• Smilšu iela 1,
  • Rīga, LV-1919,
  • tālr. 22306116,
  • fakss 67357841,
  • e-pasts cfla@cfla.gov.lv,
  • www.cfla.gov.lv
pievienots: 06.11.2020

Ungurmuiža - baroka perioda koka arhitektūras pērle
Vidzemes sirdī

Milzu ozolu ieskautā Ungurmuiža ir harmonisks koka ēku ansamblis, kas atrodas netālu no Ungura ezera, pie Cēsu – Limbažu ceļa, aptuveni 80 km attālumā no Rīgas. Baroka koka celtnes iekštelpas ir bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem, kas piešķir ēkai kopienas kolektīvo atmiņu, un tās ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojuma vidū.  Ieguldot ES fondu finanšu līdzekļus, Ungurmuižas kompleksā ir izveidota apkures un siltumapgādes sistēma divās muižas ēkās – Kungu mājā un Vecajā skolas ēkā, kas tagad muižai sniedz jaunas attīstības iespējas – veikt muzeja akreditāciju Kungu mājā, organizēt radošās darbnīcas un dažādus izglītojošus kultūras pasākumus un seminārus. Papildus atjaunots arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – Leduspagraba ēka, kurā izvietota katlumāja.

Ungurmuiža

ungurmuiža ungurmuiza

 

Ungurmuiža ir viens no būtiskākajiem Pārgaujas novada tūrisma objektiem un, īstenojot ES fondu projektu, izveidojot siltumapgādes sistēmu Ungurmuižas kompleksā, ir nodrošināta tā saglabāšana ilgtermiņā un novērsts tās sezonalitātes aspekts. Ungurmuiža turpmāk varēs piedāvāt gan esošos pakalpojumus visa gada garumā, kā arī attīstīt jaunus:

  • izveidot Kungu mājā pilnīgu baltvācu fon Kampenhauzenu dzimtas vēsturisko ekspozīciju un akreditēt muzeja darbību;
  • attīstīt un piedāvāt regulāras meistarklases/meistardarbnīcas – dzīvo ekspozīciju, ļaujot apmeklētajiem “iejusties” fon Kampenhauzenu ģimenes ikdienā sākot no 18.gs. (aptverot gastronomiju, rokdarbus, amatniecību u.c.);
  • organizēt periodiskus sarunu ciklus, kuros interesenti varēs izglītojošos kultūras pasākumos un semināros iepazīt herhūtismu kā baltvācu mantojumu un tā nozīmi latviešu identitātes apzināšanās ceļā līdz pat mūsdienām.

 

Projekta kopējās izmaksas ir 526 195 eiro, no tām ES fondu līdzfinansējums ir 182 849 eiro.

ungurmuiža  ungurmuiža

Ungurmuža ungurmuiža

 

Uzziņai:

Ungurmuiža ar tās apbūvi un parku ir 18.gs. barokālā pērle – vienīgais koka muižas ansamblis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām, un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; bijis fon Kampenhauzenu ģimenes īpašums līdz pat 1939. gadam. Muižnieku dzīvojamās mājas jeb Kungu mājas interjers ir unikāls ar oriģināliem sienas gleznojumiem no 18.gs., tāpat saglabātas daudzas vēstures liecības no fon Kampenhauzenu dzimtas.

Ungurmuižas kungu māja celta 1730. – 1732. gadā pēc ģenerālleitnanta brīvkunga Baltazara fon Kampenhauzena ierosmes. Kungu māja pārbūvēta no 1747. gada līdz 1753. gadam. No 1750.gada līdz 1756. gadam muižā strādāja Limbažu krāsotāju meistars Georgs Dītrihs Hinšs, kura sienas gleznojumi – grenadieri, ainavas un ornamentālas kompozīcijas – saglabājušās uz muižas sienām līdz mūsdienām.

Ungurmuižas kungu māju ieskauj parks (18.gs., 19.gs.) Tajā atrodas Tējas namiņš jeb lustūzis (1753.gads, namdaris Kristofs Gerverts), kurš restaurēts 1977.-1980. gadā. Attālāk aplūkojama kapliča (1758-1760), bet tiešā pils tuvumā atrodas t.s. mazā māja un vecais skolas nams jeb ērbērģis (19.gs), kā arī graudu klēts (1738-1740).

Ungurmuižai piemīt īpašs valdzinājums. Gadsimtiem ilgi daudzas senās ēkas ir saudzētas un saglabātas līdz mūsdienām. Tās kopā ar parku un, alejām un apkārtnes ainavu sniedz unikālu iespēju – šodien izjust 18.gs. vidi, šā laikmeta cilvēku domas, pārdzīvojumus un dzīves skatījumu.

Latvijā līdz mūsdienām nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem – grenadieri, ainavas un ornamentālas kompozīcijas.

 ungurmuižā

ungurmuiža ungurmuiza

 

Ungurmuiža ir viena no deviņiem valsts nozīmes kultūras mantojuma objektiem, kas iegūst jaunu elpu Vidzemes kultūrvēsturisko vērtību atjaunošanas projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Kopējās projektā paredzētās izmaksas ir vairāk nekā 12 milj. eiro, no kurām ES fondu līdzfinansējums ir gandrīz 6 milj. eiro. Projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” Siguldas novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Cēsu, Valmieras, Amatas, Valkas, Pārgaujas pašvaldību un Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luterisko, Rubenes evaņģēliski luterisko un Cēsu Sv. Jāņa evaņģēliski luterisko draudzi.

Plašāk par projektu uzzini šeit: https://www.esfondi.lv/es-fondu-projektu-mekletajs/project?number=5.5.1.0%2F17%2FI%2F004

 

Projekta ietvaros tiks saglabāti un atjaunoti 9 valsts nozīmes kultūras mantojuma objekti:

  1. Siguldas Jaunā pils
  2. Valmieras viduslaiku pils
  3. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca
  4. Rubenes ev. lut. baznīca
  5. Cēsu viduslaiku pils komplekss
  6. Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca
  7. Āraišu arheoloģiskais parks
  8. Ungurmuižas komplekss
  9. Ērģemes viduslaiku pils

 

Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

Kopumā līdz 2022. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu vairāku projektu ietvaros visā Latvijā paredzēts saglabāt, aizsargāt un attīstīt vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus.

Ungurmuiža

pēdējo reizi aktualizēts: 2020-11-25 18:53:35
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Meistaru iela 10, Rīga
Tālrunis: (+371) 66939777
E-pasts: info@cfla.gov.lv
KORESPONDENCES
ADRESE
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra,
Smilšu iela 1,
Rīga (Vecrīga),
LV-1919

E-pasts oficiālai sarakstei cfla@cfla.gov.lv
  • P
  • O
  • T
  • C
  • P
  • S
  • Sv
  • 1
  • 2
  • 3
  • 2020-12-03

    • Vebinārs vebināram par ES fondu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 2020-12-15

    • Pēdējā diena projektu iesniegšanai SAM 4.1.1. "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" 3. kārtā
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu