārskati? Kas jādara komersantiem adreses nomaiņas gadījumā?

Ievērojot VARAM  09.10.20. “Metodika 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai” un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 21.punktu “Veicot izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā Valsts adrešu reģistrā reģistrētajām adresēm adreses pieraksts tiks mainīts automātiski. Līdz ar to reģistri (Nekustamā īpašuma valsts kadastrs, Uzņēmumu reģistrs, Iedzīvotāju reģistrs, Electrum, Latvenergo u.c. reģistri), kuriem ir tiešsaiste ar Valsts adrešu reģistru jau nākamajā dienā saņem šī reģistra datus – adresācijas objektu jaunās adreses.” Tas nozīmē, ka atbilstoši regulējumam visas izmaiņas tiek veiktas automātiski, un Finansējuma saņēmējam nav nepieciešams veikt vēl papildus darbības adreses maiņai (pirms normatīvajā aktā noteiktā termiņa). Mainīt adresi projekta iesniegumā pirms nav reģistrētas izmaiņas adrešu reģistrā pagaidām nav nepieciešams.

Pēc izmaiņām adrešu reģistrā CFLA izskatīs iespēju adrešu maiņu Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā veikt automātiski bez līguma grozījumiem.

 

Diskusijas: ES fondu un citu mehānismu atbalsts 2021-2027 un investīciju plāni reģionos. Video (visai diskusijas daļai)

​​​​​​​

  • Plāni 2021 -2027 ES fondu periodam un ANM - Finanšu ministrija | Ints Dālderis, Edgars Šadris. Prezentācija

  • Kad sāksies jaunais plānošanas periods Latvijā un kad būs pieejami šie resursi?​​​​​​​

Atveseļošanās mehānisma pakā, par kuru pagājušajā gadā vienojās dalībvalstu līderi, ir papildfinansējums. Šobrīd ir nepieciešams stiprināt ekonomiku, turklāt daudzās dalībvalstīs ir neatliekamas un augstas gatavības projekti, kuriem finansējums nepieciešams jau šodien, nevis tad, kad būsim vienojušies par jauno plānošanas periodu. Ir virkne lietu, kur jau krīzes pirmajā vilnī tika novirzīts finansējums ES virssaistību veidolā – papildu 200 miljoni projektiem dažādās jomās – gan uzņēmējdarbībai, gan veselības sektoram, turklāt papildu 100 miljonus plānots novirzīt pašvaldību projektiem, aptuveni 10 miljoni plānoti vispārējās izglītības infrastruktūrai. Gatavajiem projektiem finansējums būs pieejams jau šogad, un tad tālāk šī gada otrajā pusē varēs runāt par konkrētu atbalsta programmu uzsākšanu un MK noteikumu stiprināšanu valdībā. Attiecīgi finansējums būs pieejams, kad tas būs nepieciešams. Pastāv iespēja, ka līdz gada beigām būs vaļā jau pirmie konkursi, jo ar darbības programmu nav plānots kavēties. Negaidu, ka reālās investīcijas būs jau šogad, bet es domāju, ka tās būs nākamajā gadā. Zinot, ka valdība paredz lēmumus par valsts budžeta atbalstu augstas gatavības projektiem dažādās nozarēs, nekādiem pārrāvumiem šobrīd nevajadzētu būt.

  •  

  • Vai nākamajā plānošanas periodā paredzēts finansējums tiesībsargājošo struktūru - iekšlietu stiprināšanai, infrastruktūras uzlabošanai?​​​​​​​

Nākamajā plānošanas periodā mums ir plānota sadarbība ar Iekšlietu ministriju. Līdz šim esam sadarbojušies atsevišķos projektos, bet ne ES fondu ietvarā. Pamatā skatāmies uz glābšanas dienesta attīstību – infrastruktūru, transporta jautājumiem glābšanas dienesta vajadzībām, tāpat ir plāni attiecībā uz depo sakārtošanu un transportlīdzekļu nomaiņu. Šos plānus mēģināsim atbalstīt no ES fondu resursiem. Attiecībā uz policiju – būs iespēja atbalstīt kapacitātes celšanas pasākumus, it īpaši darbā ar ekonomiskajiem noziegumiem. Citi iekšējās drošības jautājumi vairāk attiecas uz valsts budžetu.

 

  • Vai ir domāts par kultūras pieminekļu atbalstu, lai tos kā potenciālu attīstībai iesaistītu ekonomiskajā apritē?​​​​​​​

Kultūra nebūs īpaši izdalīta joma, lai gan par kultūras un mediju jomas iekļaušanu šajā plānā aktīvi iestājas Kultūras ministrija, kā arī EP aicina atvēlēt 2% kultūras un mediju jomai. Tas varētu realizēties caur ieguldījumu kultūrvēsturisku mantojuma ēku renovācijās un energoefektivitātes stiprināšanas jomā, tiktāl, cik tas atbildīs klimata mērķu ietvaram, kur ir specifiski nosacījumi. Atbalsts tiks sniegts neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vai pašvaldības ēka. Diskusijas par šo vēl turpināsies, kā arī ir plānotas cita veida investīcijas, tai skaitā atbalsts dažādām kultūras organizācijām sabiedrības saliedēšanās ietvarā. Jāteic, ka par šo jomu nav aizmirsts.

 

  • ANM akcenti - Eiropas Komisijas pārstāvniecība | Agnese Dagile. Prezentācija

  • Vai rekomendācijas LV būtiski atšķiras no tā, kādas rekomendācijas ir mūsu kaimiņvalstīm LT un EST? Kādas atšķirības, kas līdzīgs?​​​​​​​

Atšķirībā no Latvijas abās kaimiņvalstīs šo procesu ietekmē tas, ka mainījās valstu politiskā situācija vēlēšanu rezultātā. Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura šo plānu iesniedza sākotnējās versijās, turklāt to ir darījusi vairākkārt. Latvija neatteicās no šī uzstādījuma – jau aprīļa beigās iesniegt gala variantu, pārējām dalībvalstīm iespējamas kādas plāna nobīdes. Saturiski rekomendācijas ir līdzīgas gan veselības, gan sociālo jautājumu jomā. Ja citām dalībvalstīm komisija piesardzīgi skatījusies uz to, kādā veidā valstis iegūst budžeta līdzekļus sociālajos jautājumos, tad Baltijas valstīm sociālo atbalstu adekvātums ir uzrunāts rekomendācijās, tāpat mēs daudzkārt apspriežam to, kā varētu īstenoties pats atveseļošanās plāns. Tā kā Baltijas valstīm ir daudz līdzīgas lietas, kas atšķiras no pārējām ES dalībvalstīm.

 

  • Vai ir domāts par kultūras pieminekļu atbalstu, lai tos kā potenciālu attīstībai iesaistītu ekonomiskajā apritē?​​​​​​​

Manuprāt, nav zināma  neviena dalībvalsts, kurai bijušas rekomendācijas kultūras jautājumos. Ielikt šo fokusu atveseļošanās kontekstā ir intelektuāls vingrinājums – dalībvalstīm ielikt un komisijai atpazīt priekšlikumu. Ja skatās no digitālo risinājumu viedokļa, tad šajā kontekstā kultūras joma nav izņēmums.

 

  • Reģionālā politika 2021-2027 - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | Raivis Bremšmits. Prezentācija
     

  • Jautājums par SAM 422 konkursu, kā notiks projektu priekšatlase?

4.2.2. SAM projektu atlase 5.kārtas ietvaros tiks uzsākta pēc tam, kad tiks saskaņoti ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumi un attiecīgie grozījumi MK noteikumos Nr. 152. (indikatīvi – š.g. rudenī). MK noteikumu grozījumi ietvers jaunās atlases kārtas īstenošanas nosacījumus un papildu finansējumu COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai (REACT-EU finansējumu), kas ar iepriekšējo 4.2.2. SAM atlases kārtu ERAF finansējuma atlikumu kopā būtu indikatīvi 36,78 milj. EUR. Atlases ieviešanas veids un praktiskie jautājumi tiks diskutēti MK noteikumu grozījumu saskaņošanas ietvaros.

Secīgi tiks plānota Atjaunošanas un noturības mehānisma 1.2.1.3.i. pasākuma “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” ieviešanas nosacījumu izstrāde, kas saskaņā ar ANM plāna laika grafiku jāpabeidz līdz 2022.gada beigām. Līdz ar to,  Atjaunošanas un noturības mehānisma projektu atlases un līgumu slēgšana ar finansējuma saņēmējiem plānota 2023.gadā (jāpabeidz līdz 2023. gada beigām).

 

  • Vai jaunu pakalpojumu testēšanai, pilotprojektiem plānots atbalsts?

5.1.1. SAM viedo pašvaldību pasākumā t.sk. ir paredzēts atbalsts jaunu pakalpojumu testēšanai un pilotprojektiem.

 

  • Kad varētu būt izsludināti pirmie projektu konkursi Klimata un enerģētikas jomā?

Attiecībā uz VARAM pārziņā esošajiem klimata pasākumiem, informējam, ka projektu iesniegumu atlases pasākumiem “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” un “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” ir plānotas 2023.gadā. Šāds grafiks saistīts ar investīciju pamatojošo dokumentu izstrādes termiņiem un procesiem (piemēram, aktuālo Upju baseinu apsaimniekošanas plānu un plūdu risku pārvaldības plānu, kā arī jauno pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, kas ietvers pamatojumu, stratēģiskos uzstādījumus, rīcības un investīciju projektus pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, izstrādi), t.sk. ievērojot, ka šie dokumenti tiks izmantoti projektu priekšatlases procesā.

Tāpat jāatzīmē, ka ES fondu investīciju atlases kopējais laika grafiks ir cieši atkarīgs no Darbības programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā, kā arī MK noteikumu izstrādes un projektu vērtēšanas kritēriju saskaņošanas Uzraudzības komitejā.

 

  • Vai plānots finansējums pretkorupcijas standarta prasību ieviešanai un pārvaldības sistēmu pilnveidei?

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.komponentes “Likuma vara” investīciju pasākuma 6.3.1.1.i. “Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde” ietvaros  ir plānotas aktivitātes publiskās pārvaldes nodarbināto, amatpersonu un politiķu kapacitātes pilnveidei ētikas, integritātes, pretkorupcijas, krāpšanas, ēnu ekonomikas un interešu konflikta novēršanas jomās, kā arī plānota trauksmes celšanas sistēmas turpmākā attīstība, uzlabota koordinācija un labas prakses apmaiņa.

Tāpat ir izveidots jauns e-mācību kurss valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem "Korupcijas novēršana" - https://www.vas.gov.lv/lv/e-macibu-kurss-korupcijas-noversana.

 

  • Pakalpojumos ietilpst Veselības aizsardzība un izglītība? (kontekstā reģionālā politika)

Šis ir Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) jautājums. Veidojot reģionālās politikas pamatnostādnes, mēs nemēģinājām aptvert pilnīgi visu, kas nogulsnējas pašvaldībā, vairāk fokusējamies uz atšķirību samazināšanu. Runājot par izglītības sadaļām saistībā ar reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu, mums būtiskākie ir mūžizglītības un profesionālās izglītības ieguldījumi un to reģionālais modelis. Negaidot jauno periodu, jau strādājam kopā ar IZM pie skolu tīkla uzlabošanas un aizdevumu programmām izglītības jomā.

 

  • Kāds būtu jauna, vieda pakalpojuma piemērs? Jauns pakalpojums vēlams digitāls, attālināts, kuru pašvaldības varētu ieviest, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti?
  1. Sociālie pakalpojumi – ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos, pastāv dažādi risinājumi klientu pieskatīšanai, kuri atrodas mājās, piemēram, gudrie, viedie audumi, kas nolasa klienta datus attālināti, līdz ar to var notikt viņu veselības stāvokļa attālināta sekošana, tādā veidā paātrinot reakcijas laiku.
  2. Notekūdeņi – šobrīd tiek notecināts pietiekami daudz siltuma resursu, kurus var paņemt atpakaļ.
  3. Bibliotēkas – ieviešot bezkontakta risinājumus, bibliotēka varētu strādāt 24x7 režīmā, attiecīgi cilvēki varētu paņemt, saņemt, nodot grāmatas jebkurā laikā.

 

  • Kad VARAM plāno sniegt atbalstu pašvaldību kapacitātes celšanai? Kādi varētu būt pirmie atbalsta veidi un kad?

Jā, tas ir ieplānots, turklāt tas ir mūsu darba kārtībā, kā mēs ar pašvaldībām reģioniem kopā to realizējam. Provizoriski atbalstu plānots sniegt 2022.gada otrajā pusē.

Investīciju mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās. Tāpat pašvaldību prasmju attīstību un pilnveidi klimata ekonomikas transformācijas virzienā, sniedzot vietējā līmenī nepieciešamās zināšanas un prasmes par transformācijas nepieciešamību, iespējām un ietekmi uz teritoriju.

 

  • Citi jautājumi (atbildes sagatavoja CFLA)

  • Vai plānotas jaunas komunikācijas vadlīnijas ar piemēriem? ​​​​​​​

Jā, uzsākot jauno ES fondu plānošanas periodu, tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par ES fondu publicitāti, kā arī sagatavotas jaunas komunikācijas vadlīnijas. Finanšu ministrija pēc iespējas centīsies vadlīnijās ietvert arī vairāk skaidrojumu par komunikācijas procesu praktiskajiem aspektiem, t.sk. pievienojot piemērus.

 

  • Vai ANM plānu arī ieviesīs un uzraudzīs CFLA? 

Atveseļošanas fonda (AF) īstenošanas process pamatā tiks nodrošināts esošās ES fondu (14-20) vadības un kontroles sistēmas ietvaros un saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. pantu CFLA veiks Sadarbības iestādes funkcijas saskaņā ar Atveseļošanas plāna  2122. punktu un 2138. punktu.

 

  • Vai un kad tiek plānoti semināri par 2021. - 2027.?​​​​​​​

CFLA semināri un arī semināru cikli "Labā prakse ES fondu projektu īstenošanā" tiks organizēti arī turpmāk, informācija tiks publicēta CFLA mājaslapā, aicinām sekot līdzi aktuālai informācijai, piesakoties jaunumu saņemšanai.

 

  • Cik % ir projekti, kuriem nav konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi un nav uzsāktas neatbilstību procedūras?​​​​​​​

Neatbilstību līmenis ir mainīgs rādītājs. Pašreiz ES fondu (14-20) perioda projektos procentuāli no kopējā projektu skaita 21% projektu ir konstatēti neatbilstību gadījumi. Proti, dažāda rakstura un apjoma neatbilstības līdz šim ir konstatētas apmēram piektdaļai projektu, un tādējādi pašreiz secinām, ka neatbilstību nav četrām piektdaļām projektu.

pēdējo reizi aktualizēts: 2021-06-02 20:13:16
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
23., 24., 25. jūnijā - slēgts
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei pasts@cfla.gov.lv
Jūnijs 2021
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 2021-06-17

    • Vebinārs par projektu atlasi ES fondu atbalstam ieguldījumiem degradēto teritoriju revitalizācijā ekonomiskās aktivitātes veicināšanai pašvaldībās
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu