Visas atbildes
Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta iepirkumā iegādāta datortehnika, bez samazinoties datortehnikas cenām projekta budžetā palika neizlietots finansējums. Neizlietoto finansējumu apm. 1300 Ls varētu izmantot iegādājoties datorprogrammatūru vai datortehniku projekta vajadzībām. Vai neizlietoto finansējumu var izlietot projekta vajadzībām, veicot preces piegādātāju aptauju, jo Publisko iepirkumu likums preču iegaidei šādai līgumsummai iepirkuma procedūru neparedz. Vai Centrālā līguma aģentūra to neuzskatīs par mākslīgi sadalītu iepirkumu? Lūdzu atbildēt pēc iespējas ātrāk.
- Jūsu jautājumā minētā papildu datortehnikas iegāde ir uzskatāma par izmaiņām projektā, par kurām saņēmējam jāinformē aģentūra. Šai sakarā lūdzam ievērot tālāk minēto: ja ir radies līdzekļu pārpalikums, ko vēlaties novirzīt citā budžeta pozīcijā vai aktivitātē ietverto izmaksu segšanai, un ja izmaiņas tiek veiktas vienas aktivitātes un pozīcijas ietvaros vai finansējuma pārdales rezultātā budžeta pozīciju un aktivitāšu summas mainās 15% robežās un netiek palielinātas PIP II sadaļas „Financial Breakdown” norādītās vadības izmaksas, lūdzam iesniegt aģentūrā aktualizētu detalizētā budžeta versiju kopā ar pamatojumu nepieciešamajām izmaiņām un informāciju par konkrēto izmaiņu nepieciešamību projekta rezultātu un mērķu sasniegšanai (jāņem vērā, ka līdzekļu pārpalikums vien nav pietiekams pamatojums papildus aktivitāšu īstenošanai un papildus preču vai pakalpojumu iepirkumiem). Aģentūra šajos gadījumos informāciju par izmaiņām pieņem zināšanai, nepieciešamības gadījumā par tām informējot vadošo iestādi, un izmanto turpmākam darbam (t.sk., pārbaudot projekta starpposma pārskatos vai projekta iepirkumu plānos sniegto informāciju), taču savu viedokli par detalizētajā budžetā veiktajām izmaiņām izsaka vienīgi tajā gadījumā, ja budžetā tiek konstatētas neprecizitātes vai rodas kādas neskaidrības par veiktajām izmaiņām, to pamatotību vai ietekmi uz projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu, vai rodas bažas par izmaiņu atbilstību sadarbības līgumā noteiktajiem projekta ieviešanas nosacījumiem.
Attiecībā uz minētā papildu iepirkumu veikšanu norādām, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9.panta septīto daļu:
• ja papildu iepirkuma līgumcena ir mazāka par 20% no datortehnikas visu daļu kopējās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šīs atsevišķās daļas paredzamajai līgumcenai atbilstošus iepirkuma procedūru nosacījumus un saskaņā ar Sadarbības līguma 7.1.2.3.apakšpunktu un Granta līguma 3.8.panta šādā gadījumā, kad atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām iepirkumu veikšanai var nepiemērot iepirkuma procedūras vai nepiemērot šo likumu, saņēmēja pienākums iepirkumu un līgumu slēgšanas procesā ir nodrošināt atklātumu, brīvu konkurenci starp potenciālajiem piegādātājiem un optimālu Finanšu instrumenta līdzekļu izmantošanu;
• ja papildu iepirkuma līgumcena ir vienāda vai lielāka par 20% no datortehnikas visu daļu kopējās līgumcenas, piemērojamas Publisko iepirkuma likuma 8.1 panta prasības.
Mēs strādājam ar vairākiem finanšu instrumentiem – Šveices, Norvēģijas, ERAF (ERAF finansē vairākus projektus, t.sk.teritoriālās sadarbības projektus).
Esam veikuši iepirkumu par publicitātes nodrošināšanu šiem projektiem, izvietojot informāciju reģionālajos laikrakstos.
Jautājums ir par to, vai līgumā ar piegādātāju ir nepieciešams norādīt visus finansējuma avotus, nosaucot projektu nosaukumus, kontus, vai arī pietiktu, ka ieliekam punktu ,ka līgums tiek finansēts no mūsu (projekta ieviesēja), ES fondu, Eiropas kopienas iniciatīvu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētu aktivitāšu finanšu līdzekļiem? Papildus – vai būtu pietiekami, ja aktos un rēķinos būtu identificējams attiecīgais projekts vai nu pēc konta vai arī pēc šajos dokumentos ietvertās atsauces un konkrētu projekta numuru? Projekti mums ir ļoti dažādi un arī nosaukumi ir gari. Ja nosauc visus, tad tas sanāk gan ļoti gari, gan arī var rasties situāciju, ka tiek apstiprināts jauns projekts, kuram arī vajag publikāciju reģionālajā laikrakstā – atsevišķu iepirkumu jau nevajadzētu veikt.
Esam veikuši iepirkumu par publicitātes nodrošināšanu šiem projektiem, izvietojot informāciju reģionālajos laikrakstos.
Jautājums ir par to, vai līgumā ar piegādātāju ir nepieciešams norādīt visus finansējuma avotus, nosaucot projektu nosaukumus, kontus, vai arī pietiktu, ka ieliekam punktu ,ka līgums tiek finansēts no mūsu (projekta ieviesēja), ES fondu, Eiropas kopienas iniciatīvu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētu aktivitāšu finanšu līdzekļiem? Papildus – vai būtu pietiekami, ja aktos un rēķinos būtu identificējams attiecīgais projekts vai nu pēc konta vai arī pēc šajos dokumentos ietvertās atsauces un konkrētu projekta numuru? Projekti mums ir ļoti dažādi un arī nosaukumi ir gari. Ja nosauc visus, tad tas sanāk gan ļoti gari, gan arī var rasties situāciju, ka tiek apstiprināts jauns projekts, kuram arī vajag publikāciju reģionālajā laikrakstā – atsevišķu iepirkumu jau nevajadzētu veikt.
- Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem, finansējuma saņēmējam iepirkumi jāplāno un jāveic neatkarīgi no finansējuma avotiem. Galvenais dokumentu noformēšanā – lai būtu skaidri redzams un izsekojams, no kādiem finanšu avotiem konkrēti par ko samaksāts. Tas nozīmē, ka, piemēram, iepirkumu dokumentācijā var norādīt finanšu instrumentus bez tālākas detalizācijas, bet konkrētajos līgumos un tālāk rēķinos un maksājumos jānorāda tādas pakāpes detalizēta informācija, kas trešajai pusei sniegtu nepārprotamu un skaidru informāciju. Līdz ar to, aktos un rēķinos ir jābūt identificējamam attiecīgajam projektam, kuru var atpazīt, piemēram, gan pēc konta (protams, tikai tādā gadījumā ja tas ir konkrētā projekta vajadzībām atvērts konts un tiek izmantots vienīgi šī projekta maksājumiem), gan pēc šajos dokumentos ietvertās atsauces un attiecīgā projekta numuru.
Vai var slēgt darba līgumus ar iestādes darbiniekiem (ierēdņiem) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īsenošanai (t.i. netiek piemērota iepirkuma procedūra), piemēram, tādiem amatiem kā projekta vadītājs, grāmatvedis, projekta asistants? Vai tas nebūs uzskatāms par pārkāpumu?
- Atbildot uz Jūsu jautājumu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra skaidro, ka ir iespējams slēgt darba līgumus ar iestādes darbiniekiem par projektu īstenošanu vai arī norīkot ierēdņus ar rīkojumu par projektu īstenošanu.
Norādām, ka darbs projektā nedrīkst dublēties ar darbinieka (ierēdņa) pienākumiem pamatdarbā.
Ja darbinieks veic darbu projektā kā papilddarbu, tad jāievēro Darba likuma 136.panta piektajā daļā noteiktais, ka virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.
Lūdzu sniegt informāciju par to, vai tiks organizēti atklāti projektu konkursi Latvijas Šveices sadarbības programmas ietvaros? Ja jā, tad kad tos tiek plānots izsludināt?
- Atklātos konkursus Latvijas – Šveices sadarbības programmas ietvaros ir plānots izsludināt tikai divos fondos:
1) ceturtajā prioritātē „Cilvēkresursu un sociālā attīstība” plānota stipendiju grantu shēma, kuras ietvaros tiks izsludināti atklāti konkursi (maksimālais Šveices grants šim fondam - 2,5 milj. CHF (Šveices franki)). Pašlaik norit diskusijas ar Šveices kompetentajām iestādēm par to, kas būs šī fonda apsaimniekotājs – kāda no Latvijas vai arī Šveices institūcijām, līdz ar ko ir pāragri spriest par šī fonda uzsākšanas termiņiem;
2) piektajā prioritātē „Īpašie asignējumi”, grantu shēma „Nevalstisko organizāciju (NVO) fonds”, kuras ietvaros tiks izsludināti atklāti konkursi (kopējais plānotais fonda finansējums - 4 117 647 CHF (Šveices franki), ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu). Par šī fonda apsaimniekotāju Ministru kabinets apstiprinājis Sabiedrības Integrācijas fondu. Fonda ieviešana varētu tikt uzsākta 2009.gada otrajā pusē.
Lūdzam sekot jaunākajai informācijai Latvijas-Šveices sadarbības programmas mājas lapā www.swiss-contribution.lv.
Labdien!
Sakiet, lūdzu, kur var iegūt sīkāku informāciju par ERAF finansējumu un kārtību, kādā tam jāpiesakās, kādas darbības jāveic un kādiem projektiem finansējumu sniedz, kā arī uzzināt, kā pareizi jāraksta pieteikums un projekts, lai kandidētu uz ERAF finansējumu?
Paldies jau iepriekš!
Sakiet, lūdzu, kur var iegūt sīkāku informāciju par ERAF finansējumu un kārtību, kādā tam jāpiesakās, kādas darbības jāveic un kādiem projektiem finansējumu sniedz, kā arī uzzināt, kā pareizi jāraksta pieteikums un projekts, lai kandidētu uz ERAF finansējumu?
Paldies jau iepriekš!
- Vēlamies informēt, ka visaptverošu informāciju par Eiropas Savienības fondu ieviešanu, tostarp likumdošanas dokumentu ietvaru jaunajam 2007.-2013.gada plānošanas periodam varat iepazīties interneta adresē: http://www.esfondi.lv/. Sākotnēju priekšstatu par kārtību, kādā tiek gatavots, vērtēts un īstenots Eiropas Savienības fondu projekta iesniegums sniedz apraksts „9 soļi līdz projektam” http://www.esfondi.lv/page.php?id=864.
Papildus vēlamies norādīt, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2007.-2013. gada Eiropas Savienības fondu apguves periodā veic atbildīgo iestāžu (Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta) deleģētās sadarbības iestādes funkcijas (slēdz līgumus ar finansējuma saņēmēju, veic projektu uzraudzību, apstiprina maksājuma pieprasījumu, u.c.), administrējot šādas aktivitātes http://www.cfla.gov.lv/uploaded_files/Aktivitates_07-13.pdf.
Savukārt atbildīgās iestādes izstrādā atbalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī metodiskos norādījumus projekta iesnieguma sagatavošanai, izvērtē un pieņem lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu.
Labdien!
Kad būs pieņemta ELEKTRONISKO SAKARU PAKALPOJUMU VIENLĪDZĪGAS PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA VISĀ VALSTS TERITORIJĀ programma un kad var rakstīt pieteikumu?
Vai mikro komersanti arī var piedalities?
Kad būs pieņemta ELEKTRONISKO SAKARU PAKALPOJUMU VIENLĪDZĪGAS PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA VISĀ VALSTS TERITORIJĀ programma un kad var rakstīt pieteikumu?
Vai mikro komersanti arī var piedalities?
- Vēlamies informēt, ka aktivitātes 3.2.2.3. „Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)” (turpmāk – aktivitāte) administrēšana 2007. – 2013.gada plānošanas periodā nav Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kompetencē. Minētās aktivitātes atbildīgā iestāde ir Satiksmes ministrija, kuras pārziņā ir aktivitātes nosacījumu, projektu pieteikumu formu un projektu atlases kritēriju izstrādāšana. Līdz ar to, lai iegūtu detalizētāku informāciju par aktivitātes ieviešanas progresu, t.sk. par aktivitātes Ministru kabineta noteikumu izstrādi un plānoto aktivitātes uzsākšanas laiku, lūdzam Jūs vērsties Satiksmes ministrijā (http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=319).
Papildus informējam, ka aktivitātes kritēriju izstrādei varat sekot līdz http://www.esfondi.lv/page.php?id=831.
Ko jāsaprot ar jēdzienu dzimumu līdztiesība un kā tas jāievēro projektu ieviešanas gaitā?
- Saskaņā ar ERAF līdzfinansējuma nosacījumiem ERAF līdzfinansējuma saņēmējam jāievēro dzimumu līdztiesības principi atbilstoši Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Iesakām iepazīties ar Labklājības ministrijas mājas lapā publicēto informāciju par dzimumu līdztiesības jautājumiem - http://www.lm.gov.lv/?sadala=254.
Vēršam uzmanību, ka Labklājības ministrijas mājaslapā publicētas Labklājības ministrijas izstrādātās Vadlīnijas dzimumu līdztiesības principa ievērošanai ES struktūrfondu projektu pieteicējiem
Mūsu noslēgtā ERAF finansējuma līguma izpildes beigu termiņš ir 2008. gada marts. Vai uz šo projektu attieksies jaunā programmēšanas perioda (no 2007. gada) nosacījumi ?
- Projekta ieviešanas nosacījumi ir detalizēti izklāstīti līgumā, kas ir noslēgts starp struktūrfonda finansējuma saņēmēju un CFLA (atsevišķos gadījumos arī ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju). Minētie nosacījumi ir saistoši struktūrfonda finansējuma saņēmējam visā līguma darbības periodā, t.i. projekta ieviešanas gaitā un 5 gadus pēc projekta ieviešanas beigām. Jebkādi papildus nosacījumi struktūrfonda finansējuma saņēmējam var tikt uzlikti par pienākumu tikai pēc rakstveida vienošanās ar pašu struktūrfonda finansējuma saņēmēju, attiecīgi noformējot līguma grozījumus.
Jaunā programmēšanas perioda nosacījumi attieksies uz projektiem, kas tiks finansēti no nākamā programmēšanas perioda līdzekļiem.
Kā jāveic iepirkums, ja vienam saņēmējam ir noslēgti līgumi par vairāku projektu ieviešanu ?
- Viens no biežāk pieļautajiem finansējuma saņēmēju pārkāpumiem ir saistīts ar Publisko iepirkumu likuma, kurš stājies spēkā š.g. 1.maijā, prasībām neatbilstošu iepirkumu plānošanu, proti, finansējuma saņēmēji atbilstošo iepirkuma procedūru izvēlas, nevis izvērtējot kopējās paredzamās līgumcenas atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, bet piemērojamo iepirkuma procedūru plāno katram projektam atsevišķi vai arī vadoties no atsevišķu projekta budžeta līniju dalījuma.
Publisko iepirkumu likuma 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu. Šī panta ceturtā daļa nosaka, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
Vēršam uzmanību, ka finansējuma saņēmējiem, kuri ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē, ir saistošas iepriekšminētās iepirkumus regulējošās normatīvo aktu prasības attiecībā uz visiem veiktajiem iepirkumiem.
No minētā izriet, ka, piemēram, gadījumos, kad ir plānots slēgt piegādes līgumus, no kuriem vienu daļu paredzēts apmaksāt no viena projekta līdzekļiem, otru daļu – no cita projekta līdzekļiem un vēl daļu - no finansējuma saņēmēja budžeta līdzekļiem, kas nav saistīti ar projektiem, paredzamā līgumcena ir jānosaka, ņemot vērā kopējo samaksu par līguma izpildi, un iepirkuma plānošana jāveic nevis vadoties no iegādājamo preču sadalījuma pa projektiem vai projekta budžeta līnijām, bet jāizvērtē tādi kritēriji, kas liecina par iepirkuma priekšmeta vienoto raksturu un tādējādi nosaka pasūtītāja vajadzību apvienošanu vienā iepirkumā. Šādi kritēriji ir viens mērķis, kura nodrošināšanai preces tiek iepirktas un tam plānotā summa, viens laika posms, kurā iepirkumi tiek plānoti, viens iespējamo pretendentu loks un iepirkuma priekšmeta līdzīgā funkcionalitāte vai savietojamība. Līdz ar to minētajos gadījumos neatkarīgi no tā, no kādiem līdzekļiem tiks izmaksāta līguma summa, plānotajām piegādēm ir jāveic viena kopēja Publisko iepirkumu likuma prasībām atbilstoša iepirkuma procedūra atbilstoši visu iegādājamo preču kopējai plānotajai līgumcenai. Savukārt, lai nodrošinātu pamatojošo dokumentāciju attiecībā uz ERAF līdzfinansējumu, jāslēdz atsevišķi līgumi par katru finansējuma daļu, skaidri identificējot iepirkuma priekšmeta apjomus un tiem atbilstošo finansējuma avotu.
Gadījumos, kad ir plānots slēgt piegādes līgumus par vairāku preču (iekārtu) iegādi, kuru kopējā līgumcena pārsniedz Ls 10 000 (bez PVN) un plānotais iepirkums atbilst iepriekšminētajām pazīmēm, iepirkums ir veicams nevis par katru preci (iekārtu) atsevišķi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta devīto un desmito daļu, bet, ja uz iepirkuma veikšanu neattiecas kāds no Publisko iepirkumu likumā minētajiem iepirkuma procedūras piemērošanas izņēmumiem, tad iepirkuma veikšanai atkarībā no plānotās kopējās līgumcenas ir piemērojama kāda no Publisko iepirkumu likuma 8.pantā minētajām iepirkuma procedūrām – atklāts konkurss, cenu aptauja vai sarunu procedūra. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka iegādājamo preču sadalījums pa projekta budžeta līnijām nav arguments iepirkuma sadalīšanai.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9.panta otro daļu paredzamo līgumcenu nosaka kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus. Papildus norādām, ka ierobežotie laika termiņi nav pietiekams arguments Publisko iepirkumu likumā paredzēto iepirkuma procedūru nepiemērošanai.
Ja, veicot iepirkumus, kuri pilnībā vai daļēji tiek apmaksāti no ERAF līdzfinansētā projekta līdzekļiem, netiks ievērotas Publisko iepirkumu likuma prasības, minētās projekta ietvaros veiktās izmaksas tiks atzītas par neattiecināmām un netiks atmaksātas no struktūrfondu līdzekļiem.
Gadījumā, ja Jums ir neskaidrības par iepirkuma veikšanu, t.sk., par atbilstošās iepirkuma procedūras izvēli, Jums ir tiesības vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā, kura viena no funkcijām ir metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšana iepirkumu jautājumos.
Atgādinām, ka saskaņā ar līguma nosacījumiem ERAF finansējuma saņēmējs ir pilnībā atbildīgs par veiktajiem iepirkumiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Liels paldies par vakardienas (29. novembris) lielisko semināru!
Diemžēl, nupat pārskatot semināra konspektus, konstatēju, ka esmu aizmirsis izpildīt novērtējuma anketu.
Seminārs bija ļoti vērtīgs, Jūsu darbinieku prezentācijas lieliski sagatavotas, un viņu atbildes uz mūsu jautājumiem izsmeļošas!
No visiem CFLA semināriem par ERAF 2.5.1. projektiem, vakardienas seminārs bija visnoderīgākais - kaut arī projektu realizējam jau vairāk kā gadu, tik loģiskas, labi pamatotas un uz cilvēcisku sapratni balstītas atbildes no Jūsu darbiniekiem vēl nebijām dzirdējuši.
Ļoti liels paldies Kristīnei Jurkovai, Ilvai Ciekurznei, Svetlanai Skangalei un IUB speciālistei Kristīnei Zubkānei!
Visu labu Jums vēlot,
Jānis
Diemžēl, nupat pārskatot semināra konspektus, konstatēju, ka esmu aizmirsis izpildīt novērtējuma anketu.
Seminārs bija ļoti vērtīgs, Jūsu darbinieku prezentācijas lieliski sagatavotas, un viņu atbildes uz mūsu jautājumiem izsmeļošas!
No visiem CFLA semināriem par ERAF 2.5.1. projektiem, vakardienas seminārs bija visnoderīgākais - kaut arī projektu realizējam jau vairāk kā gadu, tik loģiskas, labi pamatotas un uz cilvēcisku sapratni balstītas atbildes no Jūsu darbiniekiem vēl nebijām dzirdējuši.
Ļoti liels paldies Kristīnei Jurkovai, Ilvai Ciekurznei, Svetlanai Skangalei un IUB speciālistei Kristīnei Zubkānei!
Visu labu Jums vēlot,
Jānis
| 1 |  | 2 |
